Klaviermeistars zina, kā tām jāskan

Klavieru skaņošana ir sarežģīts process. To var veikt tikai lietpratējs, turklāt ar speciāliem instrumentiem. Latvijā ir zināmi tikai kādi 20 klaviermeistari.

Klavieru skaņošana ir sarežģīts process. To var veikt tikai lietpratējs, turklāt ar speciāliem instrumentiem. Latvijā ir zināmi tikai kādi 20 klaviermeistari. Alūksnes un Gulbenes rajona iedzīvotājiem, kam ir noskaņojušās klavieres, jālūdz palīgā alūksnietis Jānis Ģirnis.
Viņa dzimtā puse ir Liepāja. "Mans pirmais mūzikas instruments bija cara laika flīģelis. Lai arī tam bija vecmodīgi mehānismi, spēlēt varēja. Vēlāk spēlēju harmonikas, arī ērģeles, jo mans tēvs bija baznīcas ērģelnieks," atceras J.Ģirnis.
Muzikālo izglītību Jānis ieguvis Liepājas mūzikas vidusskolā. Pēc tās absolvēšanas viņu nosūtīja strādāt uz Gulbenes pusi kā klavieru pedagogu, bet pāris gadus vēlāk pārcēla uz Alūksni.
Šobrīd Jānis jau vairākus gadus strādā Alūksnes mūzikas skolā par koncertmeistaru un saimniecības daļas pārzini. Klaviermeistars priecājas, ka laikā, kad viņa dēls mācījās Liepājā, viņam radās iespēja vēlreiz atgriezties dzimtajā pusē un spēlēt ērģeles Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā.
"Esmu spēlējis daudzās baznīcās gan Alūksnes, gan Gulbenes rajonā, bet, spēlējot tādas milzīgas ērģeles, kādas ir Trīsvienības baznīcā (turklāt pati baznīca ir ļoti skaista), pārņem pasakaina sajūta," atzīst Jānis.
Vadās pēc kvintu apļa teorijas
Strādājot mūzikas skolā, J.Ģirnim nācās saskarties ar problēmu, ka izsauktie klaviermeistari no Rīgas bieži vien neierodas. Līdz ar to Jānis pats sāka mēģināt skaņot klavieres. Viņš stāsta, ka speciāli nekur nav mācījies skaņot klavieres, jo tas izmaksājot dārgi, viņš šo amatu ir apguvis pēc savas iniciatīvas. Lai gan mūsdienās visiem kārtīgiem meistariem prasa meistarību apliecinošus dokumentus, Jānis izlīdzas ar savu prasmi, turklāt viņš domā, ka ir par vecu, lai varētu iegūt diplomu, arī līdzekļu pensionāram nav tik daudz. Nezinātājam no malas šis darbs var šķist pavisam vienkāršs - ar kaut kādu atslēdziņu piegriez stīgu, paklausies, kā skan, un lieta darīta! Bet patiesība ir citāda.
"Cilvēks, kam nav nekādas muzikālās izglītības nemaz nevar skaņot klavieres, tomēr arī absolūtajai dzirdei klaviermeistaram nav jābūt obligāti. Esmu beidzis mūzikas vidusskolu, esmu mācījies mūzikas teoriju par kvintu apli. Skaņojot klavieres, vados pēc šīs teorijas. Man dzirdē ir labi izstrādājies kvintu aplis, akordu secības, trīsskaņi, arpēdžijas, tetrakordi, pasāžas. Esmu pianists, tāpēc man ir vieglāk veikt šo darbu. Esmu spēlējis slavenu komponistu, piemēram, Lista, Šopēna, Baha darbus un zinu, kā klavierēm ir jāskan," saka klavieru skaņotājs, piebilstot, ka nezinātājam labāk nemēģināt kaut ko aiztikt, jo process var būt neatgriezenisks.
"Kāds galdnieks var nopulēt virsmu, aizkrāsot laika gaitā radušās skrambas, namamāte ar ziepjūdeni var nomazgāt taustiņus, bet klavieru skaņošanu labāk atstāt meistara rokās," ir pārliecināts J.Ģirnis.
Izmanto sadzīves materiālus
Darbā J.Ģirnis izmanto atslēdznieka instrumentus, pasūtot arī dažus speciālos instrumentus - klavieru atslēgu, speciālas stangas. Jānis ne tikai skaņo klavieres, bet tās arī remontē un restaurē. Kādreiz viņš ir skaņojis arī ērģeles, lai gan tur ir nedaudz citādāka - stabuļu sistēma.
"Īstie restauratori materiālus klavieru labošanai pasūta no Vācijas. Es izlīdzos ar pieejamiem sadzīves materiāliem. Izmantoju veikalā nopērkamās līmes. Esmu priecīgs, ka manā pārziņā ir nonākuši daudzi veci instrumenti, kurus demontējot varu iegūt rezerves daļas, tās vēlāk izmantoju, labojot klavieres. Lai arī instruments ir vecs un nolietojies, daudzas detaļas var izmantot, labojot citus," apsver klaviermeistars.
Viņš priecājas, ka rezultāts nemaz nav sliktāks kā slaveniem restauratoriem, kas strādā ar dārgiem izejmateriāliem un instrumentiem. Jautāts par izmaksām, Jānis atbild, ka mūzikas instrumentu resaturācija un remonts ir samērā dārgs prieks. Klavieru, kuras ir kalpojušas 20 gadus, remonts var izmaksāt līdz pat 800 latiem.
