Kopj sava novada tradīcijas

Rīt pulksten 19.00 Māriņkalna tautas namā notiks VIII Valodas un folkloras svētki. Tajos bez Ziemeru pagasta folkloras kopas piedalīsies arī pašdarbības kolektīvi no Mārkalnes un Veclaicenes, kā arī Igaunijas pašvaldībām – Haanjas, Rouges un Lillemā, lai kopīgi vienotos Latvijas 90 gadu jubilejai veltītā pasākumā ar nosaukumu „Mana valoda mūžam nezudīs”. Šoreiz pasākumā tiks apskatīta valodas un folkloras attiecības cauri gadalaikiem, kur visu kopā sasaistīs pasākuma ikgadējā organizatore un Ziemeru folkloras kopas vadītāja Ilze Briediņa.

- Kā radās ideja par šiem svētkiem?
- Pati folkloras svētku ideja pieder manai mammai, tāpēc šogad man ir ļoti grūti par to runāt. Mamma pagājušā gadā teica, ka nākamo svētku tēma varētu būt opera. Gribējām it kā kaut ko no operas „Pīķa dāma” dziedāt. Tieši tāpēc no šīs domas atteicāmies, lai gan mammas ideju mēs noteikti realizēsim. Visus šos gadus svētkus esmu organizējusi ar ļoti lielu mammas atbalstu, tāpēc šogad, kad viņas vairs nav, to darīti ir sevišķi grūti. Runājot par folkloras sasaisti ar valodu, šī ideja pieder manai māsai Dacei. Nu, ko tad mēs vienu pašu folkloru ņemšot, viņa teica. Labāk lai taisot svētkus folklorai un valodai kopā, jo tas sniegšot lielākas iespējas katru gadu kaut ko mainīt. Un tā arī ir noticis. Katru gadu mums ir pilnīgi kaut kas cits. Pirmie svētki bija veltīti Krišjānim Baronam, kuram togad bija liela jubileja. Vēlāk par tēmām kļuvusi bērnu iepazīstināšana ar valodu un folkloru, lietuviešu un latviešu vai igauņu un latviešu valodu kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Šogad svētki veltīti Latvijas 90 gadu jubilejai ar nosaukumu „Mana valoda mūžam nezudīs”.
- Kā tiek izvēlētas svētku tēmas un kā pasākumā tiek atspoguļotas valodas un folkloras attiecības?
- Patiesībā tēmas izvēle izriet tieši no šīm attiecībām – ko mums būtu pa spēkam izdarīt un ko jaunu no tā mēs varētu iegūt? Katru gadu mēs dažādojam ne tikai tēmas, bet arī pasākuma formu. Vienā gadā mums bija zinātniskā konference, citu reizi uzaicinājām cilvēku, kurš stāstīja par lietuviešu un latviešu valodas kopīgajām iezīmēm. To visu papildināja folkloras kopu priekšnesumi. Pagājušajos svētkos radās ideja par operām, proti, apskatīt valodas un folkloras lietojumu tajās – cik liels akcents tiek likts uz tekstu un cik uz folkloras elementiem. Man jau pašai šķiet, ka, tiklīdz beidzas vieni svētki, rodas arī tēma nākamajiem. Tā pati atnāk pie mums, tāpēc nemaz nemāku pateikt, kā tieši tās veidojas.
- Uz ko svētkos tiek likts lielāks akcents – informatīvo vai ieinteresējošo un aizraujošo pusi?
- Domāju, ka viss tiek sabalansētas līdzsvarā. Pasākums nevar būt tikai aizraujošs un ieinteresējošs vai tikai informatīvs, jo gribam, lai cilvēki ne tikai kaut ko iegūtu, bet arī gribētu atnākt uz svētkiem arī nākamajā gadā. Īstenībā es pati reizēm brīnos par pasākuma lielo apmeklētību, par ko šajos svētkos nevar sūdzēties. Piemēram, šogad vispār bija tāds kuriozs, ka pensionāri bija paredzējuši tieši šajā datumā doties uz Valmieras teātri, jo tajā brīdī nezināja, kad būs svētki. Rezultātā viņi savu braucienu atcēla tieši šo svētku dēļ. Manuprāt, cilvēkus piesaista tieši tas, ka mēs katru gadu izdomājam kaut ko citu. Viņi rēķinās, ka būs kaut kas pavisam jauns.
- Kā norisinās pati gatavošanās svētkiem? Lai sarīkotu pasākumu par minētajām tēmām, tur tomēr ir jāiegulda milzīgs darbs, ko viens cilvēks nevar paveikt.
- Tieši tā. Tam visam apakšā ir pamatīgs darbs, kas tiek paveikts, sadarbojoties ar citiem. Piemēram, vienā gadā mēs par svētku tēmu bijām izvēlējušās latgaļu un Ziemeru izloksnes. Tā kā mana māsa ir valodniece, viņa jau iepriekš bija pētījusi abu izlokšņu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, un tad mēs skatījāmies, ko varam izmantot no viņas pētījumiem, pie kā mums vēl būtu jāgriežas un kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, lai varētu parādīt šo izlokšņu sasaisti.
- Kāda tad ir šī Ziemeru izloksne un cik lielā mērā tā atšķiras no literārās valodas?
