Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kibernoziegumu draudi

Kibernoziegumi nav saitīti tikai ar paroļu uzlaušanu un neērtām situācijām, tiem var būt arī daudz bīstamākas sekas. Virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja “Kaspersky Lab” produkcijas izplatītājas Latvijā SIA “Datoru drošības tehnoloģijas” mārketinga direktors Valdis Šķesters uzsver, ka, paaugstinoties teroraktu riskam, paaugstinās arī kibernoziegumu risks, kurā dažādi grupējumi var iegūt informāciju par konkrētu iestādi vai vietas iedzīvotājiem. Lai arī pašreiz nesatraucamies par liela apjoma kibernoziegumiem, daudzi cilvēki kaut reizi dzīvē ir saskārušies ar atziņu, ka interneta vidē nebūt viss ir tik droši, kā gribētos.

Pasargā pats sevi
Datorspeciālists no Alūksnes, kurš vēlējās būt anonīms
Daudzi neizprot, kādi riski eksistē un kā var nozagt paroles. Daudzi riski ir pat ne personiskajā drošības sistēmā, bet lielajās sistēmās, piemēram, “DropBox”. Tas ir failu izvietošanas pakalpojums un piedāvā datu glabāšanu “mākonī”, failu sinhronizāciju un klienta programmatūru. “Dropbox” ļauj lietotājiem izveidot speciālu mapi uz katra no saviem datoriem, kurus “Dropbox” sinhronizē tā, ka tie izskatās pēc vienas un tās pašas mapes (ar to pašu saturu) neatkarīgi no datora, uz kura tā tiek izmantota. Šajā mapē izvietotie faili ir pieejami arī no tīmekļa vietnes un viedtālruņu lietotnēm. Arī e-pasti nebūt nav droši un tos var uzlauzt. Līdz ar to visas paroles un jūsu dati var nokļūt svešās rokās. Svarīgi ir, cik ļoti tu pasargā pats sevi, jo lielās sistēmas tik un tā var tikt uzlauztas. Ir jābūt piesardzīgiem, ko mēs kur glabājam, un nav tā, ka paroles pasargā visu mūsu informāciju. Tik tiešām sensitīva informācija ir jāsaglabā citur. Mūsdienās gan daudzi cilvēki piedāvā informāciju par sevi visai publiski – sociālajos tīklos. Tajos nereti par cilvēkiem var iegūt daudz informācijas un cilvēki paši to publicē. Jūsu profilu sociālajos tīklos var apskatīties gan darba devējs, gan nelabvēļi, un es nesaprotu, kāpēc ļoti personiskas fotogrāfijas jāievieto sociālajos tīklos. Tās var glabāt datorā, un, lai arī to var skart risks, tas ir daudz grūtāk. Valsts iestādēm ir jāuzmanās, lai netiktu nozagta arī viņu informācija, jo kibernoziedznieki var piekļūt ļoti sensitīviem datiem ne tikai saistībā ar personām, bet arī objektiem. ◆

Esmu informēts par draudiem
Niks Stāvausis, jaunietis no Annas pagasta
Jūtos droši pie datora, jo esmu informēts par draudiem. Datoram jāuzliek antivīruss, kā arī nevajadzētu ievadīt savus datus, ja tos prasa kādā no reklāmām, piemēram, tādās, kuras saka, ka esat ko laimējuši. Esmu redzējis, ka cilvēki internetā publicē savas jaunās tiesības un uz tām redzami arī personas dati. Ja gribas to publicēt, vajadzētu sensitīvos datus datorā aizkrāsot. Ja kāds ļoti gribēs, tad noteikti atradīs veidu, kā piekļūt informācijai. Līdz ar to neviens nav pasargāts. Savu vienaudžu lokā esmu redzējis biežu kļūdu, ka cilvēki publiskajos datoros saglabā savas paroles. Piemēram, aplikācijā “Swarm” vari atzīmēties, kur atrodies. Bieži vien cilvēki atzīmējas ne tikai publiskās vietās, bet arī privātās, un tad šo informāciju var redzēt. Šī informācija sinhronizējas ar karti, un to mierīgi var atvērt un redzēt konkrētu cilvēka atrašanās vietu. ◆

