Klients un viņa taisnība

Patērētāju tiesību aizsardzība Latvijā ir viena no tām jomām, kurā jau tagad ES likumdošana darbojas gandrīz pilnā apjomā, tādēļ nebūs jāpiemēro pārejas termiņi.

Patērētāju tiesību aizsardzība Latvijā ir viena no tām jomām, kurā jau tagad ES likumdošana darbojas gandrīz pilnā apjomā, tādēļ nebūs jāpiemēro pārejas termiņi. Vienīgi jāpiebilst, ka dažas normas, piemēram, par preču marķējumiem, stāsies spēkā tikai pēc pievienošanās Eiropas saimei. Patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā reglamentē četri likumi, no kuriem par tā saucamo jumta likumu jāizceļ Patērētāju tiesību aizsardzības likums, bet papildus ir pieņemts Preču un pakalpojumu drošības likums, Reklāmas likums un likums «Par preču un pakalpojumu drošību».
Tomēr dzīvē šie likumi nebūt nedarbojas tik nevainojami, kā sākotnēji iecerēts. Par to liecina patērētāju apkalpošanas kultūra, kas jūtami atpaliek no tradicionālā Rietumu standarta. To nereti gadās izjust, ikdienā iepērkoties vai saņemot kādu no plašā pakalpojumu spektra, kad vai ik uz soļa varam saskarties ar nekompetentiem, negodīgiem vai nelaipniem tirgotājiem.
Daļēji pārdevēju patvaļā, protams, vainīgi ir paši patērētāji, jo arī šeit ir visai pamatoti minēt padomju mantojumu, kad bijām priecīgi iegādāties jebko gandrīz neierobežotā daudzumā, pat nepainteresējoties par produkcijas kvalitāti. Tādēļ daudzi patērētāji šodien iepriekšējās pieredzes un šaurās rocības dēļ gatavi pirkt apšaubāmas kvalitātes preces vai pakalpojumus bez jebkādiem darījumu apliecinošiem dokumentiem, proti, bez čeka «pa lēto». Turklāt tirdzniecībā bieži tiek ievērots princips, ka klientam jābūt pateicīgam par viņam izdarīto pakalpojumu, nevis otrādi, kā tam būtu jābūt atbilstoši patērētāju pamattiesību kodeksam.
Lai mainītu šo situāciju, īpaša vērība jāvelta patērētāju izglītībai, kas pašlaik Latvijā ir tikai teorētiskā līmenī, jo nedz valstiskās, nedz nevalstiskās struktūras nav uzskatījušas par nepieciešamu pievērsties šim jautājumam. Tādēļ turpmāk atliek cerēt uz pašu tirgotāju godprātību vai pašmācības ceļā apgūt savas tiesības.
Tieši patērētāju izglītošanas jautājumos daudz varam mācīties no ES, kur jau 1986. gadā pieņemta rezolūcija par patērētāju izglītību vispārizglītojošajās skolās. Tajā noteikts, ka kompetentām dalībvalstu institūcijām jānodrošina pakāpeniska patērētāju izglītības ieviešana skolas izglītības standartos. Tas gan nenozīmē, ka šim mērķim ieviests speciāls mācību priekšmets, jo akcents tika likts uz integrētu patērētāju izglītošanu citos mācību priekšmetos.
ES patērētāju izglītību definējusi kā procesu, kurā persona iegūst zināšanas un spējas savu resursu pārvaldīšanai un veic darbības to faktoru ietekmēšanai, kas nosaka patērētāja lēmumus. Tomēr faktiskais patērētāju izglītošanas uzdevums ir iemācīt cilvēkiem darboties kā informētiem, izglītotiem un atbildīgiem patērētājiem.
Ņemot vērā šādi orientēto ES politiku patērētāju tiesību aizsardzībā, jāpiekrīt, ka mēs no tās varam būt tikai ieguvēji, jo, esot ES dalībvalstij, tirgotājiem vajadzēs ievērot spēkā esošās prasības vēl skrupulozāk kaut vai tādēļ, ka Eiropas patērētājs ir izglītotāks un līdz ar to daudz prasīgāks. Arī nevalstiskās organizācijas, kas rūpējās par patērētāju aizsardzību ES, ir visai ietekmīgas, proti, tās tiek uzskatītas par trešo ietekmīgāko lobiju ES likumdošanā aiz biznesa struktūru pārstāvjiem un vides jautājumu aktīvistiem. Tas nozīmē tikai to, ka arī turpmāk patērētājs tiks īpaši aizsargāts no negodīgas konkurences un nekvalitatīvu preču vai pakalpojumu izplatītājiem.
