Konference iezīmē attīstības virzienus

Vidzemes reģiona attīstības konferencē Rīgā prezentēja plānošanas reģiona attīstības programmu un diskutēja par reģionālo attīstību.

Vidzemes reģiona attīstības konferencē Rīgā prezentēja plānošanas reģiona attīstības programmu un diskutēja par reģionālo attīstību. Vidzemes attīstības aģentūra ar to iepazīstina pirmā, lai gan Latgalē un Zemgalē attīstības aģentūru izveidoja ātrāk. Tā ir Latvijā vienīgā aģentūra, kurā ir ne tikai rajonu un pilsētu, bet arī pagastu padomju pārstāvji, pavisam 57 dalībnieki.
"Visās Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs notiek strauja attīstība, reģionu veidošanās un savstarpēja konkurence. Protams, mēs Vidzemes reģionā vēlamies būt konkurētspējīgi, bet vienlaikus gribam saglabāt savu identitāti un īpatnības, ar ko atšķiramies no citiem. Tādas iespējas dos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma," uzsver Vidzemes attīstības aģentūras Plānošanas nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas apsveikumā konferences dalībniekiem norādīts, ka ir svarīgi aizstāvēt nacionālās intereses, bet to spēs tikai stipri reģioni. Vācijas vēstnieks Ekarts Herolds uzsvēra, ka ir nepieciešams izlīdzināt atšķirības reģionu ekonomiskajā attīstībā. Programma tapusi ar Vācijas valdības programmas "Transform" konsultantu atbalstu. Desmit gados konsultatīvajai palīdzībai piešķirti 27 miljoni eiro. Vidzemes attīstības programmai no tiem izlietots 10 000 latu. Attīstības aģentūras direktore Jolanta Vjakse uzsver, ka būtiska nozīme programmas izstrādē bija "Transform" konsultanta Marka Tsagari prasmei ietvert un sistematizēt visas idejas, kā arī projektu vadītāja Ulriha Daldrupa spējai pārliecināt.
Prioritāte - reģionu attīstība
Konferencē īpašu uzdevumu ministrs reģionu un pašvaldību lietās Ivars Gaters paziņoja, ka Ministru kabinets nolēmis veidot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Tas nozīmē, ka aktualitāti iegūs ne tikai runas un lēmumi par reģionālo politiku un novadu attīstību, bet arī darbība.
"Reģioni būs Latvijas attīstības centri, par to vienmēr esmu bijis pārliecināts. Kad biju Reģionālās attīstības departamenta direktors, tika gatavoti lēmumu projekti, lai nodotu funkcijas un finansējumu reģioniem. Toreiz valdība nebija gatava realizēt tādu politiku," uzsver I.Gaters. Ulrihs Daldrups atceras, ka pirms diviem gadiem viņš ministrijās neatrada ieinteresētus sarunu partnerus. "Nebija arī labas sadarbības starp rajonu un pilsētu pašvaldību vadītājiem. Tā drīzāk bija konkurence," viņš norāda. Konferencē uz diskusiju par reģionālās politikas realizāciju nebija ieradies jaunās valdības finanšu ministrs Roberts Zīle, lai gan viņa dalība bija paredzēta darba kārtības projektā.
Igaunijā reģionālo politiku sāka realizēt agrāk. Valgas reģiona administrators Rainers Kutma pastāstīja, kāda ir viņa valsts pieredze. "Sākumā daudzi teica, ka Igaunija ir maza, tāpēc tajā nav vajadzīgi reģioni. Tagad esam pārliecinājušies, ka bez reģionu attīstības nav valsts izaugsmes," atzīst R.Kutma. Viņš uzsver, ka pārrobežu reģionu sadarbības projektus realizē Igaunija sadarbībā ar Latviju un Krieviju.
"Esam pārliecinājušies, ka pati galvenā ir iniciatīva no apakšas - vietējās pašvaldībās, tāpēc mūsu aģentūras statūti ir demokrātiski. Tas dod iespēju aģentūrai pievienoties arī tiem, kas nebija tās dibinātāji," vērtē pašreizējais Vidzemes attīstības aģentūras prezidents Jānis Ceļmillers.
Vai ir vajadzīgas robežas?