- Atšķirība ir ļoti liela. Tāpat kā jebkurai izloksnei, ja salīdzina ar literāro valodu. Ziemeru izloksne ir līdzīga latgaļu valodai, taču pastāv arī lielas atšķirības. Galvenokārt, ar valodas mīkstumu, kas piemīt latgaļiem, bet Ziemeru izloksnei ir cietāka. Zinātnieki jau pēta visas šīs valodas atšķirības, kas patiesībā ir ļoti interesanti. Es pati Ziemeru izloksni esmu apguvusi, pateicoties savai mammai. Arī folkloras kopas dalībnieki to zina, jo visas dziesmas tiek dziedātas Ziemeru izloksnē. Tāpat visas dziesmas un rotaļas ir pierakstītas Ziemeros, tā ka jau līdz šim ir paveikts milzīgs darbs, par ko jāpateicas gan manai mammai, gan māsām. Varbūt tieši ar to mūsu folkloras kopa atšķiras no citiem, ka dziedam tieši savā izloksnē. Interesanti ir tas, ka, atnākot dziedātājām manos gados un sākot rakstīt dziesmām vārdus, viņas Ziemeru izloksni mācās kā svešvalodu.
- Vai folkloras kopas uzstāšanās reizēs tiek izmantoti arī visi tie materiāli un priekšnesumi, kas veidoti, gatavojoties ikgadējiem svētkiem?
- Tā arī ir. Mēs ļoti regulāri uzstājamies, tāpēc nekas neiet zudumā. Reizēm sanāk, ka vasarās neviena piektdiena un sestdiena nav brīva, jo ir ļoti liels pieprasījums. Tieši folkloras ansambļiem. Tā kā uz svētkiem mēs katru gadu mēģinām izdomāt citu tematu un veidu, kā to pasniegt, tad pēc tam cenšamies to visu izmantot savās folkloras kopas programmās, jo tur ir ielikts tik liels darbs, ka nebūtu prātīgi to visu nelikt lietā.
- Valodas un folkloras svētki šogad notiks jau astoto gadu, tas nav maz. Kādu vietu tie šobrīd ieņem uz kultūras pasākumu fona un kāda ir to nozīme?
- Es uzskatu, ka, sākot jau ar pašiem pirmajiem svētkiem, tie ir bijuši starptautiski svētki, jo sadarbība ar igauņiem un lietuviešiem bijusi pilnīgi visos svētkos. Pašā pagastā šiem svētkiem noteikti ir liela vērtība. Tā ir tradīcija, ar kuru var rēķināties. Man ir liels prieks par to, kā dejotāji no Hānjas vienreiz pateica – jūs varat mūs aicināt vai neaicināt, bet mēs zinām, ka katra gada trešajā oktobra sestdienā šie svētki tiks rīkoti un mēs noteikti būsim. Un tā arī ir noticis – viņi mums ir vieni no pastāvīgajiem ciemiņiem, lai gan diemžēl tas viesu skaits, ko varam uzņemt, ir ierobežots. Mēs nevaram uztaisīt lielus folkloras svētkus, zinot, ka visus gribētājus nevarēsim uzņemt. Ir noteiktas folkloras kopas, kas kļuvušas par to pastāvīgajiem dalībniekiem, bet pārējos aicinām atkarībā no svētku tēmas.
- Vai arī citviet notiek kaut kas līdzīgs?
- Nē. Cik zinu, mēs esam vienīgie, kuri rīko ne tikai folkloras, bet arī valodas svētkus. Ar to esam unikāli gan Latvijā, gan arī Baltijā. Ir kāds igauņu valodas pētnieks, kurš ļoti sācis interesēties par šiem svētkiem. Izrādās, ka, mums ir malēniešu izloksne, viņiem Igaunijas pierobežā ir dažādi dialekti, tāpēc viņš vēlas ar laiku arī Igaunijā kaut ko līdzīgu uzsākt, pētot folkloras un valodas attiecības. Tas vispār ir ļoti interesanti, sekot līdzi valodas attīstībai, kā viņa veidojusies. Diemžēl šobrīd reti kurš runā savā izloksnē. Latgalē, piemēram, daudzi runā savā izloksnē un nav tā nav nekāda problēma, bet pie mums nē. Varbūt kādas vecas tantiņas. Tas arī viss. Prieks, ka vismaz mūsu folkloras kopas dalībnieki pārzina ziemeru izloksni, jo dziedot tā valoda tiek apgūta. Kad esi apguvis un iemācījies, tad jau vari nodot to tālākajām paaudzēm.
- Vai mūsdienās tam tiek pievērsta liela uzmanība?
- Es domāju, ka tas lielā mērā atkarīgs no tiem cilvēkiem, kas ir uz vietas un to visu kopj. Ja, piemēram, paskatās kaut kādos pasākumos, tad tie tautas tērpi ir autentiskāki nekā pirms kādiem desmit gadiem. Tāpat cilvēki vairāk piedomā, lai tiktu kopta tieši ar viņu novadu saistītā folklora. Protams, ir jābūt entuziastam, kas to visu dara, jo bez tā nekas nenotiks. Tāpat ir jāveido jaunā paaudze, kurai tas viss ir jāmāca jau kopš mazām dienām. Ja bērns tiek vests uz koncertiem un ar folkloru saistītiem pasākumiem, tad vēlāk viņam varbūt tas kļūst par nepieciešamību. Tāpat mana mamma darīja un tā cenšos darīt es, jo tad pastāv lielāka iespēja, ka arī apzinātā vecumā cilvēks apzināsies folkloras vērtību, rodoties interesei. Tā kā man ir tā laime strādāt skolā, kur es vadu pirmo četru klašu kori, tad parasti septembrī saku, ka uz kori ir jānāk brīvprātīgā obligātā kārtā. Visi vecāki tad nosmejas, bet tomēr paraksta iesniegumus. Tā ir tāda iegājusies tradīcija, jo, ja bērns nedziedās, viņš nemaz nezinās, kas tā dziedāšana tāda ir. Pēc tam es jau varu veikt dziedātāju atlasi, bet pirmajās klasēs, manuprāt, ir jādzied visiem. Man gribētos ticēt, ka līdz ar to paši bērni arī paliek zinošāki, jo, piemēram, mani ļoti iepriecina, kad uz ikgadējiem valodas un folkloras svētkiem starp klātesošajiem redzu arī bērnus un skolēnus, kas sēž un ar interesi visu vēro. Tas patiešām iepriecina.