Būtībā jau tagad ir skaidrs, ka neatkarīgi no tā, cik līdzekļu tiks atvēlēts patērētāju izglītošanai, ar katru gadu viņi kļūs arvien prasīgāki. To noteikti izjutīs arī tirgotāji, jo par neatbilstošu apkalpošanu un citiem patērētāju tiesību pārkāpumiem patērētāju sūdzību skaits ar katru gadu palielinās. Gluži tāpat aug to prasību skaits, kas atzītas par pamatotām.
Līdzšinējā ES praksē uztura produktu marķēšana nav sevišķi regulēta, tālab vismaz teorētiski pastāvējusi iespēja, ka patērētājs tiek maldināts par produkta kvalitāti un, lietojot, piemēram, diētiskos piena produktus, viņam patiesībā tiek iemānīts krējums vai piens, kuru sistemātiski lietojot, no diētas vairs nav ne miņas. Jāpiebilst, ka šogad martā publicētajā Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā ir secināts, ka pārmērīga produktu, kuros ir pazemināts kādas organismam nepieciešamas vielas daudzums (cukurs, tauki u.c.), lietošana var izraisīt dažas hroniskas slimības.
Tas, protams, nenozīmē, ka tuvākajā laikā no ES, tai skaitā no Latvijas plauktiem pēkšņi izzudīs vesela gūzma pārtikas produktu, kuru marķējumi neatbildīs patiesajam produkta sastāvam. Faktiski EK pieņemtā uztura un veselības regula paredz, ka ikviena produkta marķējumā ietvertajam vēstījumam jābūt zinātniski pamatotam. Piemēram, gaļas marķējumā var būt vispārīgi norādīts, ka tā ir šķiedraina, taču jaunā kārtība pieprasīs konkrētus skaitļus, kas raksturo gaļas kvalitāti (6 g šķiedras uz 100 g gaļas). Cits piemērs: daudzi Latvijas patērētāji samierinās ar uzrakstu uz produktiem «zems tauku saturs», taču principā šis apgalvojums maz ko izsaka, tālab EK pieņemtā jaunā regula noteic, ka zems tauku procents varēs būt tikai produktam, kas nesatur vairāk kā 0,5 g tauku uz 100 g vai 100 ml.
ES veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Deivids Bairns uzsver, ka ieguvēji no jaunās regulas būs kā patērētāji, tā ražotāji: «Patērētāji saņem akurātu un izteiksmīgu informāciju, savukārt pārtikas ražotāji kā mārketinga instrumentus varēs izmantot nopietnus un zinātniskus apgalvojumus, kas atšķirsies no līdzšinējiem neprecīzajiem un nepamatotajiem apgalvojumiem.» Komisārs arī uzskata, ka jaunie marķēšanas noteikumi veicinās godīgāku konkurenci. Gan jāpiemetina, ka jaunā kārtība aizliegs produktu marķējumos izmantot atsauksmi uz kāda ārsta vai medicīnas profesionāļa atzinumu par, teiksim, kliju maizes vai paniņu labo iespaidu uz veselību, jo būtībā šie eksperti rafinētā veidā apgalvo, ka, nepatērējot noteikto produktu, jums var būt veselības problēmas.
Nostiprinās izvēles
tiesības starp dabīgo «frankenšteinisko» pārtiku
Latvijā cilvēki, iespējams, paši to neapzinoties, ik dienu tieši vai netieši patērē ģenētiski modificēto (GM) pārtiku (piemēram, dažādie pārtikas produkti no sojas). Lai gan zinātniski joprojām nav pierādīta GM pārtikas negatīvā ietekme uz cilvēka veselību, tomēr ES atbildīgās institūcijas, izvērtējot gēnu inženierijas neizbēgamo iespiešanos pārtikas tirgū, ir izstrādājušas sistēmu, kas ļautu kontrolēt un marķēt ģenētiski modificētos organismus (GMO).
