Kokrūpniecībā prognozē saspringtu gadu

Kokrūpniecības nozarē šis gads tiek prognozēts saspringts un sarežģīts.

Kokrūpniecības nozarē šis gads tiek prognozēts saspringts un sarežģīts.
SIA "Verners un draugi" īpašnieks Verners Kalējs atzīst, ka pagājušais gads uzņēmumam nebija viegls, arī šis nesolās būt labāks, jo kokmateriālu cenas nemitīgi palielinās.
"Reizēm esam spiesti strādāt tikai tādēļ, lai uzņēmumā nav dīkstāve. Turklāt arī koksnes apjoms Latvijā samazinās, palielinās Latvijas neapstrādātās koksnes eksports uz ārzemēm. Pirms pusotra gada bijām spiesti gandrīz uz pusi samazināt ražošanas apjomus, jo trūkst kokmateriālu. Nav jābrīnās, ka trūkst izejmateriālu, jo pašlaik ir ačgārna situācija - papīrmalka maksā dārgāk par lietaskoku," saka V.Kalējs.
Uzņēmumā "Verners un draugi" galvenokārt izgatavo žogu un dārzu elementus. Kopš pagājušā gada ziemas nedaudz ražo arī kaltētu bērza kamīnmalku, ko eksportē uz Vāciju, Norvēģiju, Zviedriju. V.Kalējs uzsver - kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir palielinājusies ārzemnieku interese par uzņēmuma produkciju. Pat vairākas reizes mēnesī "Verners un draugi" ierodas pārstāvji no dažādiem ārzemju uzņēmumiem un interesējas par produkciju.
"Diemžēl mēs nevaram neko konkrētu apsolīt un noslēgt ilgtermiņa līgumu, jo izejmateriālu cenas nemitīgi mainās. Mēs pašlaik strādājam bez noteikta nākotnes plāna - kādi izejmateriāli ir, ar tādiem strādājam. Skumji, ka arī valsts politika Latvijā neatbalsta mazos uzņēmējus. Pieļauju, ka pat apzināti tiek likti dažādi šķēršļi, lai tos ātrāk iznīcinātu.
"Piemēram, kad Valkas rajona Launkalnē sāka būvēt kokapstrādes rūpnīcu, kas tagad pieder uzņēmumam "StoraEnso", vietējie kokapstrādes uzņēmēji baidījās no konkurences.
Mūs mierināja, ka tur daudziem cilvēkiem būs darba vietas un lielākoties pārstrādās no Krievijas ievesto koksni. Tagad redzam, ka uzņēmums pārstrādā Latvijas koksni un iepērk to par ļoti augstām cenām, lai mazie uzņēmumi nevarētu konkurēt. Savukārt "StoraEnso" pārdotā produkcija nemaz nav dārga. Tas nozīmē, ka tiek darīts viss, lai iznīcinātu mazos uzņēmumus. Mūsu iespēja izdzīvot šādos apstākļos ir tiešo pircēju meklēšana vai arī tādas produkcijas ražošana, kam nevajag tik daudz materiālu," stāsta Verners Kalējs.
Lai meklētu sadarbības partnerus, V.Kalējs kopā ar kokapstrādes uzņēmuma īpašnieku Andi Zariņu no Jaunlaicenes decembrī devās uz Igauniju, kur Pilvā risinājās Uzņēmēju dienas. "Biju cerējis satikt vairāk Krievijas uzņēmēju, jo tur tādu koksni, kādu izmantojam mēs, sadedzina, tā nav vajadzīga. Protams, sadarbībā ar Krieviju būtu daudz problēmu, piemēram, šķērsojot robežu un savstarpējos norēķinos. Satiku kādu Zviedrijas ģimenes uzņēmumu, kas interesējās par dārzu sētiņām, materiāliem zirgu aplokiem un citu. Nosūtījām piedāvājumu un ceram uz sadarbību," saka V.Kalējs.
Viņš ir gandarīts, ka pērn izdevies sākt sadarbību arī ar lielu Lielbritānijas firmu, kas pārdod dažādus dārza elementus. "Ar viņiem vēlējos sadarboties jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai pērn viņi mani personīgi uzmeklēja. Pagājušajā nedēļā viņi viesojās mūsu uzņēmumā, lai pārrunātu turpmāko sadarbību," saka uzņēmējs.
V.Kalējs vērtē, ka sekmīgākai darbībai mazajiem uzņēmumiem vajadzētu apvienoties. "Pašlaik mēs cīnāmies katrs par sevi. Tomēr jebkuru pircēju interesē apjoms, nevis produkcija mazā skaitā. Apvienojoties mēs vismaz lokāli varētu vienoties par vienotu cenu politiku, kopīgi izmantot tehniku. Savulaik man bija ideja, apvienojoties vairākām zāģētavām, izveidot savu kokmateriālu iepirkšanas laukumu, kur koksne tiktu sašķirota pēc noteiktiem kritērijiem. Tad kokmateriālu uzpircēji varētu saņemt nepieciešamo. Pirms vairākiem gadiem man bija ideja uzbūvēt arī koģenerācijas staciju, taču kredītu nevienā bankā saņemt neizdevās, jo projektu uzskatīja par nereālu," klāsta V.Kalējs.
Viņš domā, ka kokapstrādes uzņēmumi gūs kādu pozitīvu labumu no vētras postījumiem. "Cilvēki tagad būs spiesti sakopt savus mežus, varbūt mums būs izdevība iepirkt kokmateriālus par zemākām cenām. Esam priecīgi, ka mūsu uzņēmumam vētra postījumus nenodarīja, tikai vienu dienu elektrības trūkuma dēļ nevarējām strādāt," viņš atzīst.

Citu datumu laikraksti