Kurš slēpj Lieldienu olas?

(Turpinās no 1.lappuses)

Dāvā daudz prieka
Trušu audzēšanai L.Ilgavize pavisam nejauši pievērsās pirms četriem gadiem. Tā neesot bijusi apzināta izvēle, bet gan palīdzīgas rokas sniegšana nelaimē. Kādai ģimenei šķiroties, truši paliktu bez tik ierastās dzīves laukos, tādēļ L.Ilgavize nolēmusi izlīdzēt un trušus uzņēmusi savās mājās. Savu izvēli viņa nemaz nenožēlo - truši patīk viņai pašai un sagādā daudz prieka mazbērniem. “Šie truši, manuprāt, ir bezšķirnes, vismaz es šķirnes nemāku nosaukt. Krāsās ir ļoti dažādi - melni, balti, brūni, raibi, gaiši brūni. Truši ir bērnu un manam sirdspriekam. Bērni ir priecīgi, ka var paglaudīt un pabarot, sevišķi priecājas par mazajiem trusēniem,” stāsta L.Ilgavize.
Trušu audzēšana neprasot daudz pūļu. “Atliek tikai reizi dienā kārtīgi pabarot. Trušiem garšo siens, burkāni, kaltēta maizīte un auzu graudi. Auzas viņi veikli izloba, un paliek tik sēnalas,” stāsta L.Ilgavize. Viņa prāto, ka tieši auzu dēļ truši padodas lieli un ar apaļiem vaigiem, tomēr pārbarot nedrīkstot. Ziemās auzas dodot ik dienu, bet vasarā - nē. Savukārt svētku reizēs truši tiekot arī pie kāda garduma no bērniem, piemēram, burkāniem un bietēm. Bērniem ļoti patīkot barot trušus, ņemt rokās un mīļot. Tas svētkos esot visu lielākais prieks.

Tic Lieldienu zaķim
Lieldienas L.Ilgavizes mājās ir otri gaidītākie svētki aiz Ziemassvētkiem, kad ciemos sabrauc visa ģimene. Gan lielie, gan mazie mazbērni - visi kopā meklē olas, kas noslēptas plašajā pagalmā. Iespējams, tās noslēpuši truši. “Vecākais mazdēls, kad vēl bija mazs, ciemos atbrauca iepriekšējā dienā un jau redzēja virtuvē uz galda manis krāsotās olas. Otrā dienā, kad visi devās meklēt noslēptās olas, viņš nopietni teica, ka nav vis zaķis olas slēpis un krāsojis, bet es. Ticēt vairs netic Lieldienu zaķim, bet olu meklēšanā piedalās tik un tā. Mazajiem prieku nelaupa un ļauj ticēt,” smejoties atceras L.Ilgavize.
Lieldienās L.Ilgavize olas krāso tikai ar dabas materiāliem, pie tam olas ir no pašu sētā audzētām vistām. “Veikala olu mūsmājās svētkos nebūs. Jā, olām, kuras nākušas no pašu audzētām vistām, garša ir pavisam cita nekā tām, kas pirktas veikalā. Mūsmājās vistas dēj dažādu krāsu olas - baltas, brūnas, zaļganas. Olu krāsa atkarīga no vistu šķirnes,” stāsta L.Ilgavize. Viņa atklāj, ka arī vistas viņas saimniecībā nonākušas kā glābiņā - blakus tikusi likvidēta saimniecība. Vistas neesot bijis, kur likt, un viņa piekritusi uzņemt pie sevis. Likumsakarīgi sanāk, ka visas radības pašas atrod ceļu uz viņas māju. Tomēr vistas un truši nav vienīgie dzīvnieki, savulaik uzdāvināta telīte, vēl citu telīti iegādājusies par lētu naudu. Kā saka L.Ilgavize - saimniecība veidojusies pati, nemaz neapzinoties. “Viss atnāca pats. Speciāli neesmu domājusi un uz to tiekusies,” saka viņa. L.Ilgavizes plašajā saimniecībā šobrīd ir truši, vistas, kazas, cūka un aitu pulks, kurš iegādāts projekta ietvaros.

Truši aizbēg mežā
Lai arī trušus L.Ilgavize neaudzē pārdošanai un gaļai, tomēr reizēs, kad jaunās māmiņas lūdz kādu trusi kā pirmo gaļu mazulim, neliedz to. L.Ilgavize teic - dzīvniekus žēlot nedrīkst. Iespējams, tādēļ trušiem nav doti vārdi, lai pārlieku nepieķertos. Tomēr trušu kaušana esot visnepatīkamais visā trušu audzēšanas procesā. Reizēs, kad bērni jautā, kur konkrētais trusis palicis, samelojas, ka mežā aizbēdzis. “Tomēr reiz tik tiešām aizbēga. Kāds no mazbērniem bija atstājis vaļā būri, un pieci mazi trusēni, nedēļu vai divas veci, bija izkrituši no būra. Trīs noķērām tajā pašā dienā, bet divi palika kaut kur ārā. Visu vasaru tā arī nodzīvoja ārā, zem šķūņa, un nespējām noķert. Labi vien, ka abas bija meitenes, savādāk sāktos sērga, trušu te būtu ļoti daudz,” smej L.Ilgavize.