Jaunā sistēma otrajā lasījumā apstiprināta Eiroparlamentā, un sagaidāms, ka tā sāks reāli funkcionēt nākamgad. Jaunā pieeja attieksies gan uz GM pārtiku, gan lopbarību un ļaus izsekot produkta nonākšanai tirgū pēc principa «no fermas līdz galdam». «Garantējot to, ka GMO var izsekot līdzi visos ražošanas un pārdošanas ķēdes posmos, mēs izveidojam spēcīgu drošības sistēmu un pamatu visaptverošai marķēšanas sistēmai,» pēc jūlija sākumā Eiroparlamentā otrajā lasījumā pieņemtās jaunās GMO likumdošanas atzīst ES vides komisāre Margota Valstrēma. Līdz ar jauno GMO politiku ikvienam produktu izplatītājam būs pienākums nodot informāciju veikaliem, kā arī saglabāt informāciju par GM pārtikas produktu grupām, turklāt tā jebkurā izplatīšanas līmenī būs jāglabā piecus gadus. Tādējādi pārtikas industrijā izveidosies sistēma, kurā varēs identificēt GM produktu «kustību» (no kā ieguvis un kam nodevis).
Jau pašlaik ES mazumtirgotājiem pircēji ir jāinformē par tiem pārtikas produktiem, kuri ir GM vai kuri satur GMO. Tomēr līdzšinējie marķēšanas noteikumi neaptvēra atsevišķus produktus vai produktu sastāvdaļas, piemēram, rafinēto sojas vai kukurūzas eļļu, kas izgatavota no GM izejvielām. Jaunā kārtība vēl striktāk reglamentēs marķēšanu, proti, būs skaidri jānorāda patērētājam, ka konkrētais pārtikas produkts ir GM vai arī tas ir pagatavots no GMO (cepumi ar kukurūzas eļļu no GM kukurūzas). Svarīgi piebilst, ka šī marķēšana attieksies arī uz GM lopbarību (piemēram, GM graudi), kas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniekiem nākotnē jābūt daudz acīgākiem. Paredzams, ka GM produktu varētu rotāt šāds marķējums: «Šis produkts satur ģenētiski modificētus organismus» vai «... ražots no ģenētiski modificēta (izejvielas nosaukums)».
Katrā ziņā ES mērķis nav izskaust GM pārtiku, jo bieži vien tas pilnībā paralizētu atsevišķu uzņēmumu darbību, turklāt GM izejvielas nereti saražotajos pārtikas produktos var nokļūt pilnīgi nejauši. Tāpēc EK savu politiku balsta uz līdzāspastāvēšanas principu, tas ir, patērētājam jādod tiesības izvēlēties starp naturālu vai GM pārtiku. Jāpiebilst, ka turpmāk sagaidāms, ka GM pārtikas izplatītāji būs pakļauti licencēšanai un kontrolei, ko veiks jaunizveidotā Eiropas pārtikas drošības pārvalde.
Ko nākotnē ES varētu rakstīt uz pārtikas produktu iepakojumiem?
Zema enerģētiskā vērtība (low energy). Šādu vai līdzīgu marķējumu, kas norāda, ka pārtikas produktam ir zema enerģētiskā vērtība (maz kaloriju) var lietot tikai tad, ja produkts satur mazāk nekā 40 kcal/100 g un mazāk nekā 20 kcal/100 ml.
Samazināta enerģētiskā vērtība (energy - reduced). Enerģētiskā vērtība ir samazināta par 30%, paralēli norādot tās pazīmes, kas samazina produkta kopējo enerģētisko vērtību.
Bez enerģētiskās vērtības (energy-free). Produkta enerģētiskā vērtība ir mazāka par 4 kcal/100 ml.
Zems tauku saturs (low fat). Produkts satur ne vairāk kā 3 g tauku uz 100 g vai 1,5 g tauku uz 100 ml.
Taukus nesaturošs (fat-free). Produkts satur ne vairāk kā 0,5 g tauku uz 100 g vai 100 ml.
Zems cukura daudzums (low sugar). Produkts satur ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 g vai 100 ml.
Bez cukura (sugar-free). Produkts satur ne vairāk kā 0,5 g cukura uz 100 g vai 100 ml.
Cukurs nav pievienots (with no added sugar). Produktam nav pievienots cukurs vai cita saldinoša izejviela.
Zems sāls daudzums (low sodium/salt). Produkts satur ne vairāk kā 0,12 g sāls vai ekvivalentu vērtību sālim uz 100 g vai 100 ml.
Ļoti zems sāls daudzums (very low salt). Produkts satur ne vairāk kā 0,04 g sāls vai ekvivalentu vērtību sālim uz 100 g vai 100 ml.
Sāli nesaturošs (salt-free). Produkts satur ne vairāk kā 0,005 g sāls vai ekvivalentu vērtību sālim uz 100 g.
Augsts šķiedrainums (high fiber). Produkts satur vismaz 6 g šķiedras uz 100 g vai 1,5 g šķiedras uz 100 kcal.
Augsts proteīna daudzums (high protein). Vismaz 20% no pārtikas produkta enerģētiskās vērtības veido proteīns.
Avots: EK pieņemtā pārtikas un veselības regula