Citu datumu laikraksti

  • Svētku kulminācijā godinās desmit alūksniešus

    Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienu 18.novembrī un Lāčplēša dienu 11.novembrī, Alūksnē notiks vairāki svētku pasākumi.11.novembrī,...

  • Afiša

    23.oktobrī 13.00 Alūksnes tautas namā – D.Balčus teātra izrāde bērniem „Punktiņa un Antons”. Notiek biļešu iepriekšpārdošana.24.oktobrī 19.00...

  • Mēness kalendārs

    22.oktobrī – dilstošs Mēness Lauvas zvaigznājā. Daudz enerģijas, apņēmības netrūkst, lai ķertos klāt grūti paveicamiem darbiem un vēlētos ko mainīt...

  • Nepārtraukt to, ko sauc par dzīvi

    Domas par pašnāvību lielākajai daļai ir pazīstamas saistībā ar dzīves jēgas meklējumiem. Vai manai dzīvei ir jēga, vai pasaule mainītos, ja manis...

  • Rīko mācības piensaimniekiem

    Valmiera Sācies mācību semināru otrais cikls, ko AS “Valmieras piens” rīko sadarbībā ar Vidzemes Lauku konsultāciju biroju. Tajā līdz 4.decembrim...

  • Šokē augu aizsardzības līdzekļu saraksts

    Latvija Eiropas Parlaments gatavojas no lietošanas izslēgt lielāko daļu no augu aizsardzībā lietotajiem preparātiem. Sarakstā paliks 10 līdz 20...

  • Būs popiela un avangarda šovs

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 24.oktobrī norisināsies avangarda modes šovi “Pop – klip” un “Pop – iela”, ko organizē Alūksnes Bērnu un...

  • Ir augsts reitings

    Sikšņu pamatskola bija uzaicināta piedalīties Draudzīgā aicinājuma fonda balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notika Nacionālajā operā. Skolas...

  • Spēlēs spēli “Jaunie Rīgas sargi”

    Pirmdien, 20.oktobrī, Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas teritorijā norisināsies spēle jauniešiem “Jaunie Rīgas sargi”. Spēlei pieteicies...