Kur noved atsvešinātība?

Bieži dzird sūdzamies, ka mūsdienās bērni ir izlaisti, ka skolā ar tiem grūti. Ka ģimenes izjukušas un “visādas”, vārdu sakot - nenormālas.

Bieži dzird sūdzamies, ka mūsdienās bērni ir izlaisti, ka skolā ar tiem grūti. Ka ģimenes izjukušas un "visādas", vārdu sakot - nenormālas. Tāpēc strādāt skolā - tīri vai katorga. Dažā lauku skoliņā pedagogi pat sūta vecākiem uz mājām vēstules, ka atsakās audzināt viņu atvases. Mazā skolā ar nelielu skolēnu skaitu nespēj tikt galā. Ko lai dara? Varbūt patiešām ir jāslēdz mazās skolas, kas iegrimušas intrigās un nespēj pārvarēt ambīcijas. Bet bieži vien pagastā skola ir lielākais darba devējs. Kultūras centrs.
Gribas ticēt, ka katrs izvēlamies profesiju atbilstoši sirds aicinājumam. Mums katram ir dota iespēja, cits jautājums - izmantojam šo iespēju vai ne. Vai ir attaisnojami, ja skolotājs skolā dienas vada ar naida izteiksmi sejā - ja ne pret visiem, tad pret atsevišķiem skolēniem noteikti? Jāciena tie skolotāji, kas laikus pamana sevī šo diagnozi un ārstē nervus vai pat maina profesiju.
Redakcijā sūdzas par skolotāju nekorekto attieksmi pret bērniem skolā. Sūdzas daudz biežāk, nekā mēs šīs sūdzības atspoguļojam laikraksta slejās. Bieži vien cilvēki nomierinās, kad ir izrunājušies, ir uzklausīti, izkratījuši sirdi. Liekas - kāpēc viņi nevarētu to darīt skolā? Traucē savstarpējas ambīcijas. Ja vecākiem ir kādas pretenzijas, tad sūta pie psihologa, lai tikai pašiem nebūtu jāiesaistās garā un emocionālā sarunā.
Kā jūtas vecāki, kam uz sirds sakrājies daudz neizrunātā, bet viņiem nav, kam to pateikt. Nav tāpēc, ka neviens no skolas klāt nepienāks un nemudinās izrunāties. Pašam iet un uzmākties arī negribas. Turklāt saruna notiek vien tad, kad skola ar rakstiska ielūguma starpniecību ir uzaicinājusi vecākus uz sapulci. Tā rodas jebkādas vēlmes zudums brīvai, nepiespiestai sarunai. Bezspēcībā sākas savstarpēja aizmuguriska aprunāšana, nevalodas, tā no mušas izpūšot ziloni.
"Ko darīt, ja mācību stundas laikā skolotājs visas klases priekšā bērnu nosauc par stulbu, par debilu?" laikrakstam jautā kāda māte. Vērsties tiesā privātsūdzības kārtībā! Prasīt ierosināt krimināllietu par bērna goda un cieņas aizskaršanu, piedzenot no skolotāja materiālo kompensāciju! Tāds būs jebkura kvalificēta jurista ieteikums. "Ko darīt, ja bērnu skolotājs mācību stundā rauj aiz matiem?" jautā kāda cita māte. Tas atkal ir precedents tiesas darbiem. "Ko darīt, ja skolā bērns gūst traumu vai saslimst, bet viņam nenodrošina medicīnisko palīdzību?" jautā vēl kāds vecāks. Atbilde atkal ir skarba - ja vēlaties, varat tiesāties. Nepatīkami, bet fakts. Tāpēc jau skolotāji iegūst izglītību, apgūst pedagoģiju, lai izprastu bērnu uzvedības īpatnības, lai prastu strādāt ar bērniem un lai apzinātos, ka fiziska un psihiska vardarbība pret nepilngadīgajiem ir krimināli sodāms noziegums. Patiešām nav viegli būt skolotājam, jo tas nav arods, bet misija.

Citu datumu laikraksti

  • Sargieties no krāpnieka!

    Vidzemē bijuši vairāki gadījumi, kad kāds vīrietis krāpjas, uzdodoties par pasta vai vēstniecības darbinieku.Vidzemē bijuši vairāki gadījumi, kad...

  • Apspriež tūrisma jaunumus

    Ziemassvētku noskaņās notika šāgada pēdējā rajona tūrisma darbinieku apspriede.Ziemassvētku noskaņās notika šāgada pēdējā rajona tūrisma darbinieku...

  • Pirotehnikas bums vēl nav sācies

    Alūksnes rajonā vēl nav sācies pirotehnikas bums, kad pusaudži spridzina petardes un traucē apkārtējiem iedzīvotājiem, lai gan atsevišķās rajona...