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Izmeklētājs pavirši pārskatīja kladi.3. Izmeklētājs pavirši pārskatīja kladi. Visur viens un tas pats - vardes, puķes, zivis, nokrišņi. - Es...

  • Polijas pilsētas - tuvas, bet svešas

    Polija nav ekskursantu un tūristu iecienītākajos atpūtas braucienu maršrutos. Parasti tie traucas šai valstij cauri uz Slovākiju ar Augstajiem...

  • Zemnieku zupa

    Nepieciešams: puse dzeltenās paprikas, 2 mazi tomāti, 1 vidējs gurķis, 80 grami zemnieku gaļas.Nepieciešams: puse dzeltenās paprikas, 2 mazi tomāti,...

  • Policija informē

    Malienas pagastā 21.jūlijā kūts bēniņos aizdegās salmi -viens kvadrātmetrs. Policija noskaidroja, ka notikušajā vainojamas bērnu rotaļas.Malienas...

  • Motosportisti gatavojas Latvijas čempionāta noslēgumam

    Motokluba "Ape" sportisti gatavojas Latvijas čempionāta izšķirošajām sacīkstēm, kas notiks šīs nedēļas nogalē - 26. un 27. jūlijā Limbažos, Lielezera...

  • Uzvar minifutbola čempionātā

    Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta ceturto kārtu veiksmīgi aizvadījusi Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komanda, kas Viļakā...

  • Nākotnes nauda jeb Dalība 2.pensiju līmenī

    Lai gan masu medijos ir bijis šķietami daudz informācijas par dalību 2.pensiju līmenī, ir cilvēki, kas nav tai pievērsuši uzmanību, it kā tas viņus...

  • Aicina uz teātra svētkiem Dikļos

    Uz kārtējo "teātrinieku" kopā sanākšanu 9.augustā aicina Dikļu pagasts Valmieras rajonā.Uz kārtējo "teātrinieku" kopā sanākšanu 9.augustā aicina...

  • Vārds un tā īpašnieks ietekmē viens otru

    Numeroloģija kā mācība ir ārkārtīgi sena.Numeroloģija kā mācība ir ārkārtīgi sena. Ar tās palīdzību iespējams noteikt cilvēkam piemērotāko profesiju,...