Lai nebūtu jāzvana 112

Ugunsdrošība ir plašs pasākumu kopums, kas sākas jau ēkas būvniecības laikā, atbilstoši veicot elektroinstalāciju izbūvi un izvēloties normām atbilstošus ugunsdrošus materiālus vietās, kur tas nepieciešams. Katrā mājā būtu ieteicams uzstādīt vismaz dažus dūmu detektorus, kas nemaksā dārgi un neprasa lielu piepūli mājoklī tos piestiprināt arī gados veciem cilvēkiem.

Biežākie ugunsgrēku iemesli
Dati liecina, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem ir neuzmanīga rīcība ar uguni – smēķēšana gultā bijis nāves iemesls gandrīz katram trešajam ugunsnelaimē bojā gājušajam. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere stāsta, ka biežs ugunsgrēku izraisītājs ir sveces. Piesardzība jāievēro ik reizi, kad rīkojaties ar uguni, jo bieži vien nevērība izraisa ugunsgrēkus. «Sveces nesušas nelaimes adventes vainagos, eglītēs, romantikas vai noskaņas laikā, pat Dieviņu lūdzot, bijušas aizdegšanās,» stāsta I.Vetere.
Otrs biežākais ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša krāsns apkure. Jāatceras, ka, gaisa temperatūrai pazeminoties, skurstenim var rasties plaisas un ēka viegli aizdegties. Nākamais – nepareiza krāšņu lietošana. Uz karstas krāsns tiek žautas zeķes, zābaki un pat likta malka. Bieži gruzdēt sāk pie kurtuves sakrauta malka, I.Vetere iesaka strēķīti veidot tālāk no plīts vai krāsns.
Nereti vecu cilvēku un mazu bērnu gultas tiek piestumtas maksimāli tuvu krāsnij – segai sakarstot, tā sāk gruzdēt, un cilvēks nosmok vai aizdegas.
Bieži ugunsnelaimes izraisa bojāti sildītāji vai citas elektroierīces. Elektroinstalācijas defekti vairāk atklājas vecos namos, kur vadi savu laiku nokalpojuši, taču bieži ugunsdzēsēji palīgā steidz arī uz atjaunotām ēkām, kur paveikts remonts, bet vecie vadi palikuši nenomainīti un izraisījuši nelaimi. Ja saimnieks patiesi vēlas būt drošs par mājokļa elektroinstalāciju tehnisko stāvokli, vismaz reizi piecos gados nepieciešams aicināt elektriķi. Vizuāli sistēmas darbību var novērtēt arī pats – aplūkojot rozetes un pārliecinoties, ka tās nesakarst vai neizdala specifisku smaku.

Drošs skurstenis
Jaunbūvē ugunsdrošības signalizācija tiek uzstādīta reizē ar elektroinstalāciju ierīkošanu, pirms apdares darbiem. Par ugunsdrošību jādomā jau ēkas projektēšanas un būvniecības stadijā, sadarbojoties ar arhitektu un ugunsdrošības speciālistiem. Privātmājās visbiežākā celtniecības kļūda no ugunsdrošības viedokļa ir skurstenis, un bieži uguns izplatās tieši no uzliesmojušā dūmeņa. Skursteņi jābūvē atbilstoši projektam un prasībām.
«Pats galvenais, mūrējot skursteni vai krāsni, ir izvēlēties ugunsdrošus materiālus. Ir speciāli krāsnīm un dūmeņiem paredzēti ķieģeļi, un tos nedrīkst aizvietot ar lētākiem materiāliem. Domāju, ka kļūdīties nevar arī ar pārdošanā piedāvātiem jau gataviem dūmeņiem, kas obligāti ražoti no ugunsdroša materiāla. Skursteni neieteiktu mūrēt ar parasto cementu, tam ir paredzēta speciāla karstumizturīga java,» skaidro kvalificēts mūrnieks Normunds Strauja.
Dūmeņa šuvēm jābūt aizpildītām. Daudzi māju īpašnieki gan grēko un tās neaizpilda visā skursteņa garumā. Reizi gadā skurstenis jāiztīra no sodrējiem. Piemēram, oša malka rada lielu karstumu un tādējādi dažkārt sodrēji paši izdeg, attīrot skursteni, taču uz to paļauties nevajadzētu, savukārt ogles dūmeni piesārņo visvairāk. 

