Kultūras iestādes veido pagasta dvēseli

Alūksnes rajona kultūras darbinieku kārtējais izbraukuma seminārs bija kontrastains. Dienas pirmajā pusē iepazina kultūras iestāžu darbu Liepnā un Pededzē, kas atrodas uz pašas Latvijas - Krievijas robežas.

Alūksnes rajona kultūras darbinieku kārtējais izbraukuma seminārs bija kontrastains.
Dienas pirmajā pusē iepazina kultūras iestāžu darbu Liepnā un Pededzē, kas atrodas uz pašas Latvijas - Krievijas robežas. Savukārt pievakarē grupa viesojās no Alūksnes salīdzinoši netālajā Mārkalnē un Jaunalūksnē.
Liepnā kultūrai līdzekļus nežēlo
"Liepna no rajona centra atrodas 43 kilometru attālumā, tas nenoliedzami ietekmē pagasta attīstību. Situāciju sarežģī sliktie ceļi, kas rudeņos un pavasaros kļūst gandrīz neizbraucami. Lai aizkavētu iedzīvotāju aizplūšanu uz Alūksni vai darba piedāvājumu ziņā daudz izdevīgākajām lielpilsētām, ir jādomā par patīkamas dzīves vides radīšanu uz vietas pagastā," uzskata Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols.
L.Sīpols atzīst, ka novadu veidošanas procesā Liepna, visticamāk, būs zaudētāja, jo pagastu apvienošanās rezultātā varētu tikt pārtraukti daudzi veiksmīgi aizsākti projekti. Viens no tādiem ir nesen izveidotais uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kurā eiropeiski sakoptā vidē var strādāt ar internetu un pulcēties nelielos semināros. Ja viss labi veiksies, vecajai ugunsdzēsēju ēkai, kurā centrs atrodas, izremontēs arī otro stāvu, tad šeit varēs notikt plašāki pasākumi. Par pagasta līdzekļiem ir ierīkots sporta centrs, kurā sporta metodiķa Vadima Kazimirjonoka vadībā var attīstīt muskuļu spēku plašajā trenažieru zālē, kā arī uzspēlēt novusu un citas galda spēles. Bērniem un pašdarbniekiem sporta centra pakalpojumi ir bez maksas. Ar pagasta pašvaldības gādību Liepnā darbojas Jaunannas mūzikas un mākslas skolas filiāle, ko apmeklē vairāk nekā trīsdesmit pagasta bērni.
"Liepnas kultūras dzīves centrā vienmēr bijusi baznīca un skola. Pirmo skolu pagastā 1879. gadā dibinājis skolotājs Aleksejs Grāvītis, tajā mācījušies septiņi bērni. Šobrīd Liepnas vidusskolu apmeklē 174 skolēni, bet bija laiks, kad te mācījās pat 250 bērni," stāsta Liepnas vidusskolas muzeja vadītāja Lilita Spirka. Liepnas vidusskolas direktors Aivars Delpers savukārt atzinīgi vērtē to, ka pagaidām skolā nav apvienoto klašu, jo pagasta pašvaldība radusi iespēju finansēt skolotāju darbu tajās klasēs, kurās nav pilns skolēnu skaits.
"Nez vai mums te, Liepnā, ir liela izvēle, ar ko sadarboties un ar ko ne. Dzīvojot tik tālu no rajona centra, ir tikai viena iespēja - atbalstīt citam citu," atzīst Liepnas tautas nama vadītāja Sintija Šica. Viņa priecājas, ka šogad šī kultūras iestāde no pagasta budžeta saņēmusi 10 000 latus, ko izlietos, lai ieklātu zālē parketa grīdu, izremontētu aktiertelpas un atjaunotu tautas nama ēkas fasādi. Arī bibliotekāre Inese Bukāte atzīst, ka kultūras vajadzībām pašvaldība līdzekļus nežēlo. Viņas vadītā apvienotā pagasta un skolas bibliotēka darbojas ērtās, mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, bet radošo ieceru realizēšanai nepieciešamo finansējumu I.Bukāte mēģina piesaistīt ar projektiem.
Pededzē rūpīgi glabā un kopj tradīcijas
"Pededzes pagasts atrodas uz pašas Latvijas - Krievijas robežas. No Latvijas vidienes viedokļa esam nomale. Savukārt, ja raugās uz Rīgas pusi, Pededze ir Alūksnes rajona, Latvijas Republikas un pavisam drīz - arī Eiropas Savienības robeža," atzīst Pededzes pagasta tautas nama un bibliotēkas vadītāja Antoņina Girs. Viņa izrāda tautas nama ēkas plašās, gaišās telpas, kurās darbojas arī bibliotēka un informācijas centrs. Neierastu gaisotni rada folkloras kopa "Labā oma", kurā darbojas pagasta krievvalodīgie iedzīvotāji.
"Iedzīvotāju sastāva ziņā Pededze būtiski atšķiras no Alūksnes rajona, jo 70 procenti no 924 pagasta iedzīvotājiem ir krievu tautības. Esam divas tautas, kas sadzīvo, bagātinādamas viena otru," uzskata Pededzes pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina. Vairāk nekā četrdesmit gadu garumā ar jautru vizināšanos pajūgos, dejām, dziesmām, rotaļām un pankūku ēšanu pagastā svin Masļeņicu jeb Meteņus. Latvijai atgūstot neatkarību, sāka svinēt arī latviešu tautai raksturīgus svētkus -Mārtiņdienu un Jāņus. Kopā ar folkloras kopu parasti uzstājas jauniešu deju kolektīvs, kurā šobrīd ir 26 dalībnieki. Pavisam nesen darboties sācis sieviešu deju kolektīvs, kas izpilda līnijdejas. Pērn par projektu līdzekļiem atjaunota estrāde pagasta centrā. "Esam priecīgi par to, kas mums ir, un esam pārliecināti, ka mūsu rūpīgi glabātās un koptās tradīcijas paliks, lai nāk, kas nākdams," saka I.Ņikitina. Pagasta nākotni viņa vērtē visai skeptiski, jo daudzās mājās dzīvo vairs tikai vecākā gadagājuma cilvēki un ir pavisam maz cerību, ka kādreiz Pededzē atgriezīsies viņu bērni.
Izglītībai un kultūrai - lielākā budžeta daļa
"Mārkalnes bibliotēkas darbs ir cieši saistīts ar vietējās pamatskolas dzīves ritmu, jo no 2002.gada šī kultūras iestāde darbojas skolas ēkā. Diemžēl skolēnu skaits gadu no gada samazinās, nu jau tas ir vairs tikai daži desmiti," stāsta Mārkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Maija Berkule.
Skolai ir milzīga nozīme ne tikai Mārkalnes, bet jebkuras pašvaldības attīstībā. Ja tiek slēgta skola, tad sabiedriskās un kultūras aktivitātes apsīkst, cilvēki aizplūst uz vietām, kur ir lielākas iespējas, un apdzīvotā vieta pamazām iet bojā. Tautas nama vadītājs Intars Berkulis uzskata, ka viņa vadītās iestādes darbā liela nozīme ir tam, ka tautas nams atrodas vienā ēkā ar pagasta pašvaldību.
"Mēs visi esam cieši saistīti - pagasta pašvaldība, skola, bibliotēka un tautas nams," uzskata I.Berkulis. Viņš stāsta, ka tautas namā šobrīd darbojas četri amatiermākslas kolektīvi - sieviešu vokālais ansamblis, bērnu un pieaugušo dramatiskais kolektīvs un bērnu deju kopa.
Mārkalnes pagasta padomes priekšsēdētāja Zinaida Silirava stāsta, ka izglītībai un kultūrai ir atvēlēta pagasta šāgada pamatbudžeta lielākā daļa, jo tikai izglītītoti un sabiedriski aktīvi cilvēki var virzīt jebkuras teritorijas attīstību. Viņa atzīst, ka ar pagasta kultūras darbiniekiem ir patīkami sadarboties, jo abi ir darbīgi un sadarbībai atvērti.
Sekmīgi konkurē ar pilsētu
"Jaunalūksnes pagasta dzīvi lielā mērā ietekmē pilsētas tuvums, tāpēc ir prieks par mūsu kultūras darbiniecēm, kas ir pietiekami enerģiskas un izdomas bagātas, lai šajā situācijā sekmīgi konkurētu," vērtē Jaunalūksnes pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Jušvajeva. Savukārt tautas nama vadītāja Ieva Baltā, pagasta 1.bibliotēkas vadītāja Ieva Zakarīte un 2.bibliotēkas vadītāja Mudīte Rusakova atzīst, ka viss paveiktais kļuvis iespējams vienīgi, kopīgi sadarbojoties visām pašvaldības teritorijā esošajām kultūras un izglītības iestādēm un pagasta pensionāru padomei.
"Jaunalūksniešu moto varētu būt Jāņa Grestes vārdi: "Tev piederēs tik, cik būs prāta un spēka panest". Savāktie vēstures materiāli liecina, ka Beja ir bijusi apdzīvota vieta jau pirms vairākiem gadsimtiem. Šejienes ļaudis ir izcēlušies ar izdomu un darbīgumu, kas jaunalūksniešiem raksturīgs arī vēl šodien," atzīst Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra, kas darbojas Bejas pamatskolas paspārnē, vadītāja Jolanta Baltiņa. Kā labu piemēru viņa min Ārijas Bērziņas vadīto interešu klubu "Pīlādzis", kura dalībniekus apmeklēt ierastās sanāksmes, kas notiek divas reizes mēnesī, neattur pat rudens lietavas, sīvs sals un pavasara atkušņi. J.Baltiņa atgādina, ka ar Jaunalūksnes pagastu mūžs saistīts gleznotājam Leo Koklem, dzejniecei Vēsmai Koklei - Līviņai un Dainai Avotiņai. Bejas pamatskolas direktore Silvija Aizupe savukārt atzīst, ka daudz pagasta labā dara uzņēmējs Ilmārs Zakss ar kundzi Sāru. Zaksu ģimene ir Bejas pamatskolas krustvecāki. Viņi daudz palīdzējuši, kad jaunās skolas ēku nācies remontēt pēc ugunsgrēka.

Citu datumu laikraksti

  • Būs vieglāk pārvietoties

    Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” ir ierīkots pacēlājs. Tas dod iespēju pieciem skolas audzēkņiem patstāvīgi bez citu palīdzības...

  • Izvirza kandidātus

    Alūksnes rajona pašvaldībām līdz 8.aprīlim bija jāvienojas, kuras no tām izvirzīs īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanai. Vidzemes attīstības...

  • Bērnudārzam cels jaunu malkas šķūni

    Malienas pagasta padome pašvaldības speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei “Mazputniņš” šogad ir iecerējusi uzcelt jaunu malkas šķūni.Malienas...

  • Kļūdas labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.marta numurā rakstā “Vokālie ansambļi ieskandina pavasari” ir kļūda. Veclaicenes pagasta jauktais ansamblis vokālo...

  • Uzņēmēju dienās notiks seminārs

    Alūksnes Uzņēmēju dienu laikā paredzēts organizēt semināru “Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda izmantošanas iespējām uzņēmējiem”.Alūksnes...

  • Bērni projektēs atpūtas laukumus

    Alūksnes rajona bērni varēs piedalīties konkursā “Bērnu rotaļu, atpūtas vai sporta laukuma iekārtošana”, izstrādājot un iesniedzot savus...