Ko Māris Kučinskis darīja Alūksnē?

Alūksni pagājušajā nedēļā darba vizītē apmeklēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Alūksnieši tās laikā parādīja gan savu lielāko sāpi – kritisko sporta angāru, gan lielāko lepnumu – Kultūras centru. Savukārt vairāki uzņēmēji ir neizpratnē, kādēļ tikai daži nozares pārstāvji varēja tikties ar M.Kučinski.

Alūksnes sāpe un lepnums
Vizīte sākās ar Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas un tās angāra apmeklējumu. Izglītības iestādes direktore Līga Tomsone un Alūksnes novada pašvaldības vadība M.Kučinskim izrādīja kritiskajā stāvoklī esošo sporta angāru, kur tobrīd notika arī sporta stundas sākumskolēniem.
Pēc Alūksnes sāpes iepazīšanas Ministru prezidentam tika izrādīts Alūksnes lepnums – Kultūras centrs. Ar plašajām telpām iepazīstināja Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa, uzsverot, ka rit otrā sezona, centru apmeklējuši 60 000 cilvēku, bet telpas joprojām ir kā vakar atklātas. Kultūras centrā M.Kučinskis noturēja arī biznesa pusdienas ar dažiem vietējiem uzņēmējiem: šuvēju Māru Saldābolu un galdnieku Jāni Zeltiņu, kuri savulaik saņēmuši pašvaldības finansējumu jauniešu biznesa ideju konkursā savas uzņēmējdarbības uzsākšanai. SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes locekli Alekseju Sviridenkovu, SIA “Sorma” pārstāvi Māri Sormuli, akciju sabiedrības “Almo Hardwood” pārstāvi Modri Lazdekalnu.

Kāpēc ne visi?
Par šo tikšanos citiem novada uzņēmējiem radies daudz jautājumu – “Alūksnes Ziņām” viņi jautā, kādēļ aicināti tikai šie uzņēmēji, no kuriem divi arī kandidē ZZS sarakstā, pēc kādiem kritērijiem viņi izvēlēti un kāpēc nav aicināti citi? To jautājām Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim, kurš veidoja M.Kučinska vizītes darba kārtību. Viņš norāda – aicinājis arī vēl citus, bet ne visi atnākuši: kāds atrunājies ar darbiem, kāds bijis saslimis. “Kādi seši atteica. Šoreiz aicinājām tos, kuri nav bijuši citās reizēs. Pēc partiju piederības neviens netika atlasīts. Ministru prezidenta vizītei laiks Alūksnē bija ļoti ierobežots, jo tālāk viņš brauca uz Madonu. Tādēļ arī tikšanās ar uzņēmējiem bija ļoti īsa – pie pusdienu galda,” saka A.Dukulis.

Rindā uz finansējumu
Vizītes noslēgumā arī “Alūksnes Ziņas” iztaujāja Ministru prezidentu, kādēļ tieši šobrīd, īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, atrasts laiks atbraukt līdz Alūksnei. M.Kučinskis pauda, ka tas gan neesot saistīts ar vēlēšanu tuvumu. “Reģionālajās vizītēs dodos palaikam. Vidzeme man ir tuvāka. Priekšvēlēšanu laiks nedrīkst traucēt ikdienas darbam, tostarp valdības lēmumu pieņemšanai. Zinu Alūksnes sāpi un diemžēl līdz šim diezgan nelaimīgo pretendēšanu uz investīcijām jaunas sporta zāles celtniecībai. Alūksnē redzēju pašreizējo situāciju angārā. Jau pērn vasarā šo alūksniešu vajadzību zinājām, bet finansējums aizgāja citur – cits spēja vairāk parādīt nepieciešamību. Palīdzēsim Alūksnes ieceri virzīt caur Sporta padomi, lai nenokļūst līdz naudas politiskajai dalīšanai, bet lai ir rindā uz valsts finansējumu. Pašas Alūksnes budžets nav tik liels, lai uzreiz finansētu visu projektu,” saka M.Kučinskis.

Slimnīca būs, pierobežu stiprinās
Par Alūksnes Kultūras centru M.Kučinskis saka: “Tas ir Alūksnes lepnums! Te varētu daudzas citas Latvijas pašvaldības pamācīties, kā saimniekot, it īpaši tās, kas par lielām naudām būvē dažādas ēkas. Alūksne – jūs esat visskaistākie, kā tāda saliņa! Jā, jūs esat pierobežā. Kā valstiski stiprināt pierobežu? Visiem kopā jācīnās, lai būtu vairāk darba vietu – uz to norāda arī uzņēmēji. Latgales programmā arī Alūksnei piešķīra finansējumu. Alūksnes nākotne ir viens no lielākajiem Nacionālo Bruņoto Spēku centriem – Kājnieku skola, ko stiprināsim. Jā, 24 stundu slimnīca arī Alūksnē paliks. Jautājums ir par to, kādus medicīnas pakalpojumus te sniegs. Slimnīcu jautājumā šobrīd rit produktīvas diskusijas starp Vidzemes slimnīcām,” saka M.Kučinskis.