"Ir arī mūzikas instrumenti, kuru remonts vairs neatmaksājas," spriež meistars. Viņš stāsta, ka pārtrūkušu stīgu nomaiņa gan neesot tik dārga. Tā izmaksājot vien pāris latus.
Bojājas cilvēku nezināšanas dēļ
Meistars stāsta, ka vistraģiskākā situācija ar instrumentiem ir mūzikas skolās un kultūras namos. Instrumenti ir veci un nolietojušies. "Remonts izmaksā dārgi, bet iestādēm nav tādu līdzekļu, lai varētu segt remontizdevumus. Privātiem klavieru īpašniekiem ir citādāk - galvenais, lai klavierēm skan vidus un var vismaz kaut ko nospēlēt. Bet mūzikas skolās ir jābūt labiem instrumentiem," norāda J.Ģirnis.
Jānis arī zina stāstīt, ka jaunas klavieres var dabūt no Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas, Čehijas, bet tas maksā dārgi. "Lietoti mūzikas instrumenti ir samērā lēti, bet pircējiem ir jāuzmanās. Pēc izskata skaists un jauks instruments var izrādīties ļoti vecs, tam var nebūt nekāda skanējuma. Nevajadzētu pirkt pirms kara ražotas klavieres. Vecām klavierēm var salūzt rāmis. Izturīgas ir krievu laikā ražotās klavieres. Tomēr vislabākās ir klavieres "Rīga", diemžēl šobrīd to ražotājfirma ir uz bankrota robežas. Labas ir arī čehu klavieres," iesaka klaviermeistars.
J.Ģirnis stāsta, ka klavieres bojājas cilvēku nezināšanas dēļ, sevišķi tas vērojams laukos, kur nav pieejama informācija, ka ir iespējams klavieres skaņot un labot. Cilvēki nezina arī to, kā klavieres ir pareizi jākopj. Meistaram ir jācīnās ar putekļu jūru, klavierēm ir bojātas stīgas, tādēļ arī tās trūkst.
"Skaņojot klavieres, reti gadās, ka kāda stīga pārtrūkst no pārlieku lielā spriegojuma. Ir jāmāk piegriezt stīgu tā, lai viņa nepārtrūkst. Visbiežāk stīgas trūkst tāpēc, ka ir bijušas bojātas," paskaidro skaņotājs.
Jāskaņo divreiz gadā
Pat nemuzikāls cilvēks var dzirdēt, ka klavieres ir noskaņojušās, bet mūziķis to var konstatēt, nospiežot pat vienu taustiņu. Noskaņojušās klavieres visvairāk dzirdi bojā mazajiem klavieru spēlētājiem, protams, jāņem vērā arī tas, cik daudz tās ir noskaņojušās.
"Klavieres var noskaņot, bet tas nav uz ilgu laiku. Paiet mēnesis un tās jau ir daļēji noskaņojušās. To var ietekmēt ne tikai spēlēšana. Klavieres var noskaņoties arī, ja tās nespēlē. Būtiski šīs izmaiņas ietekmē temperatūras maiņas, sevišķi vasarā," stāsta Jānis.
Viņš paskaidro, ka klavieres būtu jāskaņo divas reizes gadā, pat ja tās neviens nespēlē. Klavieres ir arī jātīra. Klaviermeistars atgādina mūzikas skolu audzēkņu vecākiem, ka obligāti vajadzētu skaņot klavieres pēc apkures sezonas sākšanās.
Šajā laikā, gaidot skaņošanu, veidojas pat rindas. Meistars skaņo klavieres ne tikai Alūksnē, bet arī Gulbenes rajonā, ir bijuši gadījumi, kad viņu aicinājuši arī uz Balvu rajonu.
J.Ģirnim ir žēl, ka līdzekļu trūkuma dēļ daudzas klavieres aiziet postā. Tādēļ viņš ikvienam klavieru īpašniekam iesaka saudzēt klavieres un mēģināt rast iespēju tās skaņot.

Citu datumu laikraksti

  • Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces?

    Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces? 2003.gadā preču eksportā aizvien dominēja koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja trešdaļu no eksporta...

  • Ir aizdomas par trakumsērgu

    Veclaicenes pagastā pirmdien nobeigusies govs. Tajā pašā dienā Alsviķu pagasta māju pagalmā nošauts jenotsuns. Ir aizdomas par abu dzīvnieku...

  • Gripas epidēmija nav sākusies

    Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu.Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu....

  • Apes pilsētā šogad ir divi simtgadnieki

    Apes pilsētā ar lauku teritoriju šogad svinēs divas simtgadu jubilejas - Apes bibliotēkai un Dzenīšu dižvītolam.Apes pilsētā ar lauku teritoriju...

  • Saņems informatīvo biļetenu

    Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada Jaunalūksnes pagasta ikmēneša informatīvā biļetena “Mūsu Jaunalūksne” numurs.Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada...

  • Brīvprātīgais bērniem mācīs angļu valodu

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgais Matiass de Paeps no šīs nedēļas Pededzes pagasta bērniem vadīs angļu valodas...