Labākās draudzenes vai konkurentes?

Pētījumi liecina, ka, par spīti strīdiem un sāncensībai, māsa cilvēku dara laimīgāku un veselāku. Aija, kurai ir dvīņumāsa, atzīst: «Tā kā mēs lielāko daļa mūžu esam pavadījušas kopā, gājušas vienos pulciņos, man nekad nav bijusi nepieciešamība meklēt vēl kādu citu draudzību, kompāniju, ar ko komunicēt, socializēties. Līdz ar to, ja māsa var būt labākā draudzene, tad man tā ir!»

Savu māsu neizvēlas
Pētījumi pierāda, ka māsas sevi vienmēr salīdzina viena ar otru, tas ir neizbēgami. Kura ir skaistāka, kura iemīļotāka? Kura mājās nes labākas atzīmes, kurai ir labāki panākumi? Viņas sacenšas par vecāku atzinību, kā arī par ietekmi un reputāciju māsu un brāļu attiecībās.
Aija norāda, ka konkurence māsu attiecībās drīzāk ir pozitīva un uz priekšu dzenoša: «Ja māsa kaut ko izdara (piemēram, mājas darbu), tad es nedrīkstu slinkot un to nedarīt, jāsaņemas. Skolas laikā mūs uzskatīja par vienu cilvēku, jo visos projektos skolotāji lika mūs kopā, arī uz olimpiādēm sūtīja abas. Atzīmes lielākoties nedaudz augstākas bija māsai, bet vidusskolu beidzām ar vienādu vidējo vērtējumu. Draugi arī nekad mūs nešķiroja – ar kuru no abām draudzēties un ar kuru ne.»
Savukārt Rita, kuras māsa ir deviņus gadus vecāka, uzskata, ka vienīgās konkurences izpausmes, ko viņa nu jau pieaugusi, atskatoties uz bērnību, var minēt, ir cīņa par vecāku mīlestību un atbalstu. «Tagad, protams, es saprotu, ka tur nebija par ko konkurēt. Vecāki mūs mīlēja un atbalstīja abas, vienkārši māsa bija citā vecumā – jau lielāka un apzinīgāka. Savukārt man likās, ka mani bar vairāk par to, ka neprotu uzvesties. Jau ar pieauguša cilvēka acīm raugoties, apzinos, ka es vienkārši uzvedos mazākam bērnam tipiski un loģiski, ka bija vairāk, par ko mani sabārt un audzināt.» Nekādi izteiktie strīdi viņām nav bijuši, visticamāk, lielās vecuma starpības dēļ – nebija jāsacenšas par labākām rotaļlietām vai vairāk saldumiem, jo māsui jau vairs tādas lietas neinteresēja.
«Nekad neesam īpaši strīdējušās. Ja kādai kaut kas nepatika un nepatīk otras rīcībā, viss tiek operatīvi izrunāts. Neatceros, bet droši vien bērnībā bija vairāk iemeslu balss pacelšanai un diskusijām. Par mantām un puišiem nestrīdamies un nekad neesam strīdējušās,» atzīst Aija. Aija ir desmit minūtes vecāka par savu dvīņumāsu, kuru neviens negaidīja, viņa bijusi pārsteigums gan ārstiem, gan vecākiem.
Māsas iemācās piemēroties viena otrai. Pat tad, ja konkurējošās attiecības mēdz būt sāpīgas, psihologi uzskata, ka tām piemīt veselīgs efekts. Draudzība var pārtrūkt, ja sakrājas dusmas, sarūgtinājums vai skaudība. Māsām šādas iespējas nav, viņas nevar pārtraukt savas attiecības tādēļ, ka radusies neapmierinātība. Viņām nekas cits neatliek, kā savstarpēji pielāgoties un meklēt risinājumus abu konfliktiem. Līdz ar to māsu attiecības ir ideāls izmēģinājumu lauks, kur iemācīties pārvarēt savu agresivitāti un atvairīt uzbrukumus no citiem. Māsu attiecības veicina iecietību.
Vecākās māsas, kuras aktīvi piedalās jaunāko bērnu audzināšanā, intelektuāli ir ieguvējas no šīs lomas. Savukārt jaunākie bērni steidzas atdarināt vecākos, kas viņiem ir paraugs, un tādējādi attīstās ātrāk par saviem vienaudžiem, kuriem nav māsas vai brāļa.

