Kur Prangels - tur igauņi, kur igauņi - tur Prangels

Alūksnes un Apes novadā ir izplatījies teiciens: “Kur Prangels - tur igauņi, kur igauņi – tur Prangels.” Tā jau arī ir, jo veclaicenieša Jāņa Prangela dzīve saistās ar Igauniju ne tikai tāpēc, ka viņš dzīvo blakus Igaunijas robežai. Viņš ir aktīvi iesaistījies tūrisma nozarē un palīdz visur, kur ir vajadzīga viņa kā tulka vai kā ekskursiju vadītāja palīdzība.
“Alūksnes Ziņas” devās noskaidrot, kas tad ir šis “igauņu Prangels”, kāpēc, viņaprāt, mums būtu jāmeklē kontakti Igaunijā un kādi tad īsti ir tie mūsu kaimiņi.
- Kādēļ jūs ieinteresēja igauņu valoda?


- Mans tēvs bija igaunis, tāpēc jau kopš bērnības esmu apguvis šo valodu saskarsmē. Kad piedzimu, tēvs gribēja man likt vārdu Lembits, kas ir ļoti spēcīgs vārds igauņu valodā. Līdzīgi kā latviešiem Viesturs vai Tālivaldis. Taču šo vārdu neielika, jo latviešu valodā tas atgādina vārdu “lempis”.  Mamma gribēja man likt vārdu Guntis, bet igauņu valodā pēc skanējuma tas atgādina vārdu “kauls”. Nu un tad man ielika tādu neitrālu vārdu – Jānis.
Runājām nevis literārajā igauņu valodā, bet Veru valodā. Tā sauc to dialektu, kurš ir mūsu robežas tuvumā. Arī mana vecmamma bija igauniete, kura gandrīz nerunāja latviski. Igauņu valodā ir 14 locījumi, bet man, par laimi, nav par to jādomā, kad runāju, jo esmu apguvis valodu kopš dzimšanas. Visu turpmāko man mācīja dzīve, radinieki un draugi. Man ļoti patīk klausīties, kā runā igauņu pusaudži vai kā mammas runā ar maziem bērniem, jo valoda attīstās un tai ir jāseko līdzi.
Igauņu valodā, manuprāt, visgrūtākais ir iemācīties tieši izrunu. Daudzi vārdi ir pat līdzīgi latviešu valodai, taču grūti ir arī sākumā saprast, kur teikumā vārdi sākas un kur beidzas. Ārzemniekiem noteikti ir tādas pašas problēmas, klausoties latviešu valodu.
Kopš deviņdesmito gadu vidus sāku sadarboties ar igauņu kolēģiem tūrisma jomā. Jau  astoņdesmitajos gados mani aicināja līdzi ekskursijās, jo pārzināju valodu. Tā no vienas skolas, kuras skolēnus pavadīju ekskursijās, runas aizgāja uz citu un es sāku aktīvi vadīt ekskursijas gan igauņiem, gan latviešiem.
Bez igauņu valodas protu vēl angļu un krievu valodu. Skolā arī esmu mācījies vācu valodu, bet to noteikti gribētu mācīties vēlreiz, lai apgūtu labas prasmes runāt. Vēlos arī apgūt somu valodu un nebūtu arī slikti zviedru valodu iemācīties. Nezinu gan, vai vēl tas izdosies, taču gribēt jau gribētu.
- Vai jums ir svarīgi šo valodu arī nodot saviem tuviniekiem?
- Noteikti! Tiesa gan, sievu Ligitu nemācu un ar viņu sarunājamies latviešu valodā, taču meitai Kadrijai, kurai ir pieci gadi, mācu šo valodu saskarsmē tāpat, kā man to mācīja vecmamma un tētis. Runājamies Veru valodā. Uzskatu, ka bērniem ir jānodod savas valodu prasmes, un man tās ir ļoti noderējušas.
Meitai tik interesantu vārdu izdomājām ļoti ātri. Līdz dzimšanas brīdim domājām, ka piedzims puika, arī sonogrāfijā dzimumu nevarēja saskatīt. Kad meitiņa piedzima, sievai ienāca prātā viņu nosaukt par Kadriju, jo ir kāds igauņu literārais darbs, kurš ir tulkots arī latviešu valodā ar nosaukumu “Kadrija”. Mums bija svarīgi, lai meitas vārdu varētu lietot gan Igaunijā, gan Latvijā. Tā nu es viņu saukāju par Kadrii, bet sieva - par Kadriju. Kāds paziņa gan jokojot teica, ka šādu vārdu esmu ielicis, jo man patīk fotografēt un meitai vārdu esmu atvasinājis no vārda “kadrs”.
Bērni vislabāk mācās valodu no televīzijas vai spēlēm. Pagaidām man mājās nav iespējas vienlaikus skatīties abas televīzijas, taču izmantojam vairākas integrācijas spēles datorā. Pasūtām arī laikrakstu no Veru. Pagaidām gan esam tikai trīs, kuri to regulāri lasa. Mana sieva parasti ieskatās sludinājumu sadaļā un pietiekami labi saprot, ko pērk un pārdod.
