Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kultūrvide rada iespējas lauku attīstībai

Gads: nāk ar jaunām iecerēm.

Gads: nāk ar jaunām iecerēm
Jaunlaicenes brīnumskaistā daba un īpatnējā kultūrvide guvusi atzinību ne tikai Alūksnes rajona konkursā "Darbīgākā pašvaldība". Pašā gada nogalē par to ieinteresējies komponists Jānis Lūsēns. Viņš vēlas bijušajā pienotavas ēkā pie Muižas ezera veidot atpūtas bāzi.
J.Lūsēns atzīst, ka pagastā ir ne tikai piemērota, bet apbrīnojama vide, kā arī atsaucīgi cilvēki. "Vecās muižas ēkas un parks ir sakopti, par to pašvaldības priekšā - cepuri nost. Tādā vietā varētu rīkot seminārus, vasaras nometnes kultūras un mākslas cilvēkiem, visdrīzāk - mūziķiem. Protams, būs vajadzīgs projekts ēkas pārbūvei un apkārtnes labiekārtošanai," ir pārliecināts komponists. Pašvaldība viņam iznomājusi zemi un ezeru. Tā krastu meliorēs, lai ne tikai atpūtniekiem, bet arī pagasta iedzīvotājiem būtu pieejama pludmale un laivu piestātne.
"Kopā ar kolēģi Romantu Smilgu meklēsim investoru, kas iesaistītos projektā ar finansējumu un saimniecisko darbību, jo darbu izmaksas paredzamas lielas," stāsta J.Lūsēns. Viņš uzskata, ka piena jeb pienotavas tēma ir pietiekami rosinoša. No tās komponists varētu radīt kaut ko savdabīgu.
Atpūtas vieta ļaus paplašināt brīvā laikā pavadīšanas iespējas, kas ir tikpat nozīmīgi kā kultūrvēsturisku pieminekļu saglabāšana un ainavas veidošana. Uz barona Volfa vīna pagraba pamatiem uzcelta brīvdabas estrāde, tur katru gadu rīko Folkloras svētkus.
Bijušajā zirgu manēžā iekārtotas Jaunlaicenes sociālā centra telpas.
Pils parks ar modernīcu, kalpu mājiņu, terasēm, dīķi, baznīcu, moku kambari, krogu un kapliču vienmēr priecē ar sakoptību un barona stādīto ozolu varenumu.
Gada cilvēks - kultūras darbiniece
"Šis gads ir bijis veiksmīgs, jo daudz esam paveikuši. Lai cik mēs katrs būtu labs un gudrs, vairāk iespējams izdarīt kopējiem spēkiem, citam citu papildinot un palīdzot. Tad izdodas!" secina pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Muceniece.
20.decembrī Jaunlaicenes amatierteātris pārstāvēja Alūksnes rajonu Vidzemes novada skatē ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi "Zagļi". Tas ir nozīmīgs pašdarbības aktieru panākums, lai arī kāds būtu žūrijas vērtējums. Folkloras kopa šovasar bija dziesmu svētku un starptautiskā festivāla "Baltica" dalībniece. "Esam aicināti uz dažādiem pasākumiem ne tikai tuvākajos kaimiņu rajonos, bet arī tālāk. Žēl, bet bieži nākas atteikt. Trūkst finansējuma," atzīst Rasma. Viņa ir viena no folkloras kopas dziedātājām.
Ja pagastā būtu jāizraugās gada cilvēks, tad daudzi nosauktu kultūras darba organizatori Māru Svārupi. Viņa ir arī vairāku pašdarbības kolektīvu dalībniece. Eglītes sarīkojumi pagastā un izbraukuma koncerti seko cits citam katru dienu, tāpēc sastapt viņu neizdevās. Šodien Māra uz tautas namu aicinājusi bērnus līdz skolas vecumam. Viņi kopā ar Ziemassvētku vecīti ies rotaļās, priecāsies par egli un, protams, par dāvanām. Aizvakar folkloras kopa tradicionāli aicināja visus iesaistīties Bluķa vakara izdarībās. Vakar desmito reizi pasākumu savu strādnieku ģimenēm rīkoja zemnieku saimniecība "Ozoli". Tās īpašnieks Andis Zariņš skolēniem dāvina nevis saldumu paciņas, bet grāmatas. Kārumi tiek mazākajiem. Lielā pašdarbnieku saime eglīti aizdegs 17.janvārī, kad tiksies "Nosebojušos svētku" vakarā.
Rūpējas par garīgām vērtībām
Gada pēdējās dienās bibliotēkā atvestas jaunas grāmatas. Izlietota atlikusī puse no pašvaldības finansējuma - 400 latiem. Šī summa palika, jo 280 latus literatūras iegādei saņēma no Kultūrkapitāla fonda divu projektu realizācijai, kā arī Grāmatu svētku akcijas dāvinājumā. "Iepirkām patiešām vērtīgus ne tikai daiļliteratūras, bet arī nozaru un uzziņu literatūras izdevumus. Tā mūsu lasītājiem ir jauka svētku dāvana. Esam bagāti un priecīgi," pauž pagasta kultūras darba organizatore Izolde Krūmiņa. Viņa atzīst, ka šogad grāmatu fonds papildināts kā vēl nevienu gadu. Uz bibliotēku nāk jaunieši, kas neklātienē mācās augstskolās. Viņiem nav iespēju iegādāties mācībām nepieciešamās grāmatas. Izolde rēķina, ka pagastā studē vismaz 11 cilvēki.
Opekalnā ir vieta, kur Ernsts Gliks izveidoja vienu no trim skolām zemnieku bērniem. Tajā ir baznīca, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa. No 1774. līdz 1779.gadam celtajā dievnamā svētku dievkalpojumā dziedāja Jaunlaicenes pagasta meiteņu vokālais ansamblis un Apes mūzikas skolas audzēkņi. Pagasta svētdienas skolas 14 bērni iepriecināja ar teātra izrādi "Sarkanie zābaciņi". Tā stāsta par Dieva vēsti cilvēkiem - Jēzus dzimšanu.
"Gribam cilvēkiem palīdzēt saskatīt patiesās vērtības, ko Dievs dod mums. Ne jau spožajā dāvanu pasaulē ir dzīves jēga, bet Kristus mīlestībā," saka Opekalna baznīcas draudzes priekšnieka vietniece Indra Raudiņa.
Ģimenēs stiprina svētku tradīcijas
"Ziemassvētku tradīcijas ir ģimeniskas. Bērni nevarēja vien sagaidīt, kad mājās atvedīs eglīti. To ienes siltā istabā sniegainu, vēsu un pilošu. Tad tā ir jānoliek pie krāsns, lai apžūst. Un tikai tad var apdarināt kātu pie pamata, lai iestiprinātu "kājā". Rotāšanai spožas mantiņas nepērkam, bet karam zaros piparkūkas, konfektes un ābolus. Svētku siltumu, protams, dod svecītes," stāsta Jaunlaicenes muzeja vadītāja Nora Sudare. Meitas, studentes, rada pārsteigumu ar mazām dāvaniņām. Bet tās ir jānopelna. Nora domā, ka sava veida tradīcija ir arī Valsts prezidentes un premjerministra uzrunas noklausīšanās. "Tad vienmēr gribas sev iegalvot, ka būs labi. Un pašiem rodas vēlēšanās būt saprotošiem un saticīgiem," viņa saka.
Svētkos visi ir kopā
Pensionāre Ārija Ratsepa līdz pat pulksten četriem rītā darinājusi rokdarbus, lai visiem mīļajiem tiktu pa adītu čību pārim vai dvielim ar platu tamborētu rotājumu. Dienā viņai nav laika, jo vienmēr kādam ir kāda cita vajadzība. "Kādā vakarā 13 ciemiņi bija. Vienam jāparāda, kā cimdu adīt, otram, kā lakatiņu tamborēt... Diena varētu būt garāka, lai gan nekad neiznāk sēdēt ar klēpī saliktām rokām," skaidro Ārija. Viņai ir trīs pašas bērni un "trīs vēl klāt nākuši", jo bērni ir precējušies. Vecmāmiņu priecē septiņi mazbērni, un vecvecmāmiņu - divi mazmazbērni. Ziemassvētkos visi ir kopā.

Citu datumu laikraksti

  • Pirms svētkiem augstskolā paplašina telpas

    Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centram ir paplašinātas telpas, izveidojot lielāku biblitēku.Rīgas Pedagoģijas...

  • Aicina apvienoties bronhiālās astmas slimniekus

    Latvijas Astmas un alerģijas biedrība izteikusi priekšlikumu tās nodaļu veidot arī Alūksnē. Latvijā biedrība darbojas jau trīspadsmit gadus un tai ir...

  • Vanadzēni svinēs svētkus

    “Daugavas Vanagi Latvijā” Alūksnes nodaļa Alūksnes tautas namā 28.decembrī pulksten 10.00 vanadzēniem rīko svētku pasākumu."Daugavas Vanagi Latvijā"...

  • Velk bluķi un dedzina grēkus

    Mālupes pagastā kultūras darbinieki ceturtdien organizēja nebijušu pasākumu - bluķa vilkšanu pa pagasta iestādēm, lai aizdzītu visus ļaunos...

  • Skatlogus rotā savam un klientu priekam

    Iestājoties krēslai, pilsētas ielās iedegas laternas, arī veikalu skatlogos sāk mirdzēt sveču liesmiņas un daudzkrāsainas lampiņas.Iestājoties...

  • Iepazīst mazpulka radošo darbu

    Ziemeru 29.mazpulka dalībnieku projekti guvuši atzinību ne tikai Alūksnes rajonā, bet ir pazīstami arī valstī. Ar viņu veikumu pamatskolā un pagastā...