Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kļūdoties spēj mainīt attieksmi pret cilvēkiem

Zeltinietes Rutas Zvaigznes mūža gājums pamazām tuvojas deviņdesmit gadu jubilejas slieksnim. Pensionētā skolotāja saglabājusi gaišu skatu uz dzīvi, asu prātu un aktīvu interesi par valstī notiekošajiem procesiem.

Zeltinietes Rutas Zvaigznes mūža gājums pamazām tuvojas deviņdesmit gadu jubilejas slieksnim. Pensionētā skolotāja saglabājusi gaišu skatu uz dzīvi, asu prātu un aktīvu interesi par valstī notiekošajiem procesiem.
Ruta lepojas ar savu uzvārdu, kas zināmā mērā atspoguļo viņas būtību. Labprāt runā par garīgajām vērtībām, par pieredzi, kas jebkuram cilvēkam veidojas visa mūža garumā, un vēlas sagaidīt laikus, kad Latvijā cilvēkiem dzīve ies augšup. "Pamazām vien, nemaz negribot, cilvēks krāj dažādas dzīves gudrības. Dažreiz tās rodas no atsevišķām situācijām, bet no kļūdām viņš mācās," laikrakstam stāsta Ruta Zvaigzne.
Viņa uzskata, ja cilvēks dzīvē nekad neesot kļūdījies, tad viņam veidojas nepareizs priekšstats par dzīvi un cilvēkiem. "Atzīt kļūdas ir ļoti gūti, it īpaši jaunībā. Nekad nedrīkst vēlreiz pieļaut tās pašas kļūdas," spriež R. Zvaigzne. Viņa vērtē, ka arī pati dzīvojusi vienās kļūdās, sākot no tā brīža, kad apzinājusies savu esamību šajā pasaulē. Par vienu no tām uzskata savu attieksmi pret cilvēkiem.
"Kādreiz biju neiecietīga pret citu uzskatiem. Esmu iesaistījusies lielos strīdos ar citādi domājošiem, neiedziļinoties viņu spriedumos. Vēlējos pārliecināt, ka viņi domā nepareizi. Vēlāk attapos un sapratu, kāpēc viņi tā dara," apgalvo
R. Zvaigzne.
Sijāja kā caur sietu
Viņa savulaik dzirdējusi interviju ar kādu sievieti, kurai jautāts, kāds ir ilga mūža noslēpums. Sieviete minējusi trīs lietas - visu mūžu strādājusi, cik vien spēj, ēdusi tikai to, kas bijis, un centusies izprast visus, ar kuriem bijusi saskare. To visu R. Zvaigzne attiecinot uz sevi.
"Visu mūžu esmu bijusi spiesta strādāt, cik spēju. Tiem latviešiem, kas 1940. gadā smagi pārdzīvoja okupāciju, viegli neklājās. Visus sijāja gluži kā caur sietu, arī mani - vai varu strādāt skolā par skolotāju, un, ja varu, tad kā es strādāju, kādi ir mani uzskati," atzīst sieviete.
Ietekmē ģimenes likteņgaitas
Vēl šodien viņa atzinīgi vērtē Latvijas politiķus - pirmo prezidentu Jāni Čaksti un ārlietu ministru Zigfrīdu Meirovicu, bet nekad neesot simpatizējusi Kārļa Ulmaņa valdība. Tā joprojām R.Zvaigzne seko līdzi politiskajām norisēm valstī. Viņai ir izveidojies savs priekšstats par dažādu valstsvīru politisko darbību.
Sākotnējās politiskās intereses rašanās daļējs iemesls bijuši notikumi, kas ietekmējuši arī viņas ģimenes likteņgaitas.
"Par mani astoņus gadus vecākais brālis Vilis bija beidzis Skolotāju institūtu, taču darba nebija. Ja viņš iestātos tā laika Latvijas Sociāldemokrātiskajā partijā, tad tā palīdzētu atrast darbu. Un tā arī notika, jo citas izejas nebija. 1934. gadā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma viņu pusgadu turēja apcietinājumā, bet par ko? Tas manī ir radījis sarūgtinājumu," atzīst R.Zvaigzne.
Iesaka strādāt skolā
R.Zvaigzne ir dzimusi Zeltiņos un lielāko mūža daļu aizvadījusi šajā pusē. Tas, kāpēc R. Zvaigzne kļuvusi par skolotāju, esot garš stāsts. 1936. gadā absolvējusi Alūksnes ģimnāziju un mācījusies par pasta darbinieci. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā strādājusi pastā par telefonisti dažādās Latvijas vietās, bet vēlāk uzsākusi skolotājas darba gaitas. "No bēgļu gaitām 1945. gada augustā atgriezos Zeltiņos. Man teica, ka skolās trūkst skolotāju, lai es piesakos un mācos neklātienē. Bija pagājuši trīspadsmit gadi, kopš esmu abolvējusi ģimnāziju, un man tagad būs jāstājas klases priekšā," atmiņās kavējas pensionētā skolotāja.
Viņa devusies pieteikties darbā uz Alsviķu bērnunamu. "Tolaik par direktori tur strādāja Marija Vīksna, kas pārzināja sešas valodas un Krievijā bija ieguvusi augstāko izglītību. Pateicoties viņas gara inteliģencei un iejūtībai, mani pieņēma darbā par audzinātāju internātā un mudināja mācīties neklātienē," stāsta
R. Zvaigzne.
No 1947. gada 1. septembra līdz pat astoņdesmito gadu nogalei viņas darba gaitas bijušas saistītas ar Zeltiņu skolu.
Darbā cieš nacionalitātes dēļ
Iespējams, ka visus darba gadus R. Zvaigzne tā arī Zeltiņos skolēniem būtu mācījusi latviešu valodu un literatūru, tomēr noticis liktenīgs pavērsiens. Padomju gados viņa atzīta par nepiemērotu šā laika latviešu valodas skolotājas darbam, tāpēc darbā pieņemta cita šā mācību priekšmeta skolotāja.
"Biju laikam pārāk nacionāla, atļāvos gramatikā citātus izvēlēties no Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" vai Skalbes dabas tēlojuma. Ja kāds šodien vēlas mācīt latviešu valodu skolā, tad viņš nebūs pietiekami labs pedagogs, ja neiepazīstinās bērnus ar Jaunsudrabiņa, Brigaderes, Skalbes, Raiņa un tamlīdzīgu autoru darbiem," secina R. Zvaigzne. Tās esot vērtības, kurās paslēpta latviešu tautas dvēsele un rodamas saknes, no kā latvieši ieguvuši savu mentalitāti. Šodien tāds ir Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna kopdarbs - latviešu tautas gara mantas, no kurām vajadzētu mācīties.
Pašai pietrūka lepnuma
"Man pietrūka lepnuma, es varēju pagriezt muguru un aiziet. Taču aiziet no dzimtās vietas bija grūti. Es pazemojos un pieņēmu piedāvājumu mācīt vācu valodu un līdztekus strādāju internātā," bilst sirmā sieviete. Tā arī latviešu valodu R.Zvaigzne skolā vairs neesot mācījusi, par ko sirds stipri sāpējusi.
"Es tik ļoti vēlējos iemācīt skolēniem to, ko šie izcilie rakstnieki centās pateikt savos darbos. Taču nebiju bez grēka mācot arī vācu valodu, jo varēju vilkt paralēles, izmantojot izcilu vācu kultūras darbinieku darbus," apgalvo R.Zvaigzne.
Viņa uzsver, ka arī tagad joprojām daudz zinot par Zeltiņu skolu, pētījusi tās vēsturi. Skolas auru viņa izjūt ne tikai domās, pārstaigājot tās klašu telpas, bet arī ikdienā, jo tikai pāris soļu attālumā no mājas ir skolas pagalms, ko allaž piepilda skolēnu balsis.
Ir svētas lietas
Spēku skolotāja smeļoties, domājot par saviem senčiem. "Ja jautā, kas man ir svēts, tad tās ir trīs lietas. Pirmā ir mana māte. No visām sievietēm, ar kurām man bijis lemts satikties, viņu vērtēju visaugstāk. Kāds viņa bija cildens cilvēks, kāda attieksme pret pieciem bērniem un dzīvi, kāda pašatdeve citiem, par sevi nedomājot," saka R.Zvaigzne.
Otra lieta - dzimtās mājas Zeltiņu pagasta "Lejas" un trešā - Dziesmu svētki, kuru dalībniece R.Zvaigzne bijusi kopš 14 gadu vecuma.
R.Zvaigznei ir četri mazbērni, vecākais - Ventis - līdz 18 gadiem audzis pie vecmammas. Viņa cer, ka kaut ko no vecmammas gudrības mazbērni būs paņēmuši turpmākajai dzīvei.

