Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Konferencē gūst informāciju, kā attīstīt pašvaldību

Septiņpadsmit Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji un Alūksnes rajona padomes pārstāvji maija beigās konferencē "Finanšu atbalsta instrumenti lauku attīstībai" Cēsu rajona Raiskumā guva jaunu informāciju, kā gādāt par pagastu un pilsētu attīstību.

Septiņpadsmit Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji un Alūksnes rajona padomes pārstāvji maija beigās konferencē "Finanšu atbalsta instrumenti lauku attīstībai" Cēsu rajona Raiskumā guva jaunu informāciju, kā gādāt par pagastu un pilsētu attīstību.
"Konferencē runāja par dažādām nozarēm un jomām, kā pašvaldības kopā ar uzņēmējiem var rūpēties par attīstību savas pašvaldības teritorijā. Manuprāt, fondu, kur saņemt līdzfinansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, ir daudz un dažādi. Vajag tikai uzņēmību, lai to izmantotu," saka Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Sabiedrība var palīdzēt sev pati
Viņa atzīst, ka bija interesanti klausīties Cēsu rajona padomes izpilddirektora Māra Niklasa pieredzi par kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību izveidi un līdzdalību to pastāvēšanā.
"Mūsu rajonam šī joma ir sveša. Vērā ņemama informācija ir par šo sabiedrību nozīmi tautsaimniecībā. Pirmkārt, pilnveidot finanšu pakalpojumu tirgu. Šī funkcija nav jāveic ne pašvaldībai, ne uzņēmējam, bet gan finanšu institūcijām. Līdz ar to krājaizdevu sabiedrības uzņemas funkciju, kurai ir institūcija, kas to veic. Tomēr šī sabiedrība aizpilda "tukšās vietas" finanšu pakalpojumos fiziskām personām, jo sniedz niecīgu summu aizdevumus fiziskām personām, sākot no lata, un neprasot noteiktu regulāru ienākumu avotu.
Krājaizdevu sabiedrības var izveidot paši uzņēmēji, kopējo kapitālu veidojot no saviem līdzekļiem. Būtiskākās šāda sabiedrības funkcija ir popularizēt demokrātisku vadības stilu un veikt izglītojošu darbu," stāsta G. Ļuļe.
Viņa uzsver, ka vērtīga krājaizdevu sabiedrību funkcija ir izglītojošā darba veikšana.
"Dauzi uzņēmēji, arī mūsu rajonā, atnāk uz uzņēmējdarbības atbalsta centru un saņem bezmaksas konsultāciju vai pat izstrādātu projektu. Tādējādi viņi netiek pieradināt pie tirgus attiecībām un nav neko iemācījušies, jo ir saņēmuši gatavu pakalpojumu vai preci. Bet krājaizdevu sabiedrībā ir būtiski pašam iesaistīties visos procesos un izvērtēt katra cilvēka biznesu, kas prasa šo aizdevumu.
Skatoties, mācoties un izvērtējot cilvēki izglītojas un līdzdarbojas sabiedrībā notiekošajos procesos. Pret to arī pašlaik Alūksnes rajonā cīnāmies – iedzīvotāju zemo aktivitāti. Protams, Alūksnes rajonā būtu pieprasījums pēc šādas sabiedrības, bet tās izveide ir atkarīga tikai no pašiem rajona cilvēkiem," akcentē G. Ļuļe.
Attīstoties rodas jaunas darba vietas
Konferencē runāja par nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas (NUAP) realizāciju Vidzemē. Tikai no janvāra pretendenti tai varēja saņemt finansējumu. No Alūksnes rajona Hipotēku bankā šai programmai ir iesniegti 20 projekti.
Pašlaik jau 10 no tiem ir piešķirts bankas aizdevums
92 954 latu apmērā un grants 32 787 latu apmērā. Pārējie projekti ir izskatīšanas stadijā. NUAP aizdevumu kopējā summa Vidzemes reģionam ir
622 tūkstoši latu, bet grantu – 286 tūkstoši latu. "Domāju, ka, salīdzinājumā ar citiem rajoniem, no Alūksnes rajona NUAP ir iesniegts diezgan daudz projektu," vērtē G. Ļuļe.
