Kūlas dedzinātāji nevarēs saņemt ES tiešos maksājumus

Alūksnes rajonā no svētdienas fiksēti vairāki pērnās zāles dedzināšanas gadījumi. Pirmdien līdz darbdienas beigām bijuši četri jauni ugunsdzēsēju izsaukumi kūlas dedzināšanas dēļ.

Alūksnes rajonā no svētdienas fiksēti vairāki pērnās zāles dedzināšanas gadījumi. Pirmdien līdz darbdienas beigām bijuši četri jauni ugunsdzēsēju izsaukumi kūlas dedzināšanas dēļ.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns informē, ka zemju īpašniekiem, kuru teritorijās dedzināta pērnā zāle, rakstīs administratīvos protokolus. Likums paredz, ka zemju īpašniekus, kas nav laikus sakopuši savu teritoriju un radījuši kūlas degšanai labvēlīgu situāciju, var sodīt ar naudas sodu līdz 170 latiem.
I.Zitāns uzskata, ka šāda cīņas metode mudinās īpašniekus ne tikai pirkt zemi, nogaidot tās cenas paaugstināšanos, bet arī rūpēties par to. "Esam sapratuši, ka, cīnoties tikai ar dedzināšanu vien, rezultāta nebūs. Īpašnieks, kas nesakopj teritoriju, rada labvēlīgu situāciju kūlas dedzināšanai. Ja sērkociņu nepieliek pats, to var izdarīt kāds cits. Tāpēc jāpadomā, ka varbūt izdevīgāk ir rudenī iztērēt 200 latus un nopļaut zāli, lai pavasarī nebūtu jāmaksā sodanauda," saka I.Zitāns.
Kā katru pavasari, arī šogad visu Latviju pārņēmis kūlas masveida dedzināšanas neprāts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests svētdien dzēsis 256 kūlas ugunsgrēkus, kas ir absolūtais rekords izsaukumu skaita ziņā šogad. Svētdien kūlas dedzināšanas dēļ nodegušas 32 ēkas, tostarp arī dzīvojamās.
Kūlas dedzinātāji nevarēs pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem. To paredz Ministru prezidenta Induļa Emša, zemkopības ministra Mārtiņa Rozes un vides ministra Raimonda Vējoņa vienošanās par sankciju ieviešanu pret kūlas dedzinātājiem, laikrakstu informē premjera padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilona Līce.
Kūlas dedzināšanas skarto zemju īpašnieki nevarēs pretendēt ne uz vienotās platības, ne uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem. Vienotais platības maksājums paredz, ka par lauksaimniecisko darbību tiek uzskatīta arī pļavu un ganību apkopšana, ja tās tiek noganītas vai vismaz vienreiz gadā nopļautas un zāle novākta. Tāpat kūlas dedzinātāji nevarēs saņemt papildu valsts tiešos maksājumus par aizaugušām lauksaimniecības zemēm. Tās no tiešajiem maksājumiem izslēdz, jo pamatnosacījums ir - maksāt par zemi, ko uztur labā lauksaimniecības kārtībā. I.Emsis brīdina, ka valdība stingri kontrolēs, lai ES maksājumu saņēmēji "sekotu labai lauksaimniecības praksei". "Rudenī platībām jābūt nopļautām un zālei novāktai. Kūlas dedzinātāji neizdarību ar uguni izlīdzināt nevarēs," uzsvērts ziņojumā presei.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdas labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.marta numurā rakstā “Vokālie ansambļi ieskandina pavasari” ir kļūda. Veclaicenes pagasta jauktais ansamblis vokālo...

  • Uzņēmēju dienās notiks seminārs

    Alūksnes Uzņēmēju dienu laikā paredzēts organizēt semināru “Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda izmantošanas iespējām uzņēmējiem”.Alūksnes...

  • Bērni projektēs atpūtas laukumus

    Alūksnes rajona bērni varēs piedalīties konkursā “Bērnu rotaļu, atpūtas vai sporta laukuma iekārtošana”, izstrādājot un iesniedzot savus...

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...