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Klusībā cerēdama, ka Arvīds pieteiksies to ienest manā vietā vai vismaz iznāks man līdzi laukā.3. Klusībā cerēdama, ka Arvīds pieteiksies to ienest...

  • Truškopjiem ir nepieciešamas valsts investīcijas

    Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības "Šalkas ELVI" īpašnieci Ivetu Laicenu tāpat kā citus truškopjus satrauc nelabvēlīgā situācija barības...

  • Kad tiekas zaglis un dziedātāja

    Alūksnes kinoteātrī "Liesma" šodien pulksten 19.00 un 21.00 izrādīs Francijas un Lielbritānijas kopražojuma muzikālu melodrāmu "Un tagad... dāmas un...

  • Iesālītās cerības

    Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un māte kā melns rēgs iestājās apgaismotajās ārdurvīs.2. Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un...

  • Karavīri iepriecina ar uzvedumu

    Jaunais mācību gads arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi" sākās ar patīkamu atkalredzēšanos.Jaunais mācību gads arodapmācības un...

  • Par tautas balsojuma rezultātiem

    Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ietekmēs arī Latvijas Bankas darbību.Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā...

  • Neliksim šķēršļus attīstībai

    20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska izšķiršanās, kuras sekas jau tuvākajā desmitgadē jutīsim katrs.20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska...

  • Starp Rietumiem un Austrumiem

    Iespējams, nākamo gadsimtu vēstures grāmatās 20. septembris tiks minēts kā īpaša diena, kurā Latvijas tauta pieņēma izšķirīgo lēmumu, izvēloties...

  • Netic zaudējumiem, tic ieguvumiem

    Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti un pašnoteikšanos.Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti...