Kritieni rūda bobsleja meistaru

Skatīties bobsleju televīzijas pārraidē ir interesanti. Bobs no starta līnijas dodas pretī finišam.

Skatīties bobsleju televīzijas pārraidē ir interesanti. Bobs no starta līnijas dodas pretī finišam. Izbraukta pirmā virāža, pēc tam otrā, trešā un nākamā. Kad boba kamanas apstājas finišā, bobslejisti var uzelpot, jo brauciens ir izdevies. Par tādu ir gandarījums Latvijas junioru izlases dalībniekam alūksnietim Raitim Teterovskim. Tomēr viņš atzīst, ka par panākumiem runāt ir pāragri - pagājusī bija tikai pirmā sezona. Toties mērķis ir skaidrs - startēt olimpiskajās spēlēs Sočos.
Tikt līdz Latvijas izlasei nav nemaz tik viegli. Kā tas notika?
Katru gadu maijā ir pārbaudes testi, pēc kuriem nosaka, kuri brauks uz vasaras treniņu nometnēm. Pretendentu skaits ir dažāds - no 50 līdz pat 200 sportistiem no visas Latvijas. Starp tiem bijuši arī vairāki alūksnieši, bet izlasē tikuši ir tikai divi.
Bobslejs ir smags sporta veids. Kāpēc to izvēlējies?
Gribēju kaut ko mainīt, jo jutu, ka pēc traumas futbola laukumā nevaru vairs tik ātri skriet un gūt augstus rezultātus vieglatlētikā. Tomēr šajā sporta veidā ir ielikti pamati, kas pilnveidojami, lai sekmīgi varētu startēt bobslejā. Tiesa, man ir nepietiekams svars. Esmu visvieglākais izlasē, un tas ir mans trūkums. Varu iestumt bobu tikpat ātri kā kolēģi, tomēr masa ir vajadzīga lielāka ātruma sasniegšanai. Ne velti ir noteikts, cik smagas var būt boba kamanas un cik liels svars var būt kopā ar braucējiem. Turklāt nedrīkst tikai audzēt masu. Ir jāsaglabā ātrums, tāpēc viss jāsabalansē. Nevar censties attīstīt kaut ko vienu, piemēram, spēku, jo tad var zust kaut kas cits.
Vai tad lielāku svaru sasniegt ir kāda problēma? Daudziem tas aug negribot.
Ir grūti, ja ir laba vielmaiņa.
No malas vērojot, liekas, ka starts - boba iestumšana - ir visgrūtākais. Vai tā ir?
Jā. Tomēr arī trasē nevar tikai sēdēt bobā. Četriniekā katram ir savs uzdevums. Turklāt visiem jāprot saskanīgi darboties - kā rokai ar cimdu. Ātrums un gaisa spiediens ir tik liels, ka visu laiku jāatgrūžas, lai netraucētu pilotu. Es esmu pēdējais - man ir jābremzē. Starta skrējienā jāmāk bobu iestūrēt tā, lai maz ir jābremzē un lai nobrauktu maksimāli ātri. Varētu likties - kas tur, ieskrienas un trasē pavada īsu brīdi, bet no boba izkāpjam aizelsušies. Liels spēks vajadzīgs, lai noturētos bobā. Strādā roku un kāju dziļie muskuļi. Ja turas slābani, var stipri sasisties. Reiz vizināju draugus. Viņi virāžās tā tika sadauzīti, ka droši vien vairs nemūžam nekāps bobā. Arī mums pleci un rokas ir zilumos.
Ne jau uzreiz var saprast, kā pareizi turēties. Kādas bija ugunskristības pašam?
Kad mums trūka pilota, mēģinājām paši. Kritām un sadauzījāmies. Domāju, ka nekad vairs nebraukšu, bet tas ir mirkļa vājums. Lielajā ātrumā traucoties pa trasi, aizmirst visu, kas un kā bija jādara. Iebraucot virāžā, nokavē pagriezt stūri un viss... Jau zini, ka kritīsi. No malas skatoties, grūti iedomāties, kādu triecienu bobslejisti saņem, ja bobs ietriecas ledus trases sienā, apveļas un nesavaldāms slīd uz priekšu ar sliecēm gaisā.
Kādu ātrumu bobs sasniedz trasē?
Siguldas trasē tas traucas apmēram ar 120 kilometriem stundā, ne vairāk. Pasaules čempionātā Šveicē bobu ātrums sasniedz 145 kilometrus stundā, bet es tur neesmu bijis. Kad startējām Eiropas čempionātā Šveicē, bija cita trase. Vācijā esam bijuši Vinterbergas, Austrijā - Iglsas, Itālijā - Kortīnas trasē.
Ar ko trases atšķiras? Turklāt bobslejs ir tehnisks sporta veids, kurā 50 procentus veiksmes nosaka bobs. Protams, otra veiksmes puse ir bobslejistu ziņā.
Katrai trasei ir sava specifika. Piemēram, Kortīnas trase ir ļoti atšķirīga un sarežģīta, tajā virāžas ir lielas un izejas - mazas, šauras. Turklāt bortiem apkārt nav ledus, tikai betons. Tas nozīmē, ka krist ir sevišķi smagi. Kortīnas trase ir starp trim grūtākajām pasaulē. Siguldas trase ir ceturtā smagākā. Protams, vienu un to pašu trasi var izbraukt dažādi. Katram pilotam veidojas savs braukšanas stils. Bobslejā katrs brauciens ir vienīgais, to nevar atkārtot arī tad, ja tas nav izdevies. Bobslejisti trasi vispirms izbrauc treniņos un domās, vizuāli atsaucot atmiņā grūtākos posmus.
Ja jau ir tik smagi un sāpīgi, tad taču nav nekāda prieka braukt!
Bobslejā ir pavisam cits adrenalīns nekā vieglatlētikā. To rada milzīgais ātrums. Jā, sākumā neko nesapratu, bet tagad ir prieks, ja izdodas labi iestumt boba kamanas, labi nobraukt. Varam pat izbāzt galvu, paskatīties un sajust, kā svilpo vējš gar ausīm. Atnāk jauna sezona, un atkal sēžos bobā, lai gan iepriekšējā sezonā esmu sapratis, cik ļoti grūts sports tas ir.
Tomēr krist ir ļoti sāpīgi. Es laikam gan nesadūšotos sēsties bobā. Vai ir bijušas nopietnas traumas?
Pirmajā sezonā ir bijuši pieci sāpīgi kritieni. Tomēr tā aizvadīta veiksmīgi, jo lielas traumas man nav bijušas. Nobrāzti pleci un sadauzīta ķivere. Citādi jūtos labi un esmu priecīgs, ka iepriekš futbola spēlē gūtā rokas trauma vairs neliek sevi manīt. Pērn nedēļu pirms Eiropas čempionāta mācījāmies bobu skolā. Tiesa, vairāk mācīja pilotus.
Vai pašam negribētos būt pilotam? Cik saliedēta ir četrinieka komanda?
Divas reizes mēģināju būt pilots un abas reizes kritu, tāpēc laikam nevarētu būt labs pilots. Tomēr šogad vēl pamēģināšu. Vasaras nometnēs ir arī puiši, kuri vēl nav braukuši ar bobu. Mēs viņiem varam pastāstīt, kā tas ir, tāpat kā pērn stāstīja mums. Diemžēl tagad vairs netrenējamies kopā ar pieaugušo izlases dalībniekiem, tad varējām vairāk uzzināt viņu pieredzi. Izlases četrinieks mainās, bet, protams, sacensībās tam ir jābūt kā vienam veselam.
Kādas gaidāmas pirmās sacensības pēc treniņnometnēm?
Katru gadu junioriem ir čempionāts Barselonā. Pērn tajā palikām septītie. Protams, gribētos tikt augstāk, bet labāk nobraukt nevarējām. Pirmajai reizei tas ir labs rezultāts. Turklāt konkurence ir spēcīga - Krievijas, Vācijas komanda ir galvas tiesu pārāka. Viņiem ir labāka braukšanas tehnika, kā arī bobu slieces ir labākas. Lai gan mums tādu nav, tomēr esmu apmierināts. Pirmo reizi mums dod visu inventāru un nekas pašiem nav jāpērk.
Kā liekas, varbūt šogad varētu sasniegt labākus rezultātus? Vai ir konkurenti, kurus ir cerība apsteigt?
Esam kļuvuši drošāki un stabilāki. Turklāt zinām, ar ko rēķināties. Bailīgi ir tad, ja nezina trasi. Kad vienā apdauzās, trūkst motivācijas braukt uz nākamo. Treniņbraucieni ir smagākie, jo sacensībās domā tikai, kā labāk iestumt un nobraukt. Tiesa, nevaru prognozēt, kā mums veiksies. Eiropas čempionātos viss strauji mainās. Sīvi konkurenti ir visi. Pirmajā sezonā treneris mums neizvirzīja mērķus. Iespējams, ka tos noteiks šogad pēc treniņnometnēm. To vēl būs daudz: Preiļos, Ventspilī, Rīgā. Tajās ir smagi treniņi vieglatlētikā un svarcelšanā. Pēc tam varbūt brauksim uz Norvēģiju - uz pirmo ledu.
Iznāk, ka tev sports ir kļuvis gandrīz par darbu, jo tā ir tava galvenā nodarbošanās.
Ja tas būtu darbs, tad es par to saņemtu naudu. Tomēr ir tiesa, ka tas aizņem gandrīz visu laiku. Pagājušajā gadā man neiznāca apmeklēt Sporta akadēmiju un mācīties. Labi, ka studijām ir atvieglojumi - vienu kursu var beigt divos gados, ja lekciju kavējumiem un nenokārtotām ieskaitēm ir attaisnojoši iemesli. No novembra līdz aprīlim gandrīz visu laiku esmu prom. Atbraucu uz četrām dienām vai divām nedēļām un atkal prom. Daudziem liekas, ka tas ir forši - braukt uz citām valstīm un redzēt pasauli, bet patiesībā jau gandrīz neko citu neredzu kā trasi.
***
Par Raiti
Vajadzīga dzelzs izturība
- Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis:
Par hokejistiem saka, ka dzelzs vīri spēlē laukumā ar koka apmalēm. Arī bobslejistiem ir jābūt spēcīgiem - kā no dzelzs. 90 procenti bobslejistu ir vieglatlēti. Arī Raitis bija ticis līdz Latvijas vieglatlētikas izlases kandidātiem, bet pirms četriem gadiem futbola spēles laikā guva traumu - lauza rokas apakšdelmu. Diemžēl operācija nebija veiksmīga, tāpēc gandrīz pēc gada bija vajadzīga vēl viena operācija. Pa to laiku vilciens bija aizgājis, jo šajā laikā nebija treniņu un arī rezultātu. Bet cepuri nost! Raitim bija spēcīga vēlme palikt sportā, tāpēc Sporta akadēmijā nodarbojās ar atlētisko vingrošanu un svarcelšanu. Tas nozīmē, ka viņš ir saglabājis vieglatlētikas treniņos iegūto kustību koordināciju, ātrumu un papildinājis to ar fizisko spēku. Raitim tagad ir 22 gadi, bet bobslejā juniori ir līdz 26 gadiem, tātad - viss vēl priekšā.

