Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kokapstrādes uzņēmums ar jaunu tehnoloģiju paplašina ražošanu

Kopš 1994.gada Jaunlaicenes pagasta SIA “Ozoli AZ” ir starp stabilākajiem un veiksmīgākajiem kokapstrādes uzņēmumiem rajonā.

Kopš 1994.gada Jaunlaicenes pagasta SIA "Ozoli AZ" ir starp stabilākajiem un veiksmīgākajiem kokapstrādes uzņēmumiem rajonā.
Nesen tajā ieviesta jauna tehnoloģija un produkcijas veidi, īstenojot projektu, kas guvis 72 499,86 latu finansiālu atbalstu no Valsts reģionālās attīstības aģentūras apsaimniekotās grantu shēmas "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās". Par to stāsta uzņēmuma direktors Andis Zariņš.
- Jaunā produkcija ir garumā saaudzēti apses dēļi un brusas. Tādu iespēju dod kokmateriālu garensaaudzēšanas līnija un četrpusīgā garenfrēzmašīna. Iepriekšējā ēvele bija savu laiku nostrādājusi, tāpēc vajadzēja jaunu. Turklāt šī ir jaudīgāka, kas ir būtiski, ja apjoms palielinās. Šī mašīna spēj ēvelēt ār ātrumu līdz 60 metriem minūtē. Iepriekšējais projekts, ko īstenoja pirms gada, radīja pamatu šim projektam, nodrošinot Eiropas Savienības prasībām atbilstošus darba apstākļus. Tagad iegādātās iekārtas dod izaugsmes iespējas, lai varētu ražot vairāk un arī jaunus produktus.
- Jūsu uzņēmumā jau ilgāku laiku gatavo apses dēļus. Vai ir secināts, ka pieprasījums ir pēc garākiem izstrādājumiem?
- Patiesībā problēma ir tā, ka iepirktā apses koksne nav tik labas kvalitātes, kā vajadzētu. Lai pilnīgāk izmantotu koksni, ir vajadzīgi arī īsie gabali. Ar šo tehnoloģiju iespējams tos saaudzēt un izveidot garākus dēļus. Protams, tie neder visur, bet ir izmantojami gan mēbeļu rūpniecībā, gan citur. Turklāt ir vietas, kur tos var labāk izmantot nekā viengabala koksnes dēļus, piemēram, mēbeļu detaļās saaudzētie dēļi negriežas, ir stabilāki un stiprāki nekā viengabala koksnes. Tas ir arī ekonomiski izdevīgāk.
- Kā šobrīd ir – vai pietiek vietējo kokmateriālu?
- Pagājušā gada beigas un šāgada sākums ir dramatisks, manuprāt, visiem kokrūpniekiem. Kādas sekas tam būs, šobrīd ir grūti prognozēt. Siltā ziema radīja zāģbaļķu deficītu. Savukārt pēc tam lielais sals radīja grūtības tos zāģēt. Tagad ir pavasaris, kad ceļi ir slēgti kokmateriālu pārvadātājiem. Tiesa, šo problēmu izjūtam katru gadu. Cerams, ka līdz rudenim situācija kokmateriālu tirgū normalizēsies un ieies sliedēs. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Skandināvijas valstīs arī siltā ziema ir radījusi zāģmateriālu deficītu,tas ietekmē Eiropas tirgu un līdz ar to mūs. Tā ir ķēdes reakcija, jo ražojam tikai gatavas lietas pircējiem, kad viņiem tās ir vajadzīgas. Tik nelielam uzņēmumam kā "Ozoli AZ" tas ļauj konkurēt pasaules tirgū. Austrumu valstis produkciju var saražot lētāk, bet nav spējīgas piegādāt tik ātri. Mēs esam tepat, Eiropā, tātad – tuvāk. Sūtām gatavu produkciju ražotājam, kurš komplektē mūsu izstrādājumus savos ražojumos, vai arī uzreiz uz veikalu.
- Gandrīz visu produkciju uzņēmums sūta uz ārzemēm...
- Jā. Vietējā tirgū pārdodam produkciju tad, ja kāds mūs atrod un vēlas to iegādāties. Latvijā uzņēmumam nav veidots tirdzniecības tīkls, jo esam eksportētāji. To sūtām uz tām pašām valstīm, kur iepriekš, bet ir nākuši klāt produkti uz kādu no tām vai arī samazinājušies, tāpēc kopējais apjoms ir apmēram tāds pats. Viena produktu grupa ir no apses koksnes. No tās gatavojam mēbeļu sagataves, pirts un saunas aprīkojumu. Otru grupu - ziedu režģus, vārtiņus, sētas sūta galvenokārt uz Angliju. Jauns produkts ir dārza mājiņu durvis un logi.