Ugunsdzēsības
signalizācija mājoklī
Ļoti bieži ugunsnelaimes rodas naktī vai laikā, kad saimnieks izgājis ārpus mājas, tāpēc būtiski uzstādīt ugunsdzēsības signalizāciju, kas ziņo par trauksmi, pamodinot guļošos vai raidot signālu glābšanas dienestam. Specializētie uzņēmumi piedāvā gan vadu un bezvadu ugunsdrošības signalizācijas sistēmas. Funkcionāli abas tās darbojas praktiski vienādi un vienlīdz labi informē par nelaimi. Vadu sistēmas ir lētākas, tāpēc gan jaunbūvēs, gan arī veicot ēku remontdarbus, tās izvēlas biežāk. Savukārt bezvadu sistēmas ir labs risinājums situācijās, kad iekšējā apdare jau veikta.
Viens no vienkāršākajiem veidiem ir detektori. Tie, reaģējot uz dūmiem vai augstu temperatūru, telpā ar troksni dod brīdinājuma signālu iedzīvotājiem. Tikko ierīcē ieplūst dūmi, detektora iekšpusē esošais fotoelektroniskais sensors reaģē un sāk darboties trauksmes signāls. Dūmu detektors gan neuztver gāzi, karstumu vai liesmu. Uzstādīt to ir ļoti vienkārši. Lai telpas būtu visaptveroši pasargātas, detektori vēlami katrā telpā, arī gaiteņos, priekšnamos un pagrabos, bet tiem obligāti būtu jābūt guļamtelpā un gaiteņos to tuvumā. Dūmu detektorus nedrīkst uzstādīt virtuvē, jo tie reaģē arī uz gatavošanas tvaikiem, arī vannas istabā tie signalizēs mitruma tvaiku dēļ. Detektorus nevajadzētu likt istabu stūros vai pie sienām, jo dūmi parasti koncentrējas telpas vidū. Vislabāk tos piestiprināt istabas centrā pie griestiem. Dūmu detektors darbojas ar baterijām, kas standartā kalpo aptuveni gadu. Kad laiks tuvojas beigām, detektors ik pēc minūtes skaļi iepīkstas. Savukārt, vai tas ir lietošanas kārtībā, var noskaidrot, ja nospiež un uz brīdi patur pārbaudes pogu, līdz atskan signāls. Vismaz reizi gadā detektors jāatbrīvo no putekļiem.
Protams, daudz efektīvāka būs sarežģītāka ugunsdrošības sistēma – apsardzes un ugunsdrošības kontroles panelis, nelaimes gadījumā (ugunsgrēks vai ielaušanās) iedarbosies trauksmes sirēnas telpās, automātiski par to ziņojot arī ugunsdzēsējiem.

Ugunsdzēšanas aparāts
Ko darīt, ja ugunsgrēks ir izcēlies? Ja nelaime nav liela, var mēģināt to lokalizēt, bet, ja saviem spēkiem galā netikt, nekavējoties jāzvana glābējiem pa tālruni 112. Ugunsdzēšamajam aparātam jābūt ikvienā mājoklī un jāatrodas ērti pieejamā vietā. Ieteicams izvēlēties sertificētus un normām atbilstošus aparātus. Automašīnām vai nelielām dzīvojamām telpām speciālisti iesaka iegādāties divus kilogramus smagos ugunsdzēšamos aparātus, savukārt dzīvokļiem un privātmājām – četrkilogramīgos.
Ugunsdzēšanas sistēmu, ko pazīst arī kā sprinklera sistēmu, nelielos mājokļos parasti neizmanto, jo tas ir dārgs process. Tā darbojas ar ūdeni, kas atrodas caurulēs, un noteiktā temperatūrā automātiski izšļācas, apdzēšot liesmas.
Nedrīkst aizmirst arī par īpašuma apdrošināšanu – tā ir iespēja iegūt kompensāciju gadījumos, kad cilvēka cīņā ar sarkano gaili uzvarētājs ir pēdējais. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Laima, par mums lem(i), sargā mūsu zemi! 7

    Laima, par mums lem(i), sargā mūsu zemi!

    Kopš senseniem laikiem cilvēki ir dzīvojuši simbolu un tēlu pasaulē, kur garīgais un ikdienišķais ir cieši savijies. Simboli, ko veido latviskās jeb...

  • Afiša

    15.novembrī ◆ 13.00 Alūksnes pilsētas tautas namā - Latvijas dzimšanas dienai veltīts bērnu koncerts „Mana Latvija”. 15.novembrī ◆ 18.00 Alūksnes...

  • Korim “Trapene” -  jauna vadītāja

    Korim “Trapene” - jauna vadītāja

    Sieviešu korim “Trapene” kopš oktobra ir jauna vadītāja – Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve. Viņa uzņēmusies kora vadību kora...

  • Atrast sevī mieru 6

    Atrast sevī mieru

    Vizītkarte◆ Vārds, uzvārds: Ieva Vimba.◆ Dzimusi: 1962.gada 1.janvārī Salas pagastā.◆ Izglītība: augstākā.◆ Ģimene: meitas Elīna, Terēze un Annija. ◆...

  • Alūksne īsumā

    Maliena ◆ Sagaidot pagasta skolas 140 gadu jubileju, tajā ir iekārtota Aļa jeb rakstnieka Aleksandra Pelēča istaba. Plāksne pie ēkas vēsta, ka tā ir...

  • Pusaudžiem nav grūti iegādāties alkoholu

    Pagājušajā nedēļā Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektori devās kārtējā reidā, lai pārbaudītu, kā pārdevēji ievēro aizliegumu tirgot...

  • No ezera izņem 14 murdus

    No ezera izņem 14 murdus  3

    Šajās vējainajās rudens dienās, šķiet, nebūtu sevišķi grūti izvilkt lielus zivju lomus Alūksnes ezerā. Taču ne viens vien maluzvejnieks uzskata, ka...

  • Muzejā - formu un  materiālu trakulības

    Muzejā - formu un materiālu trakulības

    Alūksnes muzejā šodien pulksten 13.00 tiek atklāta Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas pagājušā mācību gada kvalifikācijas darbu izstāde. Tā būs...

  • Ābolu sacepums

    Ābolu sacepums

    Būs nepieciešami āboli, cukurs, kanēlis, rīvmaize, krējums, saldējums vai putukrējums. Āboliem izņem serdes, tad tos sagriež gabaliņos. Pēc tam...