- Vai mūsu mentalitātes ir ļoti atšķirīgas?
- Uzskatu, ka izplatītais joks par igauņu lēnīgumu ir radies no viņu valodas īpatnībām. Bieži vien tie joki ir krievu valodā, bet igauņi tā lēnīgi runā krievu valodā, tāds viņiem tas akcents. Manuprāt, tieši no tā cēlies šis stereotips. Es nekādā ziņā nevarētu teikt, ka igauņi ir lēnīgāki. Pavisam tuvu pie robežas tās atšķirības nav tā izjūtamas. Mums jau katram pāri gājuši savi vēstures slāņi, un šis tas mums ir kopīgs, bet citas lietas atšķirīgas. Mans draugs, kurš ir mācījies Igaunijā, bet dzīvo Kornetos, teic, ka viņam ir grūti piefiksēt, kādā valodā viņš domā – igauņu vai latviešu. Tas viss ir saplūdis kopā. Ir prieks par to, ka man Igaunijā ir draugi un radi. Tie ir cilvēki ar atvērtāku domāšanu, jo viņi mums ir priekšā ne tikai ekonomikas ziņā. Daudzi igauņu draugi ir palīdzējuši man dzīvē ar kādu padomu, kuru es nebūtu varējis saņemt šeit. Ir labi, ka mēs dzīvojam uz robežas un varam no viņiem kaut ko smelties.
- Kas igauņus visvairāk interesē pie mums?
- Tas, ka mēs esam tuvu. Viņu vecāki vai vecvecāki ir stāstījuši par tādu Alūksni un Api, un viņiem rodas interese. Protams, tā ir arī vēsture. Pats es parasti mudinu igauņus aiziet uz Dabas muzeju aplūkot minerālu kolekciju. Igauņi zina tādu vārdu “Koivaliin”, kas nozīmē - Gaujiena. Tas bija zināms centrs un burtiski “Koivalinn” tulkojas - “Gaujas pilsēta”, kas nozīmē, ka šī vieta arī tikusi uztverta kā pilsēta, sens centrs.
Latvieši, turpretī, dodoties uz Igauniju, sāk izvēlēties modernākus galamērķus. Munameģī jau visi gandrīz bijuši, tāpēc cilvēki brauc, piemēram, uz “AHHAA” zinātnes centru Tartu, kas ir Baltijas valstīs lielākais šāds centrs un aizraujošā veidā iepazīstina ar zinātni un tehnoloģijām. Iecienīti ir arī citi šāda veida centri. Tagad ir modē virzīties uz Setu zemi, kas ir netālu no Munameģa. Drīzumā arī atvērsies Lotes zemes parks pēc slavenās animācijas motīviem. Tās ir tādas jaunas vietas, kuras cilvēki grib apmeklēt.
- Vai ir izveidojušās daudzas igauņu un latviešu laulības?
- Mana drauga tēvam bija tieši tāds gadījums, kad viesošanās pāri robežai pārauga mīlestībā un laulībā. Senāk, padomju laikos, jau tādu gadījumu bija ļoti daudz, jo robežas bija atvērtas, notika dažādas balles, un tā tie pāri tapa. Vēlāk robežu aizvēra un arī balles notika retāk, un tā tas kontakts arī pazuda. Kad robežas atkal ir mums atvērtas, tas process tik un tā notiek kūtri. Daži jaunieši, bet ne daudzi, aizgājuši arī mācīties uz Igauniju, un daži tur palikuši uz dzīvi. Padomju laikos bija tāds teiciens: “Katram igaunim savu somu.” Tas nozīmēja, ka katram ir jāatrod arī personiskie kontakti, jo tad šis kontakts noturas. Tad arī rodas lielāka ieinteresētība par otru valsti.
Varētu jau arī atsākt taisīt kādas balles, taču es gan nejūtu, ka būtu ļoti nošķirts no Igaunijas. Tas jau ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja tu esi uz to orientēts, tad atradīsi tur draugus, apgūsi valodu, bet, ja tevi tas neinteresē, tad jau arī tas nav vajadzīgs. Tas tomēr prasa ieguldīt laiku, un, ja tavas intereses ir citas, tad kam gan tev tā Igaunija? Zinu daudzus cilvēkus no Apes, kuri dodas strādāt uz Igauniju un arī nodibināt tur biznesu, jo tur tomēr ir ekonomiski stabilāki apstākļi.
- Vai jums nav bijusi vēlme pārcelties uz dzīvi Igaunijā?
- Dažreiz ir uznākusi doma, ka tīri finansiālu apsvērumu dēļ es varētu pierakstīties Igaunijā. Bet nav tā, ka man baigi gribētos aizbraukt projām, jo kur gan tu iesi un ko citur labāku dabūsi, izņemot naudu? To vajadzētu mēģināt dabūt šeit, lai nevajadzētu pārcelties. Kādu gadu gan tur varētu padzīvot, lai sajustu to vidi. Pa gabalu jau viss šķiet daudz skaistāks un labāks.