Trušus nav grūti audzēt
Tiem, kuri arī vēlas savā saimniecībā audzēt trušus, L.Ilgavize novēl vien gribēt to darīt. Nekādu citu īpašu priekšnosacījumu neesot, ir tikai jāgrib. “Trušus nav grūti audzēt. Vien jāuzmanās no slimībām. Pārāk karstā un mitrā laikā kaitē mazās mušiņas, tādēļ priekšā jāliek tīkls. Truši ir salīdzinoši viegli turami dzīvnieki, nevar pat salīdzināt, piemēram, ar govs turēšanu. Nekādu īpašus apstākļus nevajag - tikai katram savu būri. Zinu, ka citi laiž dzīvot aplokos. Laižot trušus brīvā vaļā, ir risks, ka kaimiņu suņi var saplosīt. Lai arī dzīvojam meža malā, no meža nekādi zvēri nenāk, jo suns sargā savu teritoriju,” stāsta saimniece. Visiem trušu audzētājiem svētkos L.Ilgavize vēl pacietību, bet tiem kuriem nav trušu - ja truši patīk, lai iegādājas. Viņa gan neatzīst trušu turēšanu dzīvokļos, savukārt ja vien ir pašiem sava zemīte, truši noteikti var būt daļa no saimniecības. Viņa mierina, ka truši nav prasīgi, daudz darba neprasīs, taču deva prieka būs garantēta.

Interesanti!
Viens no tipiskākajiem Lieldienu simboliem ir Lieldienu zaķis, kas nes krāsainas olas. Pirmo reizi Lieldienu zaķis vēstures avotos minēts 1555.gadā, savukārt bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt gadsimtu vēlāk - ap 1682.gadu. Bet kāpēc tieši zaķis ir kļuvis par vienu no Lieldienu simboliem?  Zaķis ir viens no tiem dzīvniekiem, kas savus mazuļus pasaulē laiž jau agrā pavasarī, turklāt lielā metienā, tāpēc tam ir tieša saistība ar auglību, ar to, ka dabā viss raisās, aug un vairojas.  Noslēpumaina un skaista ir versija par to, ka pavasara dieviete (vēl tiek minēta kā Mēness auglības dieviete) Ostere sūta zaķi kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas cilvēku mājās notiek. Par palīdzēšanu pavasara dievietei viņa ļauj tam reizi gadā cilvēkiem dēt raibas olas. Arī vācu pasakās ir sastopams zaķis, kas Lieldienās nes olas, un šis zaķa tēls pakāpeniski kļuva pazīstams un iemīļots arī citās valstīs.
Avots: Brīvā enciklopēdija “Vikipēdija”

Teksts un foto: Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Gūst pieredzi Bulgārijā

    Gūst pieredzi Bulgārijā

    D.Ozoliņa Apes vidusskolas skolnieki Rauls Vīksna un Kristiāns Toms Briedis kopā ar skolotāju Lauru Popi un projekta vadītāju Daigu Bojāri “Erasmus+”...

  • Iespēja biedrībām

    Alūksnes un Apes novadu nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir iespēja rakstīt projektus un piesaistīt finansējumu, piedaloties Valmieras novada fonda...

  • Uguns izdzēš divu bērnu dzīvības 2

    Uguns izdzēš divu bērnu dzīvības

    Trapenes pagastā svētdien traģiska ugunsnelaime izdzēsa divu mazu bērnu dzīvības, bet tēvs, kurš saviem spēkiem centās novērst nelaimi, guvis smagus...

  • Mūža skaistie zelta graudi 5

    Mūža skaistie zelta graudi

    (Turpinās no 1.lappuses)Lūcija Sāgameža-Nāgele ir viena no tām alūksnietēm, kuras tālajā 1945.gadā Alūksnes vidusskolā (šobrīd Ernsta Glika Alūksnes...

  • Aicina uz salidojumu Vidagā

    D.Ozoliņa Apes vidusskolas izglītības programmu realizēšanas vietā Vidagā 15.jūnijā notiks salidojums, kas būs veltīts Sikšņu skolas 170 gadu...

  • Plāno veidot Apes muzeju  apvienību

    Plāno veidot Apes muzeju apvienību

    Apes novadā ir iecere veidot Apes muzeju apvienību kā jaunu muzeju ar vienotu krājumu, bet dažādām eksponēšanas vietām pagastos. Jaunajā muzeju...

  • Sievišķība ir skaista! 7

    Sievišķība ir skaista!

    Atverot drēbju skapi, sievietes bieži vien saprot, ka nav ko uzģērbt. Tā jau ir sava veida klasika. Alūksniete Antra Reismane lieliski prot parādīt,...

  • Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas...

  • Gaida pieteikumus vasaras nometnēm

    Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir izsludinājusi Alūksnes novada bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursu.Lai pretendētu...