- Pēc projekta īstenošanas droši vien palielināsies produkcijas daudzums.
- Produkcijas pieaugums tiek sasniegts katru gadu. Diemžēl tagad četri mēneši aizrit ar ļoti neregulāru darbību, tomēr ceram to sasniegt arī šogad. Tiesa, droši vien pieaugums nebūs tik liels, kā bija cerēts. Tomēr izaugsme noteikti būs. Ir jaunas iekārtas un jaunas iespējas, tāpēc jāmeklē arī jauns noieta tirgus. Daļēji tas ir jau izdarīts, bet vajadzētu vēl kaut ko atrast.
- Vai palielināsies arī strādnieku skaits vai līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu tas nav vajadzīgs?
- Mazliet dzrbinieku skaits palielinās, jo tāda ir projekta prasība. Ir trīs jaunas darbavietas. Tomēr uzskatu, ka tas nav pareizi. Ir jāpalielina darba ražīgums un jāstrādā efektīvāk. Savukārt, vērtējot projektus, kā liels panākums tiek uzskatīta jaunu darba vietu radīšana. Mūsu projektā būtu loģiskāk paredzēt to samazināšanu, lai jaunas tehnoloģijas aizstātu roku darbu un efektīvāk izmantotu cilvēkresursus. Skatoties perspektīvā, ir jāsaprot, ka atbilstoši izglītotu cilvēku skaits ir ierobežots.
- Jūs strādniekus darbam ar jaunajām iekārtām apmācāt uzņēmumā?
- Jā. Tomēr apmācība ir problēma, jo katra iekārta ir citāda. Protams, ja ir kopējās zināšanas par kokapstrādi, var arī pats izdomāt, kā strādāt ar jaunajām iekārtām. Uzņēmumā strādnieku netrūkst, pamatsastāvs gadiem ir nemainīgs, bet vienmēr gribas labāk. Sevišķi vajadzīgi ir vidējā posma speciālisti, kuri ir gatavi uzņemties atbildību.
- Vai jūtaties stabili, domājot par nākotni? Kāda, jūsuprāt, ir kokapstrādes perspektīva Latvijā?
- Domāju, ka kokapstrādei ir laba perspektīva. Protams, ir jāiet līdzi laikam. Ir pilnīgi skaidrs, ka nevar attīstīties, gatavojot zāģmateriālus. Jāražo arvien dārgāki produkti – ar lielāku pievienoto vērtību. Svarīgi, cik uzņēmums ir spējīgs nodrošināt jaunas tehnoloģijas, produkciju un atrast labu tirgu. Latvijas tirgū ir maz mūsu produkcijas, bet ir arī tādi ražotāji, kuru produkti ir un būs pieprasīti tepat. Tomēr katrā biznesā stabilitāte vienmēr bijusi un būs nosacīta. Tāpēc tas ir arī interesanti, jo neviens nevar paredzēt, kas notiks pēc gada. Pagājušajā rudenī neviens pat iedomāties nevarēja, ka būs tāda ziema, bet tā ienesa savas korekcijas šajā biznesā.
- Jūs minējāt, ka neapmierina apses kvalitāte. Vai Latvijā pietrūkst labu izejmateriālu?
- Apses kvalitāte nav sliktāka, bet pašreizējā tirgus situācija rāda, ka ir produkti, kas spēj konkurēt ar mūsu izstrādājumiem, tāpēc ir jāiepērk sliktākas kvalitātes zāģbaļķi. Manuprāt, Latvijā neizstrādā vairāk mežu nekā vajadzētu un varētu. Tā ir mūsu valsts galvenā dabas bagātība, tāpēc tā ir racionāli un pareizi jāizmanto. Līdz 2010.gadam ir paredzēts dubultot pievienoto vērtību koksnes produktiem. Tas ir diezgan ambiciozs mērķis, bet izpildāms. Mežu resursi ir jāizmanto racionālāk. Esam pieraduši skujkokus zāģēt 80 līdz 100 gadu vecumā, kad tie sasnieguši 40 centimetru diametru krūšu augstumā. Mēs 200 gados varam iegūt divas "ražas", bet somi skujkokus zāģē 60 – 70 gadu vecumā. Tie ir tievāki, bet labākas kvalitātes. Tehnoloģijas atļauj tos salīmēt, turklāt tā 200 gados var iegūt trīs "ražas".
Esmu lasījis, ka pēc šī vecuma koks vairs ne aug, ne skābekli ražo tik daudz, jo ir jau nobriedis. Protams, sabiedrības viedokli par meža apsaimniekošanu nevar mainīt dažos gados. Tas ir ilgs process, kura laikā ir jāveic skaidrojošs un izpētes darbs.