Eiropas nauda kavējas
Uzņēmēji vērsa M.Kučinska uzmanību uz Eiropas struktūrfondu finansējuma piesaistes iespējām – pastāv bažas, ka finansējuma apguve šovasar kavēsies. Runājot par iemesliem, M.Kučinskis atzīst – birokrātija. “Vēl neesmu ticis skaidrībā, kurš faktors te ir noteicošais – šķēršļi, ko uzliek fondu noteikumi, vai arī paši visu sarežģījam. Bieži vien ir tas pēdējais. Ierēdniecība šobrīd ļoti slimo ar bailēm uzņemties atbildību un riskēt. Var piedot vienreizēju kļūdīšanos, galvenais, lai tas netiek darīts apzināti. Tas ir mīts, ka pēc 2020.gada nebūs Eiropas naudas – būs, bet varbūt mazāk par 6-7 procentiem, jo izstāsies Lielbritānija. Vienīgais pārrāvums, kas draud, ir ceļiem 2019.gadā,” komentē M.Kučinskis.

Ceļi – lielais sāpju jautājums
Uzņēmēji vērsa arī uzmanību uz slikto ceļu stāvokli. M.Kučinskis komentē – ceļi valstī ir un vēl diezgan ilgi būs “lielākais sāpju jautājums”. “Mēs Latvijā esam nepilni divi miljoni iedzīvotāju, teritorija diezgan liela. Vai vajadzētu atjaunot Autoceļu fondu? Ja neskata sistēmu kopumā, tad ir ļoti viegli pateikt: vajag šo fondu atjaunot un ceļiem būs nauda. Bet par akcīzes nodokli arī bērni Latvijā jāskolo un jāgādā par veselības aprūpi. Pārkraujot no viena maisiņa otrā, vairāk nepaliks. Bet divas lietas par ceļiem es tomēr varētu pateikt. Šobrīd rit diskusija par nodokļu reformu ar nākamo gadu – pamazām tomēr ejam uz iezīmēto naudu konkrētiem mērķiem. Jaunā reforma paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, palielināt neapliekamo minimumu un radīt labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai – tas viss būs jākompensē, tādēļ jārēķinās, ka dārgāka kļūs degviela, alkohols un cigaretes. Lai būtu skaidrs, kur nodokļu nauda paliek, tā tiks paredzēta arī konkrētiem mērķiem, tostarp ceļiem. Eiropas struktūrfondu finansējumu šobrīd var izmantot lielajiem ceļiem – mazie tiek apdalīti, tādēļ taps programma. Vai Alūksnes novada ceļiem arī būs? Alūksnes – Liepnas ceļa posms ir plānā jau šogad, bet man tur nav nekādu nopelnu,” saka M.Kučinskis.

Citu datumu laikraksti

  • Lasītāji – dosimies iepazīt Sēliju!

    Lasītāji – dosimies iepazīt Sēliju!

    Tuvojas jūnijs – Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas” abonentu un lasītāju ekskursijas laiks. Šoreiz kopīgā ceļojumā aicinām...

  • Makšķernieki vēršas pie tiesībsarga

    Makšķernieki vēršas pie tiesībsarga

    Turpinās no 1.lpp.Jaunie noteikumi paredz, ka personas, kuras vecākas par 65 gadiem un kurām piešķirta bezmaksas licence, drīkst paturēt lomā tikai...

  • Grib pirkt ēku

    Grib pirkt ēku  1

    Alūksnes novada domes sociālajā, izglītības un kultūras komitejas aprīļa sēdē deputāti skatīja jautājumu par ēkas Uzvaras ielā 1, Alūksnē, kur šobrīd...

  • Alūksnē atsākas ielu remonti

    Alūksnē atsākas ielu remonti  1

    (Turpinās no 1.lappuses)Darbus Ganību un Rūpniecības ielā veic pilnsabiedrība “ReRe Vide 1” no Mārupes. Uzņēmuma projektu vadītājs Edgars Krastiņš...

  • Alūksnē - “Princese uz zirņa”

    Alūksnē - “Princese uz zirņa”

    Tiem, kam patīk labestīgs humors un izrādes ar dziļu domu zemtekstā, ir vērts 21.aprīlī pulksten 18.30 Alūksnes Kultūras centrā apmeklēt muzikālu...

  • Kornēlijai Apškrūmai - 80

    Virešu pagasta saieta namā 12.aprīlī pulksten 19.00 būs svinīgs sarīkojums “Uzsmaidīt dzīvei”, svinot dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas dzimšanas...