Līdzīgas, bet atšķirīgas
Lai arī māsu izskatā parasti var saskatīt līdzības, tas nenozīmē, ka arī viņu raksturi ir vienādi.
«Ir daļa cilvēku, kas mūs abas jauc, bet ir arī tādi, kas, satiekot mūs vairākas reizes, tikai pajautā, vai gadījumā neesam māsas. Par dvīņumāsām pat neaizdomājas. Savukārt ir arī tādi, kas apmulst, ieraugot divus, viņuprāt, vienādus cilvēkus. Man pašai šķiet, ka esam līdzīgas tikai izskata ziņā, bet ne raksturos. Raksturs mums katrai savs,» stāsta Aija.
Lai gan bērnībā māsas ģērbtas līdzīgi, Aija atzīst, ka nekad nav aizrāvušās ar klasisko dvīņu jociņu izspēlēšanu, piemēram, samainoties vietām skolā. «Bijām ļoti apzinīgas skolnieces. Taču bija reizes, kad skolotāji kļūdās un ieliek atzīmi otrai māsai, nevis tai, kas atbildēja. Tad, lai izietu no situācijas, sauca otru un lika tādu pašu vērtējumu.»
Ja vien bērnībā nav piedzīvoti kādi īpaši asi konflikti, māsu attiecības parasti saglabājas labas visu mūžu. «Droši vien vēl joprojām ietekmējamies viena no otras. Pirmos padomus prasām viena otrai – ko vilkt, nevilkt, ko darīt darbā, kā labāk rīkoties šādā vai citādā situācijā. Manā ietekmē māsa sāka studēt (otrās izglītības iegūšanai) ar mani kopā jurisprudenci, jo tajā laikā brāļi, māsas varēja studēt ar 50 procentu atlaidi,» secina Aija.
Draugi, kas katrai iegūti studiju laikā, pamazām kļuvuši par abu draugiem, tiekoties kopīgos pasākumos. Daļa draugu un paziņu katrai ir savi. Savukārt, kad abas satiekas, varot runāties bez apstājas.
Aijas māsa, uzzinājusi par šāda raksta tapšanu, atsūta viņai vēsti: «Zinu tikai to, ka tu esi pirmais cilvēks, kam zvanu gan priekos, gan bēdās, problēmās un vienkārši tāpat. Tu esi mana Māsa, ar kuru es faktiski varu dalīties visā! Es no tevis nebaidos un nekautrējos
u.tml. Vienmēr par tevi celšos un kritīšu! Ja Māsa var būt arī draudzene, tad tu esi labākā!» ◆

Brāļi un māsas –
attiecību pieredze
Agita Vimba, psiholoģe

Māsu vai brāļu attiecības aizsākas agrā bērnībā. Ja attiecības ir izveidojušās ciešas un draudzīgas, visbiežāk tās saglabājas visu mūžu un nav salīdzināmas ar draugu attiecībām, jo dzīves laikā tie mēdz mainīties. Ģimenē bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, katram ir sava loma un uzdevumi. Ja ģimenē aug viens bērns, tas pārsvarā saņem nedalītu vecāku uzmanību, bet vairāku bērnu ģimenē mazajiem nereti nākas cīnieties gan par savu vietu ģimenē, gan vecāku mīlestību un uzmanību. Īpaši konkurenci un greizsirdību var novērot starp bērniem, kuru vecumu starpība ir mazāka par trīs gadiem. Tāpēc bērnībā jūtas pret brāli vai māsu var nebūt tikai mīlestība un prieks, bet arī dusmas un greizsirdība. Un, kad sirds pavisam pilna, bērni mēdz vecākiem tieši pateikt, lai ved brāli vai māsu atpakaļ uz slimnīcu vai atdod omei uz laukiem. Tad vecākiem ir jābūt īpaši radošiem un jāpieliek pūles, lai palīdzētu mazajiem tikt galā ar šīm jūtām un pārdzīvojumiem un katram veltīt nedalītu uzmanību un laiku.
Kaut arī attiecības starp bērniem mēdz būt saspringtas un konkurējošas, vienlaikus veidojas ļoti cieša pieķeršanās vienam pie otra, kas tiem dod drošības izjūtu un pozitīvu attiecību pieredzi visai turpmākajai dzīvei. Īpaši ciešas saites veidojas starp bērniem, kuri dzimuši vienās dzemdībās, – dvīņiem, trīņiem. Šie mazuļi kopā ir jau no ieņemšanas brīža, un viņu attiecības ir gan fiziski, gan emocionāli tuvas un tādas visbiežāk arī saglabājas visas dzīves garumā. Šie bērni ļoti labi jūt to, kas notiek ar dvīņumāsu vai brāli, ja viens jūtas slikti vai saslimst, tad arī otram var sākties veselības problēmas, bērni ir ļoti cieši saistīti.
Bērnības un ģimenes attiecību pieredze būtiski ietekmē to, ka brālis vai māsa var kļūt mums par svešu vai tieši pretēji – tuvāko cilvēku. Tāpēc vecāku uzdevums ir pamanīt bērnu individuālās īpašības, atrast katram pieeju, bērnus savstarpēji nesalīdzināt, lai neveicinātu konkurenci, bet veicinātu savstarpēju uzticēšanos un sadarbību.

Citu datumu laikraksti

  • Jārēķinās ar bankrotiem

    Jārēķinās ar bankrotiem

    Iepriekšējos gados laiku pa laikam nācies dzirdēt, ka vienas vai otras sērgas dēļ lauksaimniekiem nākas izkaut lopu ganāmpulkus. Pārsvarā gadījumu...

  • Jaunais buklets aizvedīs  uz Zvārtavas pili

    Jaunais buklets aizvedīs uz Zvārtavas pili

    Zvārtavas pils pārvaldnieks Vitālijs Vilciņš ir īstenojis savu ideju un sadarbībā ar mākslinieku Aināru Gaidi  izveidojis bukletu par Zvārtavas...

  • Afiša

    Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”, novadnieka, aktiera Edgara Liepiņa piemiņai8.augustā ◆ 20.30 pagasta sporta un atpūtas parkā - Sākuma...