Kur vasarā paliks mans bērns?

Cik forši! Domā skolēni, pēdējos rītus pošoties uz skolu un dzīvojot ilgi gaidīto vasaras brīvdienu izjūtās.

Cik forši! Domā skolēni, pēdējos rītus pošoties uz skolu un dzīvojot ilgi gaidīto vasaras brīvdienu izjūtās. Toties ar bažām un galvassāpēm šo laiku ik gadu gaida viņu vecāki. Ko mans bērns darīs? Situācija ir dramatiska, ja nav vecvecāku, vecāku brāļu un māsu, kas rūpējas par jaunākajām atvasēm ģimenē, vai nav iespēju kādu mēnesi pavadīt nometnē un ja vecākiem arī atvaļinājums neiekrīt vienā no vasaras mēnešiem. Diemžēl materiālie apstākļi daudziem liedz rūpēties par bērnu līdz gada vecumam, jo ātrāk jāatgriežas darbā, tad kurš nu vēl vasarā atļausies pieskatīt skolas vecuma bērnu, kam nav, kur palikt.
Zinot to, kāda situācija valstī ir ar nodarbinātību, varam priecāties, ka otro vasaru Latvijā realizē pilotprojektu par skolēnu nodarbinātību brīvlaikā. Šogad nodarbināto skolēnu skaits ir trīskāršojies. Cerams, ka tā veidosies par tradīciju un arī darba devēju atsaucība kļūs vēl lielāka. Izrādās, ka ir darbi, kuros skolēni var kaut daļēji aizstāt uzņēmumu darbiniekus atvaļinājuma laikā un arī paši nopelnīt. Protams, te ir runa par pusaudžiem, jo noteikumi ļauj strādāt tikai no 15 gadu vecuma. Skolēnu nodarbinātībā patiesībā slēpjas svarīgs aspekts - jo agrāk viņus radina pie darba un palīdz veidot izpratni par tā tikumu, jo lielāka ir garantija, ka tālākajā dzīvē viņi veidosies par kārtīgiem un godīgiem darba darītājiem.
Ko darīt tiem bērniem, kas mācās mazajās klasēs un prasa daudz lielāku uzmanību? Viņš taču nevar augu dienu sēdēt istabā, gaidot vecākus atgriežamies no darba, vai visu dienu pavadīt mājas pagalmā bez pieaugušo uzraudzības. Protams, laiki mainās un arī iespējas. Nav vairs skaisto ganu gaitu ar līdzi paņemto grāmatu, ko sen atpakaļ izbaudīja mazie skolasbērni un ko tēlaini aprakstījis ne viens vien rakstnieks. Zināma romantika tur droši vien bija. Daudzi, stāstot par savām bērnības atmiņām, ganu gaitas atceras un min kā spilgtu un atmiņā visam mūžam paliekošu notikumu, lai arī ar agru celšanos, taču skanīgām putnu dziesmām un brīvu domu lidojumu dabā.
Ja runājam par skolēnu nodarbinātību, tad nevar nepieminēt problēmu, kas ir vēl aktuālāka un var radīt daudz lielākas negatīvas sekas. Tā ir piespiedu nodarbinātība, kad cilvēkus izmato kā piespiedu darbaspēku. Pasaulē šim mērķim izmanto vismaz 12,3 miljonus cilvēku. Diemžēl tieši bērnus un jauniešus, kas ir jaunāki par
18 gadiem, šī problēma skar visvairāk - 40 līdz 50 procentus viņi veido no piespiedu darbaspēka. Par laimi, Latvijā tas nav tik aktuāli kā daudzās pasaules valstīs, taču jebkad var skart jebkuru ģimeni.

Citu datumu laikraksti

  • Ieceļošana Krievijas Federācijā

    Daudzi ir ieplānojuši doties uz Latvijas un Krievijas izlases futbola spēli, kas notiks 4.jūnijā Sanktpēterburgā. Atgādinām, ka Latvijas pilsoņiem un...

  • Spriedīs par sadarbību

    Pleskavas apgabalā (Krievijas Federācija) jūnija sākumā notiks divi pārrobežu sadarbībai un biznesa attīstībai veltīti pasākumi, kuros dalību ņems...

  • Pagaidām lopi nav cietuši no knišļu kodumiem

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde informē, ka Alūksnes rajonā neviens mājlops no knišļu uzbrukumiem nav...