Ko meklē, to atrod

Jāņu ugunskuri izdzisuši, līgodziesmas izdziedātas, un vasariņa ripo no kalna lejā uz rudens pusi.

Jāņu ugunskuri izdzisuši, līgodziesmas izdziedātas, un vasariņa ripo no kalna lejā uz rudens pusi. Tik ātri, ka pat žēl sametas. Varbūt piederu pesimistiem, kas smagi pūš par īso vasaru? Nē, labāk būt kopā ar optimistiem, kas iecerējuši vēl daudz paveikt - izaudzēt burkānus, kāpostus un sīpolus, salasīt mellenes un zemenes, apceļot Latviju un noķert lielo zivi. Tiesa, jūnijs ir mazliet savāds mēnesis. Jāņi to it kā sadala - līdz un pēc.
Reizēm šķiet, ka tāda ir visa dzīve. Gaidām, ilgojamies dienām, nedēļām, mēnešiem, bet svētki aizspurdz tik nemanāmi, it kā tos aiznestu putni uz saviem spārniem. Kas paliek? Jāņuzāļu vainags, ko var izkaltēt tējai, un balta pīpene sažņaugtā plaukstā. Varbūt zīlēt - mīl, nemīl, mazdrusciņ... Vai apmierinās atbilde, ka tikai mazdrusciņ? Jebkurā situācijā varam meklēt kaut ko labu, lielu un skaistu vai gluži pretēji. Un atrodam to, ko meklējam. Mūsu izvēle ir izejas punkts, un tā ir katra paša ziņā. Kad esmu laimīga, redzu citu laimi. Kad esmu līdzjūtīga, izprotu apkārtējo līdzjūtību. Kad esmu cerību un enerģijas pilna, visur saskatu iespējas. Kad esmu pagurusi, pasaule liekas pelēka un vienaldzīga.
Esam pārāk aizņemti ar ikdienas rūpēm, naudas pelnīšanu un materiālo labumu krāšanu, lai ievērotu viedas zīmes, ko dzīve piedāvā ik uz soļa. Neņemot tās vērā, zaudējam saikni ar dabu un pasauli, aizveram intuīcijas durvis. Vai ticam, ka Jāņu naktī lakatiņā iesieti vībotņu ziedi pārvēršas zeltā un sudrabā, ja ar tiem kabatā brien pa ūdeni un rasu? Protams, neticam, lai gan, iespējams, tas nav jāsaprot tieši. Mums katram piedzimstot, Laima ieliek nēzdodziņā no visa pa drusciņai. Tikai bieži vien nespējam saskatīt, kas mums ir visvairāk vajadzīgs. Iespējams, ka gribam pārāk daudz. Pasaka par bagātu, skaistu un talantīgu princi stāsta, ka viņš nebija laimīgs, jo nespēja izpildīt savu sūtību. Princis bija lielisks gleznotājs, skulptors, rakstnieks, mūziķis, bet neko nespēja izdarīt līdz galam. Dzīves gudrība māca izvēlēties savu vienīgo ceļu un iet pa to līdz galam.
Jūnijs ir ceļa sākums pretim jauniem saulgriežiem. Vēl vasara uz zaļajām lapām raksta par tikko nopļautu pļavu un tumši noslēpumaino meža svītru pie apvāršņa, kur kā meitenes vaigi sārtojas zemenes. Var atgulties mežmalā blakus neskaitāmu puķu pogaļām, vērties mākoņos un sapņot. Pie auss kā jautājot iedūcas samtaina kamene. Vai dzīve bijusi nemitīgs skrējiens no kalna lejā? Uz rudeni. Acis meklē mazo meiteni, kas aizskrien ar smilgā savērtu zemeņu virteni. Zālē pazib vien basās kājas. Ko viņa sauca? Ak, jā, ka diena ir brīnišķīga un rīt būs cita, tikpat skaista un raibiem brīnumiem pilna. Vai tikai bērni spēj saskatīt pasauli smilšu graudā un debesis lauku puķē?

Citu datumu laikraksti

  • Dārza darbi jūnija otrajā pusē

    Mitruma apstākļi labi, dažviet pēc pērkona negaisa arī pārmitrs, vislabākie apstākļi nezāļu attīstībai, vēl pēdējais piegājiens to apkarošanai,...

  • Lauksaimniekiem - izdevīgāki kredīti

    Lauksaimnieki joprojām var pietiekties divās kreditēšanas programmās ar zemākām procentu likmēm - Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju...

  • Senču optimisms palīdz uzvarēt pārbaudījumus

    Mālupiete Ināra Garā it nemaz neatgādina rūpju nomāktu sievieti, lai gan pārbaudījumu dzīvē droši vien bijis vairāk nekā citiem.Mālupiete Ināra Garā...