Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Komisija grib redzēt tīrāku Eiropu

Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa piesārņojums, kuram cilvēki ikdienā tiek pakļauti.

Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa piesārņojums, kuram cilvēki ikdienā tiek pakļauti. Turklāt bērni ir daudz vairāk pakļauti piesārņotā gaisa ietekmei nekā pieaugušie.
EVA ziņojumā sacīts, ka katram septītajam Eiropas pilsētās dzīvojošajam bērnam ir astmas pazīmes un šāda tendence salīdzinājumā ar situāciju, kas Eiropā bija pirms 30 gadiem, liecina par dramatisku piesārņotā gaisa ietekmes palielināšanos uz cilvēka veselību. Lai mazinātu šo bīstamo tendenci, Eiropas Komisija (EK) jūnijā sākusi realizēt jauno Eiropas vides un veselības stratēģiju. Komisija ar stratēģiju cer sasniegt noteiktāku izpratni par komplicētajām attiecībām starp vidi un veselību, kā arī identificēt un mazināt vides faktoru izraisītās slimības. EK īpašu akcentu jaunajās vides un veselības politikas vadlīnijās liek uz sabiedrības neaizsargātākajām grupām, sevišķi uz bērniem.
Eiropas vides komisāre Margota Valstrēma atzīst: «Veselīga vide nav privilēģija, bet gan cilvēktiesību pamats. Tomēr realitāte ir atšķirīga. Daudzi Eiropas pilsoņi un, jo sevišķi, bērni cieš no slimībām, kuras izraisa vides piesārņojums. Tā kā bērni ir ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums, ir jāgarantē viņiem «labākā iespējamā veselība», kā tas teikts ANO Bērnu tiesību konvencijā». Savukārt Eiropas pētījumu komisārs Filippe Buskvins norāda, ka «apmēram 25 līdz 33 procentiem slimību, kas fiksējamas Eiropas industriālajās valstīs, kā cēloni var identificēt vides faktorus».

Citu datumu laikraksti

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...

  • Upe

    Kāds, kura balsi viņa labi atmin! Ansis! Dārtai pār augumu pārskrien vieglas tirpas, viņa nespēj spert vairs ne soli, nejusts reibonis apņem viņas...

  • Būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda

    Eiropas Sociālais fonds ir Eiropas Savienības finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā...

  • Kāpēc nenotika "t.A.T.u." koncerts

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve Maskavā.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve...