Kultūrvides veidošana ir kopīgs uzdevums

Īpašā noskaņā aizritēja Alūksnes rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs, jo tajā piedalījās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda direktore Karina Pētersone.

Īpašā noskaņā aizritēja Alūksnes rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs, jo tajā piedalījās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda direktore Karina Pētersone. Vērtējot kultūras dzīvi Alūksnē, īpaša vērība tika pievērsta izglītības iestāžu piedāvājumam.
Alūksnes mākslas skola ir dibināta 1990.gadā un ik gadu te mācās vairāk nekā 160 audzēkņu, apgūstot prasmes un zināšanas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā un kultūras vēsturē, kā arī specializējoties izvēles priekšmetos: keramikā, tekstilmākslā, ādas mākslinieciskajā apdarē, tēlotājmākslā un vitrāžas mākslā. Perspektīvā ir iecerēts veidot radošās darbnīcas, kurās nedēļu nogalēs strādā ģimenes. Skolas dibinātājs un direktors Ojārs Vēliņš uzskata, ka darbu sekmē Alūksnes pilsētas domes finansiālais un morālais atbalsts. Savukārt skolotāja Anita Vēliņa ir gandarīta, ka jau 40 skolas absolventi ir izvēlējušies turpināt mācības kādā ar mākslu saistītā mācību iestādē.
Mūzikas skola svinēs 60.jubileju
Alūksnes mūzikas skolas direktore Gunta Boša informē, ka šī interešu izglītības iestāde ir viena no vecākajām Latvijā un nākamgad svinēs 60 gadu jubileju. Skolai ir divas filiāles - Apē un Mālupē. Pavisam šo mācību iestādi absolvējuši 1149 audzēkņi, arī žurnāla "Mūzikas Saule" redaktore Ieva Kravale, orķestra "Cremerata Baltica" mūziķis Ingars Zirnis, kordiriģents Jānis Baltiņš, Cēsu mūzikas vidusskolas klavierklases vadītāja Ilze Mazkalne un citi. Šobrīd skolā mācās 281 audzēknis un strādā 33 pedagogi. Populārākais mūzikas instruments ir klavieres, to spēli apgūst 144 bērni. Vismobilākā ir pūšamo instrumentu grupa. Diriģenta Sondora Līviņa vadītais Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, kurā muzicē bijušie un esošie Alūksnes mūzikas skolas audzēkņi, piedalās daudzos pilsētas un rajona pasākumos. Aktuālākās problēmas skolai šobrīd ir jauno kadru piesaiste un telpu renovācija.
Vidusskolai un ģimnāzijai savs muzejs
Alūksnes vidusskolas bibliotēkā grupas interesi saista bibliotekāres Marinas Saveļjevas stāstījums par darbu ar elektronisko katalogu, kas ievērojami atvieglo bibliotekāra ikdienu.
Savukārt skolotājas Maijas Semjonovas vadītais skolas vēstures muzejs pārsteidz ar liecībām par neseno pagātni, ko šobrīd aktīvi cenšamies aizmirst. Te skatāmi sarkanie pionieru kaklauti, zilās skolēnu ikdienas formas un svētku tērpi ar baltiem priekšautiem, te - dzeltenām bārkstīm rotātie pulciņu karogi un komjauniešu zvēresta teksts. "Nekas no tā, kas muzejā bija savākts, nav iznīcināts. Var jau likties, ka tas uz mums vairs neattiecas, taču - šis laiks ir daļa no mums," uzskata M.Semjonova.
Alūksnes Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja, kultūrvēstures un vēstures skolotāja Ida Zelča atzīst, ka muzejs ir viena no skolēnu mīļākajām vietām skolā, jo te drīkst aptaustīt un izmēģināt jebkuru eksponātu.
Goda vietā atrodas stends, kurā apkopota informācija par visām bijušajām skolām Alūksnē. Pirmo no tām 1683.gadā mācītājmuižā izveidoja Alūksnes draudzes mācītājs Ernsts Johans Gliks, un tajā mācījās septiņi zemnieku dēli vecumā no 14 līdz 17 gadiem, kas pēc divu gadu mācībām paši kļuva par skolotājiem. Vērtīga ir skolas žetonu kolekcija, kuras vecākais eksponāts datējams ar 1914.gadu, un Marienburgas pareizticīgo draudzes vēsture, kas sākta rakstīt 1890.gadā. Ģimnāzijas kolektīvs ir pateicīgi bijušajam direktoram Kārlim Lācim, kurš Otrā pasaules kara gados izglāba skolas karogu. Kad Latvijā ienāca okupācijas armija un vajadzēja doties bēgļu gaitās, viņš ceļasomā ielika nevis pārdošanai noderīgās sudraba karotītes, bet aptuveni četrus kilogramus smago skolas simbolu. Līdz 1989.gadam karogs glabājies ASV un tikai īsi pirms nāves K.Lācis uzdrošinājās to nosūtīt atpakaļ uz Latviju.
Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes pirms četrpadsmit gadiem dibinātā Bībeles muzeja vadītāja Elga Koliste stāsta, ka Bībeli latviešu valodā 1694.gadā tulkojis mācītājs un skolotājs E. J.Gliks. Daudzās ģimenēs tā ilgu laiku bijusi gandrīz vai vienīgā lasāmviela, tādējādi ietekmējot latviešu tautas kultūras un valodas attīstību.
Pirmais latviešu valodā tulkotās Bībeles variants rokrakstā uzrakstīts uz pergamenta lapām un to kā dāvinājumu saņēmis Zviedrijas karalis Kārlis XI. Pirmā latviešu valodā iespiestā Bībele bijusi 2500 lappuses bieza, svērusi 4 kilogramus, izdota 1500 eksemplāros un karaļa kasei izmaksājusi 7500 dālderus. Pircēji par katru izdevumu maksājuši četrus līdz piecus dālderus. Tolaik tā bijusi prāva summa, par kuru varējuši nopirkt 500 kilogramus rudzu vai 130 - 150 kilogramus gaļas.
Klubs piedāvā dažādas izklaides
Alūksnes jauniešu iecienīta atpūtas vieta ir klubs "Jolanta". Tā īpašniece Jolanta Arāja stāsta, ka apmeklētāju rekordskaits saradies pēc ziemas sacensībām snovbordā, kad kluba zālēs atpūtušies 180 vai pat 200 cilvēki. Tik kuplu viesu pulku apkalpot bijis iespējams vienīgi tāpēc, ka klubs piedāvā dažādas izklaides, kas notiek atsevišķās zālēs. J.Arāja pozitīvi vērtē nesen pieņemto Alkoholisko dzērienu aprites likumu, kas paredz, ka ar 1.maiju alkoholu, arī alu, pēc pulksten 22.00 drīkst tirgot vienīgi izlejamā veidā un tikai noslēgtās tirdzniecības vietās.
"Gribētos, lai arī Latvijā ir tāpat kā ārzemēs, kur pēc pulksten 19.00 alkoholiskos dzērienus var iegādāties vienīgi kafejnīcās un restorānos. Protams, alkohols šajās iestādēs maksā dārgāk, bet tieši tāpēc cilvēki dzer mazāk, lielāku uzmanību pievēršot patīkamām sarunām, dejām un citiem izklaides veidiem," pārdomās dalās J.Arāja.

Citu datumu laikraksti

  • Par banknošu drošības pazīmēm

    Saistībā ar šomēnes Latvijā atklāto 100 latu banknošu viltošanas gadījumu Latvijas Banka šonedēļ plaši informēs sabiedrību par pretviltošanas...

  • Valdības gāzēji izgāžas paši

    Pagājušajā nedēļā Induļa Emša valdībai nācās saskarties ar mazākuma valdībai raksturīgo politisko nestabilitāti.Pagājušajā nedēļā Induļa Emša...

  • Bānītis saņem kultūras mantojuma balvu

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā 21.maijā notika “Kultūras mantojuma gada balvas 2003” noslēguma pasākums, kurā apbalvoja laureātus...

  • Apkopo rezultātus

    Ir apkopoti Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļas darba rezultāti 2004.gada četros mēnešos.Ir apkopoti Valsts...

  • Saņem apbalvojumus

    Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes Alūksnes daļas vada komandiera vietnieka pienākumu izpildītājs virsseržants...

  • Grieķijā diskutē par invalīdu integrāciju

    Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” pārstāvji ir atgriezušies no starptautiskas studiju vizītes Atēnās (Grieķija), kur diskutēja par...

  • Jaunannā kultūra sākas ar skolu

    Jaunannas pagasts bija pēdējā pašvaldība, kurā notika Alūksnes rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs. Varēja iepazīt darbu pamatskolā,...

  • Gatavojas “Keggi Velo” sacensībām

    Ikgadējo starptautisko riteņbraukšanas sacensību “Keggi Velo” laikā otro gadu risināsies arī netradicionālo braucamrīku konkurss.Ikgadējo...

  • Īpašnieki vēl var reģistrēt zirgus

    Alūksnes rajona zirgu pārraudze - reģistrētāja Alita Meijere mudina īpašniekus reģistrēt šo dzīvnieku ganāmpulkus vai atsevišķus zirgus līdz...