Kur rodas tāds spēks?

Senie latvieši 25.martā svinēja Māras dienu, ko dēvē arī par Pavasara Māru, jo Māras dienas gadā ir bijušas vismaz četras.

Senie latvieši 25.martā svinēja Māras dienu, ko dēvē arī par Pavasara Māru, jo Māras dienas gadā ir bijušas vismaz četras. Tās svinētas arī jūlijā, augustā un septembrī. Pavasara Māra saistās ar bezgala daudz ticējumiem par laika pareģošanu un tamlīdzīgi. Atceros no mācītā tikai vienu, ka šajā dienā nedrīkst nest zarus no meža, jo tad mājās nāks čūskas. Acīmredzot šo ticējumu atceros tāpēc, ka nepatīk rāpuļi.
Interesanti, ka Māra ir viens no komplicētākajiem tēliem latviešu mitoloģijā. Māras interpretācijas ziņā lielākā daļa folkloras pētnieku esot sadalījušies divās daļās: vieni uzskata, ka Māras tēla izcelsme skaidrojama ar dievmātes Marijas kultu un katoļu baznīcas ietekmi, citi savukārt ir pārliecināti, ka Māra ir sena latviešu dievībai. Māra esot vienīgā latviešu mitoloģiskā būtne, kura tika saukta par svētu, taču vēl biežāk - par mīļu. Māra savā sūtībā ir līdzīga vēl vienai latviešu dievietei Laimai, kas latviešu mitoloģijā tur rūpi par sievietes mūža labvēlīgu ritējumu. Māras rūpes lielākoties bija par jaunās mātes veselību. Cik skaists un cēls uzdevums! Taču šodien īpaši neakcentēju Māras dienu un, iespējams, ka liela daļa cilvēku par to diez ko daudz nezina. Tas arī nešķiet svarīgi, jo 25.marts latviešiem vienmēr būs iekrāsots kalendārā ar melno krāsu. Ne Māras, ne kādas citas dievības svētība nespēja līdzēt latviešiem tajā liktenīgajā marta dienā pirms
55 gadiem.
Šogad aprit 55 gadi kopš 1949.gada 25.marta deportācijām. Pavisam tās skāra vairāk nekā
40 000 nevainīgu Latvijas iedzīvotāju, kas tika izsūtīti uz Sibīriju. Ko ar deportācijām gribēja panākt? Atbildes uz šo jautājumu meklēsim tikpat ilgi, cik mūsu tautas atmiņā saglabāsies šis zīmīgais datums, ar katru reizi atklājot ar arvien jaunas nianses. Valsts arhīva referents Jānis Riekstiņš intervijā centrālajam medijam paudis, ka cilvēku sodīšana par neiešanu kolhozā vai par to, ka savulaik bija piederējis "savs stūrītis zemes", bija tikai viens no izsūtīšanas mērķiem. Viņaprāt, ar vairāk nekā 40 000 Latvijas pilsoņu izsūtīšanu tika atbrīvota vieta migrantiem.
Lielākoties šobrīd starp dzīvajiem nav daudz šīs traģēdijas liecinieku, kas tolaik bija bērni un jaunieši, kas dzimuši izsūtījumā, skolās gājuši. Esmu intervējusi šādus cilvēkus, un mani vienmēr ir pārsteidzis, cik gaiši spēj būt šie sirmie kungi un dāmas. Nē, viņi nekad nav īpaši sūdzējušies par grūto dzīvi, par netaisnību, vien asaru notraukuši par tiem brāļiem vai māsām, tēviem vai mātēm, kas mājās neatgriezās. Un man vienmēr ir bijis jādomā, kur viņos tāds spēks? Vai no Māras vai Laimas, vai no Pērkona?

Citu datumu laikraksti

  • Konkurss “Iepazīsti Alūksnes rajonu”

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu” septītās kārtas jautājumus, ko sagatavojis Kalncempju tūrisma informācijas punkts, kā arī...

  • Dzīvo viss, kas mīlestībā dots

    Acīmredzot nav jābrīnās, ka steigas un stresa nomāktie cilvēki veldzi un atelpu meklē dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas sirsnības un mīlestības...

  • Popularizēs lietišķās mākslas mantojumu

    Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar rajona mājturības skolotājiem vēlas apzināt rajona lietišķās mākslas mantojumu.Alūksnes...

  • Jāiesniedz gada ienākumu deklarācija

    Pamatojoties uz LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskajām personām, kuras taksācijas gada laikā guvušas ienākumus no saimnieciskās vai...

  • Nodokļu parāds jānomaksā laikus

    Viens no valsts funkcionēšanas priekšnosacījumiem ir sekmīga nodokļu administrēšana. Nodokļu administrēšana un iekasēšana ietver sevī arī parādu...

  • Pagastā nodeg dzīvojamā māja

    Jaunalūksnes pagasta apdzīvotā vietā Tereški vakarrīt pulksten 4.56 dega vienstāva dzīvojamā māja “Miezāji”. Ugunsgrēkā cietusi 72 gadus veca...