Lai nedzenātu makā katru santīmu

Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī alūksnieši, aizvien vairāk dodas peļņā uz Īriju, lai nopelnītu dzīvei nepieciešamo vai skolotu tālāk bez bažām bērnus.

Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī alūksnieši, aizvien vairāk dodas peļņā uz Īriju, lai nopelnītu dzīvei nepieciešamo vai skolotu tālāk bez bažām bērnus. Tāda bija arī alūksnietes Tatjanas Šneideres motivācija, kad viņa jūnija sākumā uz turieni devās kopā ar dēlu Edgaru, kuram Īrijā palika 16 gadu.
"Pēc darba cepām torti, pasēdējām latviešu draugu pulciņā. Es viņam teicu: "Dēliņ, tu piedzimi padomju laikā, un man pat sapnī nenāca prātā, ka tu savu sešpadsmito dzimšanas dienu sagaidīsi Īrijā." Visi klātesošie noskuma, jo atcerējās savus bērnus, kuri palika dzimtenē," stāsta Tatjana. Viņa atzīst, ka sēņu lasīšana nav pats ienesīgākais darbs. Taču, ja brauc ar noteiktu mērķi savā dzīvē kaut ko mainīt, tad tas esot tā vērts.
Laimējas ar saimnieku
"Tur es ieguvu labus draugus. Man laimējās ar saimnieku. Ģimene, kurā es dzīvoju, bija ļoti inteliģenta. Mēs dzīvojām 90 kilometrus aiz Dublinas, bet man bija draugi un, galvenais, darbs. Tiesa, reizēm darba diena bija astoņpadsmit stundas, bet es zināju, kāpēc strādāju. Tagad, strādājot pansionātā par medmāsas palīdzi, esmu vairāk nogurusi nekā Īrijā. Ar cilvēkiem nav viegli strādāt. Īrijā vajadzēja tikai roku veiklību, domas varēja ļauties lidojumam. Kad aizbraucām uz veikalu, pārtiku nopirkām divām nedēļām. Mūsu naudā vienā reizē iztērējām 50 līdz 60 latus. Mēs neskatījāmies cenas, bet pirkām, ko acs kāroja," atceras viņa un piebilst, ka tur ir citas cenas un citas algas.
"Īri pret svešiniekiem nav tik atvērti kā mēs. Viņi skatās ar zināmu neuzticību. Pat sveicienu pāris mēnešus neatņem, staigā garām kā tukšai vietai un novēro, kā tu strādā. Pirms mājās braukšanas dēls bija ieguvis saimnieka labvēlību. Abi kopā brauca uz veikalu iepirkties, runāja par skolu un turpmākajiem nodomiem. Īri ir tādi jautri un atraisīti. Laikam jau tāpēc, ka viņiem pietiek, par ko samaksāt komunālos maksājumus, labi paēst, apģērbties un vēl nebaltai dienai nolikt," spriež Tatjana.
Par apģērbu Īrijas veikalos gan viņa nav sajūsmā, jo piedāvātais nav apmierinājis, tāpēc nākamajā dienā pēc atgriešanās Latvijā visa ģimene devusies uz Rēzekni, kur esot lielāka apģērbu izvēle nekā Alūksnē.
Veikalā nopērk Latvijas gurķus
Tatjana Īrijā ēdienu gatavojusi pati un centusies, lai garšotu tāpat kā mājās. Tautiešiem Īrijā viņa aizvedusi kūpinātu speķi, žāvētu zuti un konfektes. Taču atklājies, ka Īrijā tagad krievu veikalā var nopirkt gandrīz to pašu, ko Latvijā. Viņa bijusi patīkami pārsteigta, ka īsi pirms braukšanas mājās veikalā ieraudzījusi Latvijas marinētos gurķus. Nopirkusi un atvedusi tos uz Alūksni.
"Gaļa un gaļas izstrādājumi Īrijā nav garšīgi. Pie viņiem ir cita pārstrādes tehnoloģija. Svaigo gaļu varēja pagatavot pēc savas receptes, bet gatavā produkcija mums negaršoja," apgalvo Tatjana. Arī īri uz latviešu ēdienu skatījušies aizdomīgi un atsacījušies pat no gaļas pīrādziņiem.
Katrs dara savu darbu
Tur, kur strādājusi Tatjana, bijusi labvēlīga gaisotne tāpēc, ka nav bijis, par ko strīdēties. Katrs darījis savu darbu. Citi latvieši bijuši izbrīnījušies, ka viņu grupā ir tāda saliedētība.
"Šķīrāmies ar asarām acīs. Saimnieks daudz pats ar mums nerunāja, visu norīkoja darbinieks. Mēs strādājām, lai saimnieku nepieviltu. Tikai vienreiz tā nelāgi sanāca, jo bijām veikalam sagatavojuši netīras sēnes. Tas bija pašā sākumā. Saimnieks mums neko nepārmeta, bet vienalga mēs ļoti pārdzīvojām un kopš tās reizes strādājām ļoti rūpīgi. Varēja daudz strādāt un pelnīt, man pat veselība uzlabojās. Piektdienās tīrījām privātmājas - mazgājām logus, gludinājām veļu.
Pēdējā nedēļā abi ar Edgaru cēlāmies no rīta sešos un pēc sēņu lasīšanas līdz vēlam vakaram mazgājām angārus, vēlāk vajadzēja tos dezinficēt. Šajā laikā nopelnījām 120 latus," viņa stāsta.
Arī dēls esot apmierināts ar vasarā nopelnīto. "Viņa pašapziņa ļoti cēlās, jo viņš savā vecumā pats varēja nopirkt datoru un galdu. Īrijā viņš veikalā, daudz nedomādams, pirka dažādus suvenīrus, jo nebija jādomā par naudu. Visvairāk es priecājos, ka dēlam tagad ir savs rūdījums. Kad viņš pabeigs skolu, varēs pats izlemt, ko un kā darīt, bet šogad viņš ļoti palīdzēja vecākiem. Saimnieks aicināja aprīlī braukt atpakaļ, bet Edgars nepiekrita. Teica, ka vispirms jāpabeidz 9.klase, tad kopā ar draugu no Rīgas dosies peļņā.
Mani jau pašu vilina izredzes vēlreiz aizbraukt pastrādāt un nopelnīt, lai pēc tam labāk padzīvotu un nedzenātu makā katru santīmu," uzsver Tatjana.
Kad runāju ar Tatjanu, viņa vēl nezināja, ka jau šogad šī vēlēšanās piepildīsies un novembra otrajā pusē viņa pēc saimnieka aicinājuma atkal dosies uz Īriju, lai citu vasaru priecīga atgrieztos Alūksnē.

Citu datumu laikraksti

  • Uz semināru aicina naktsmītņu īpašniekus

    Asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu Latvijas reģionos rīkos seminārus “Labas higiēnas prakses vadlīniju...

  • Balso arī par Alūksnes šoferiem

    Satiksmes ministrijas rīkotajā akcijā “Draudzīgākais autobusa šoferis” pasažieri varēja balsot par tālsatiksmes autobusu vadītājiem vairākās...

  • Sieviešu klubiņš rīko tikšanos

    Kā jau iepriekšējā reizē tika norunāts, Alūksnes rajona sieviešu klubu pārstāves šoreiz tiksies nevis trešdien, bet ceturtdien, 24.novembrī, pulksten...