Vēl viena iespēja, kā attīstīt pašvaldības, ir rakstīt projektus un saņemt Reģionālā attīstības fonda līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanai īpaši atbalstāmajos reģionos. Līdz 2003.gada 1.janvārim no šā fonda rajona pašvaldības ir saņēmušas 89 758,93 latus.
Visvairāk – 33 178,74 latus – Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Gaujienas pagasts – 30 744,11 un Veclaicenes pagasts – 18 668,52 latus. Tas devis iespēju rajonā izveidot 45 jaunas pastāvīgas darba vietas un 141 sezonas darba vietu.
No Alūksnes rajona šā fonda līdzekļu saņemšanai atbalstīti 23 projekti Pededzes, Veclaicenes, Mārkalnes, Gaujienas, Liepnas, Zeltiņu un Kalncempju pagastā, kā arī Apes pilsētā ar lauku teritoriju.
SAPARD varēs saņemt arī pašvaldības
"Patīkami, ka uz konferenci bija ieradies arī Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš uzsvēra, ka SAPARD finansējumu no 15.jūlija varēs saņemt arī pašvaldības infrastruktūras sakārtošanai – ceļu izbūvei, elektrosistēmas, kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas uzlabošanai. Turklāt šajā gadījumā no pašvaldībām prasīs tikai 10 procentus līdzfinansējuma no kopējām izmaksām. Diemžēl SAPARD finansējumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tādēļ sākuma kapitāls ir jāatrod pašiem," klāsta G. Ļuļe.
Viņa norāda, ka pašvaldībām ir jābūt gatavām projektus iesniegt jau 15.jūlijā, jo pieteikumu izskatīšanas laiks ir trīs mēneši. Tas nozīmē, ja projektu atbalstīs, to īstenot varēs sākt tikai oktobrī.
***
Fakti
Krājaizdevu sabiedrība ir demokrātiski pārvaldīta kooperatīva finanšu organizācija, kas veicina biedru sabiedrisko aktivitāti nolūkā apmierināt biedru sociālās un ekonomiskās vajadzības.
Šī sabiedrība veicina finanšu resursu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, sekmē Latvijas reģionālo attīstību un aktivizē iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā.
Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumi: piesaista biedru noguldījumus; kreditē biedrus; izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai; veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus; konsultē biedrus finansiāla rakstura jautājumos un sniedz informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu.
Šādas sabiedrības mērķis nav peļņas gūšana.
Latvijā pirmais kredītkooperatīvs reģistrēts 1872.gadā. Līdz 31.martam Latvijā reģistrētas 28 krājaizdevu sabiedrības, tajā skaitā 11 Vidzemes reģionā.
Pamatkapitāla nodrošinājums un iedzīvotāju atturība bija galvenie šķēršļi, lai Cēsu rajonā izveidotu vairāk kā trīs krājaizdevu sabiedrības.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto biezputru, iespiezdama tajā kārtīgu sviesta pikuci.7. Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto...

  • Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

    Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.Ebreju...

  • Nākamgad kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus

    No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru īpašnieki varēs svinēt vārdadienas.No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru...

  • Upe

    - Labs rīts, šomāt, es nācu nedienas spiesta. Tev, Dārtiņ, tā zināšana par lopiem lielāka. Manai Pienenei kāda liga gadījusies!6. - Labs rīts, šomāt,...

  • Rīcības komiteja pārrunā norisi

    Šonedēļ Alūksnes pilsētas domē bija Uzņēmēju dienu rīcības komitejas tikšanās, kurā pārrunāja Alūksnes Uzņēmēju dienu norisi.Šonedēļ Alūksnes...

  • Ir gandarīti par piedalīšanos Alūksnes Uzņēmēju dienās

    Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Alūksnes centra vadītāja Zinaīda Jegorova atzīst, ka centra darbinieki bija priecīgi par uzaicinājumu...