Citu datumu laikraksti

  • Laimesti gaida

    Ir beigusies “Alūksnes Ziņu” abonentu loterija. Pirmā pēc SIA „Skrīveru saldumi” sarūpētā laimesta ieradās Inta Ziemiņa no Nēķenes.“Jau sen neesmu...

  • Pārliecina afgāņus – sieviete var mācīt vīriešus

    Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas medicīnas daļas vadības grupas feldšere Aelita Baškere bija vienīgā sieviete Latvijas grupā, kas ...

  • Ape īsumā

    Ape Novada domes janvāra sēdē deputāti ievēlēja apvienotās Apes novada bāriņtiesas sastāvu. Bāriņtiesas priekšsēdētāja ir Dace Silauniece, kura...

  • Ape īsumā

    ape Vakar pie Apes novada domes ēkas norisinājās ledus lukturu veidošana, kuru organizēja Apes jauniešu klubs “Sliedes” sadarbībā ar Apes novada...

  • Ar dzirkstošu humoru

    Alūksnes tautas namā 7.februārī pulksten 19.00 būs skatāma Leldes Stumbres pārpratumu komēdija „Plīvurītis ar punktiņiem”, ko iestudējis Rīgas...

  • Alūksne īsumā

    Jaunanna Īstenojot biedrības „Interešu centrs „Jaunanna”” projektu „Kultūras tradīciju kopšana, izceļot latviešu tautas tērpu, tautiskās dejas...

  • Īsumā

    Alūksne Novada pašvaldības atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītāja amatu pieteicās seši...

  • Kaķu mājas – vajadzīgas vai ne?

    Pēc kaķu namiņu izvietošanas dažādās pilsētas vietās esam saņēmuši vairāku cilvēku viedokļus, kas ir diametrāli pretēji, un arī jautājumus saistībā...

  • Vecākiem skolas grāmatas vairs nebūs jāpērk

    Gunta Ļuļe, Apes novada domes izglītības darba speciālisteVecākiem tas ir liels atbalsts Pašlaik vēl neesmu saņēmusi šo Ministru kabineta noteikuma...