Izdomās, kā šo informāciju iegūt
Niks Stāvausis, jaunietis no Annas pagasta
Jūtos droši pie datora, jo esmu informēts par draudiem. Datoram jāuzliek antivīruss, kā arī nevajadzētu ievadīt savus datus, ja tos prasa kādā no reklāmām, piemēram, tādās, kuras saka, ka esat ko laimējuši. Esmu redzējis, ka cilvēki internetā publicē savas jaunās tiesības un uz tām redzami arī personas dati. Ja gribas to publicēt, vajadzētu sensitīvos datus datorā aizkrāsot. Ja kāds ļoti gribēs, tad noteikti atradīs veidu, kā piekļūt informācijai. Līdz ar to neviens nav pasargāts. Savu vienaudžu lokā esmu redzējis biežu kļūdu, ka cilvēki publiskajos datoros saglabā savas paroles. Piemēram, aplikācijā “Swarm” vari atzīmēties, kur atrodies. Bieži vien cilvēki atzīmējas ne tikai publiskās vietās, bet arī privātās, un tad šo informāciju var redzēt. Šī informācija sinhronizējas ar karti, un to mierīgi var atvērt un redzēt konkrētu cilvēka atrašanās vietu. ◆

Izdomās, kā šo informāciju iegūt
Sigita Ventniece, alūksniete
Esmu pārliecināta par sava datora drošību, jo cenšos nelejuplādēt svešas un nedrošas saites, kā arī cenšos pēc iespējas biežāk datoru iztīrīt un pārskenēt. Uzskatu, ka īsti simtprocentīgi drošs tomēr nav nekas, jo, ja būs kādam vajadzība kaut ko iegūt vai uzzināt, tad arī viņš izdomās, kā šo informāciju iegūt. Hakeri var iegūt informāciju pat lielākajās valstīs – ASV un Lielbritānijā. Kāpēc gan kāds nevarētu iegūt informāciju no Latvijas iestādēm? Man gan šķiet, ka mēs nebūt neesam tik interesanti, lai pie mums notiktu daudzi vai lieli kibernoziegumi. Tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka lielam uztraukumam nav pamata. ◆

Veikalam bijis kiberuzbrukums
Santa Auziņa, alūksniete, kura iepērkas Latvijas un ārzemju internetveikalos
Ļoti bieži izmantoju iespēju iepirkties interneta veikalos. Līdz šim par drošību neuztraucos, jo savus kartes datus nemēdzu saglabāt, kas varētu atvieglot iepirkšanos nākamajās reizēs. Taču šonedēļ saņēmu zvanu no kāda internetveikala, kurā biju iepirkusies, ar aicinājumu nomainīt bankas karti, jo viņu veikalam bijis kiberuzbrukums. Sarunā pa telefonu īsti nesapratu, par ko ir stāsts, un nenoticēju, vai zvanītāja tiešām ir tā, par ko uzdevās. Nepiekritu dot savus datus, jo likās aizdomīgi. Interneta veikala mājaslapā nekur nebija šādas informācijas. Vien vēlāk intereses pēc meklēju informāciju internetā un tiešām medijos atradu virkni rakstu, ka šim interneta veikalam tiešām bijis kiberuzbrukums. Arī e-pastā atradu informāciju, ko nebiju ievērojusi lielajā e-pastu plūsmā. Piekritu mainīt karti ar viņu solījumu, ka samaksās kartes maiņas maksu. Kā situācija risināsies tālāk, vēl nezinu, bet pagaidām pie jaunas kartes neesmu tikusi un zvanu no bankas neesmu saņēmusi. Šī situācija lika aizdomāties, ka nekas nav drošs. Kā sevi pasargāt? Neiepirkties internetā vispār, manuprāt, mūsdienu laikmetā nav risinājums. Lai interneta veikali nezaudētu klientus, viņiem būtu daudz nopietnāk jādomā par datu drošību, jo ar karšu datu nesaglabāšanu un neuzminamām parolēm vien ir par maz.◆

Citu datumu laikraksti

  • Bērna zobi – vecāku atbildība

    Bērna zobi – vecāku atbildība

    Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova....

  • Minifutbola čempionātā - bronza

    Minifutbola čempionātā - bronza

    Septembra beigās Balvos norisinājās Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona minifutbola 7:7 turnīrs, kurā piedalījās arī alūksnieši....

  • Centīsies progresēt

    Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā, trīs dienas norisinājās Pasaules kausa 3.posms velo orientēšanās elites sportistiem, kurā plašā sastāvā...

  • Skolotājs kā draugs 7

    Skolotājs kā draugs

    Bejas pamatskolas sākumskolas klašu skolotāja Lidija Stebere izpelnījusies vislielāko atzinību  Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas”un...

  • Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Oktobris Alūksnē kultūras pasākumos ienesīs izsmalcinātu, klasisku un kvalitatīvu noskaņu. 2.oktobri Alūksnes Kultūras centrā sagaidīsim ar...

  • Kalnu riteņbraucēji noslēdz sezonu

    Ar seriāla “SEB MTB” pēdējo posmu un “Hānjas 100” sacīksti lielākā daļa Alūksnes riteņbraucēju liek punktu šai sezonai. Beidzies viens no Latvijas...