Citu datumu laikraksti

  • Copes kalendārs

    27. – 31.marts Labas copes dienas. Lai rosinātu apetīti tādām zivīm kā brekšiem un raudām pilnīgi pietiek, ja trīs pilienus zemeņu vai „tutti -...

  • Ar tērauda lodi veiksme neiemūk krūmos

    Medījot krūmainā apvidū, bieži vien nākas samierināties ar to, ka dzīvnieks pazūd krūmos, jo svina lode, trāpījusi kādam zaram, pēkšņi maina...

  • Kurā vietā Alūksnē?

    Uz 13.martā publicēto jautājumu pareizi atbildējusi tikai Aiva Bondare no Alūksnes. Attēlā bija redzama ēka Alūksnē, Tirgotāju ielā 13.Uz 13.martā...

  • Runā par profesionālo izglītību

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks 21.martā Cēsīs piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona seminārā „Profesionālās izglītības...

  • Dāvanas saņems 255 bērni

    Starptautiskās kristīgās kustības “Jaunā paaudze” Gulbenes draudze sadarbībā ar biedrību “Ecclesia” un Alūksnes Sociālās palīdzības centru aicinājusi...

  • Skolā mācās talantīgi matemātiķi

    Bejas pamatskolas skolnieces Elvija Hvaleja, Madara Keiva un Līva Sloģe Alūksnes rajona matemātikas olimpiādē guva godalgotas vietas, tādēļ tagad...

  • Pircējiem dāvina auduma maisiņus

    Alūksnes vidusskolas skolēni piektdien akcijas “Nē plastmasas maisiņiem!” laikā Alūksnes veikalā “Maxima” pircējus mudināja plastmasas maisiņu vietā...

  • Jaunā tāfele ir kā liels datora ekrāns

    Gaujienas vidusskolas pedagogi un audzēkņi atklāj arvien jaunas iespējas, ko dod interaktīvā tāfele.Gaujienas vidusskolas pedagogi un audzēkņi atklāj...

  • Aicina iedzīvotājus izmantot ES finansējumu

    Dzīvokļu īpašnieki no Alūksnes tiek aicināti izmantot iespēju piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus dzīvojamo māju sakārtošanai.Dzīvok...