Lai dāvana būtu no sirds...

Atkal ar vēja spārniem aizsteidzies viens gads. Tūlīt, tūlīt atnāks Ziemassvētki, tiem sekos jaunais gads...

Atkal ar vēja spārniem aizsteidzies viens gads. Tūlīt, tūlīt atnāks Ziemassvētki, tiem sekos jaunais gads... Pirms trim nedēļām katrs savā - cits greznā, veikalā pirktā, cits vienkāršā, no dabas veltēm paša rokām vītā - adventes vainagā iededzām pirmo sveci. Ziemassvētki, lai arī tie sakrīt ar gada tumšāko laiku, ienāk cilvēku sirdīs ar lielu gaišumu. Adventes vainags simbolizējot gada ritējumu, bet sveces tajā - gaismas pakāpenisko ienākšanu cilvēku vidū. Ar slaidajām adventes svecēm un to liesmiņu siltumu tūkstošiem mazākās un lielākās sirdīs iedegās cerība un Ziemassvētku brīnuma gaidīšanas prieks. Šonedēļ iedegsim jau trešo sveci un vēl par vienu nedēļu pietuvosimies gada skaistākajiem un brīnumainākajiem svētkiem.
Klusajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā gaidām kaut ko jaunu un negaidītu, bet atceramies arī to, ko esam paveikuši. Lūkojoties adventes vainaga svecīšu liesmās, daudz biežāk nekā citkārt domājam par sevi, par tuviniekiem - vai esam bijuši pietiekami labi un mīļi pret viņiem, domājam arī par svešiem cilvēkiem, sevišķi par tiem, kuriem varbūt nav neviena tuvinieka, kas ienestu gaismu viņu sirdīs, dāvātu prieku, mīlestību un kādu labu vārdu.
Ziemassvētki ir arī dāvanu gaidīšanas laiks. Daudziem šis klusais laiks pārvēršas par drudžainu iepirkšanās un dāvanu meklēšanas laiku, tāpēc aizmirstas šo svētku patiesā jēga. Apzināmies, ka dāvanas gaida katrs, bet aizmirstam, kāpēc tās jādāvina. Steidzot nopirkt jaukākās un vērtīgākās lietas, pagurstam un nespējam novērtēt svētku prieku. Vai tas ir labākais, kā sagaidīt svētkus? Visiem tāpat nespēsim nopirkt dārgas dāvanas, bet varbūt kādam daudz lielāku prieku sagādās silts apskāviens, draudzīgs vārds vai lūgšana un kopā būšana.
Apdāvinot tuviniekus, iedomājos, ka pasaulē ir daudzas mazas sirsniņas, kurām neviens negādā Ziemassvētku brīnumu, ir arī cilvēki, kam vienkārši nepietiek naudas, lai sagādātu dāvanas un ar tām svētkus padarītu krāšņākus. Dāvājot prieku tuviniekiem, droši vien vienmēr atcerēšos kādu daudzbērnu ģimeni, ar kuru tikos pirms kāda laika. Šajā ģimenē ir tradīcija uz Ziemassvētkiem sagādāt visiem vienu kopīgu, noderīgu dāvanu, ja atliek naudiņa, pa kādam necilam nieciņam atvēlēt pašām mazākajām ģimenes atvasēm. Šai ģimenei svētkos svarīga ir tuvības un mīlestības sajūta.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, tiek rīkotas dažādas labdarības akcijas, kuros saziedotās lietas tiek nodotas dzīves pabērniem. Tādos brīžos nodomāju - labi, ka ir kāds, kas vismaz šādi cenšas dzīves apdalītajām sirsniņām dāvāt prieku - kādu grāmatu, rotaļlietu vai mīkstu dūraiņu pāri. Galvenais, lai šī dāvana būtu no sirds.

Citu datumu laikraksti

  • Garā mūža smalkie raksti

    Šīs dzimtas stāsts ir līdzīgs tūkstošiem latviešu un igauņu bezzemnieku, kas cara laikos - 19. gadsimta beigās - pēc Krišjāņa Valdemāra aicinājuma...

  • “Jaunajam laikam” gandarījuma balva

    Jaunā valdība ir izveidota, bet vai tā varēs veiksmīgi funkcionēt? Vai ar budžeta veidošanu pietiks, lai piepildītos jaunā ministru prezidenta Aigara...

  • Izdod grāmatu par sabiedriskajām organizācijām

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju centrā ikvienam interesentam ir pieejama grāmata, kurā apkopota informācija par Latvijas sabiedriskajām...

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...