I.Gaters informēja, ka valdībā iesniedzis aicinājumu apspriest plānošanas reģionu robežas. Pašlaik stāsta daudz kuriozu par pašvaldību vēlmēm apvienoties un pievienoties, ne tikai mainot rajonu, bet arī reģionu, kurā tās atrodas. "Plānošanas reģionu robežas Ministru kabinetā izskatīs vispirms. Projekts par Cēsu rajona pagastu priekšlikumu pievienoties Siguldai vēl ir diskutējams, turklāt var gadīties, ka to domas mainās. Ja tā tomēr notiks, tad nebūs problēmu mainīt reģiona robežas. Jāņem vērā, ka tā nav administratīva teritorija," skaidro ministrs.
Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs iebilst, ka plānošanas reģionam nav vajadzīgas striktas robežas. Viņš domā, ka valdībai vajadzētu noteikt, cik procentu no iekšzemes kopprodukta pienākas reģioniem, lai tajos zinātu, kādiem mērķiem un cik daudz līdzekļu var izmantot. Arī Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers atzīst, ka ir jānodala reģionu un valsts finansējums. Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs secina, ka visa gudrība ir nejaukt plānošanas un administratīvā reģiona robežas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka projekti "pārkāpj administratīvo teritoriju robežas". 20.decembrī internetā reģionu attīstības portālā varēs pārliecināties, ka vienotās informācijas sistēmai nav un nevar būt robežu.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis vērtē, ka plānošanas reģionu veidošana ir bijusi ilgstoša un grūta. Vidzemē Valmiera un Cēsis konkurē par reģiona centra "godu", un katrai pašvaldībai ir nepieciešams atrast savu vietu. Pašvaldību savienība jūtas atbildīga, ka no 1997.gada līdz šim laikam "politiskās neizlēmības dēļ nav skaidrības, vai likvidēs rajonu pašvaldības". "Esam pret valsts pārvaldes ieviešanu reģionos, tāpēc ir izveidoti plānošanas reģioni. Katrs gadā saņem valdības atbalstu - 50 000 latu," akcentē A.Jaunsleinis.
Apgūst reģionālo domāšanu
"Vidzemes attīstības programmas izstrāde ilga divarpus gadus, un šajā laikā tās darba grupās iesaistītie reģiona speciālisti un pašvaldību pārstāvji mācījās un mainījās. Diskusijas ar "Transform" konsultantiem attīstīja reģionālo domāšanu un izpratni. Projektu sabiedriskās apspriešanas laikā aicinājām vērtēt, ar kādu līdzfinansējumu vai ieguldījumu tuvāko divu gadu laikā pašvaldība var piedalīties projekta realizācijā," stāsta N.Kalniņš.
ES strukturālo fondu līdzekļi ir paredzēti reģionu atbalstam, tāpēc ir jābūt gataviem tos saņemt. Šo fondu darbība nebeigsies 2006.gadā, kad Latvija varētu kļūt ES dalībvalsts. Tomēr laikus ir jāattīsta stratēģiskā domāšana, jāstrādā ar programmām, nevis projektiem.
"Ir jādomā par nākotnes iespējām. Prioritāte ir uzņēmējdarbību veicinošiem pasākumiem. Lokāli projekti jāpārvērš par reģionāliem un līdzfinansēšanai ir jākļūst par to ieviešanas principu," uzsver N.Kalniņš.
Ar programmu var iepazīties arī internetā mājas lapā (www. vidzemes-regions.lv).

Citu datumu laikraksti

  • Pagarina tehniskās apskates iziešanas laiku

    Satiksmes ministrija 2003.gadā ir papildus noteikusi pārejas laiku tehniskās apskates iziešanas kārtībai kravas automobiļiem, to piekabēm un...

  • Maizes klaipa lielumu nenoteiks

    Ļaudis mēļo: pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būšot jāpakļaujas daudziem standartiem - Briselē pat noteikšot maizes klaipa lielumu!Ļaudis mēļo: pēc...

  • Basketbolā ir astotie

    Alūksnes Valsts ģimnāzijas jaunajā sporta zālē aizvadītajās brīvdienās bija pēdējās Latvijas Jaunatnes basketbola līgas spēles, kurās alūksnieši...