Citu datumu laikraksti

  • Ir aktīvās makšķerēšanas fans

    Pededzietis Jānis Logins ir kaislīgs makšķernieks, tāpēc viņam sāp sirds, ka zivju kļūst mazāk. Viņš atzīst, ka ir aktīvās makšķerēšanas fans un...

  • Maluzvejniecība maz ietekmē

    Kopš 2004.gada ir aizliegta rūpnieciskā zveja Alūksnes ezerā, tomēr maluzvejnieki vēl arvien cenšas gūt lielus lomus ar tīkliem.Kopš 2004.gada ir...

  • Copes kalendārs

    24.jūlijs. Laba copes diena. Vai džigāķu formai ir kāda nozīme? Pastāv aptuveni desmit veidu dažādu džigāķu formu.24.jūlijs. Laba copes diena. Vai...

  • “AZ” zvana

    Veselības ministrija pēc diviem, trim gadiem vēlas ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.Veselības ministrija pēc diviem, trim gadiem vēlas...

  • Vislabākā metode ir izrunāšanās

    Konflikti jeb strīdi ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju, vērtību un mērķu sadursmes, kuru pamatā ir mūsu atšķirīgā dzīves pieredze,...

  • Cik grūti aizskaitīt līdz desmit!

    “Ir tādi cilvēki, kuri vienmēr ar kaut ko ir neapmierināti, kuri uzskata, ka var slikto noskaņojumu demonstrēt arī citiem,” prātoja Aiga."Ir tādi...