Lai novusu spēlē vairāk sieviešu!

Alūksniete Inese Mieriņa jau divdesmit gadus aizraujas ar novusu. Ir bijušas reizes, kad viņa novusa čempionātos pārspējusi pat vīrus.

Alūksniete Inese Mieriņa jau divdesmit gadus aizraujas ar novusu. Ir bijušas reizes, kad viņa novusa čempionātos pārspējusi pat vīrus. Inese uzskata, ka sievietēm vajadzētu nodarboties ar šo sporta veidu.
"Gribētos izjust konkurenci novusā, jo tā nav liela, un asumu. Zinu, ka daudzas sievietes spēlē novusu, bet mačos nepiedalās. Tikko aizvadītajā rajona čempionātā piedalījās tikai trīs sievietes," stāsta I.Mieriņa.
Ineses dzīvesbiedrs Valdis, savulaik strādājot VEFā, spēlēja novusu un rīkoja tur mačus. Šim sporta veidam bijusi liela piekrišana. "Biju dusmīga, ka vīrs bieži nebija mājās, jo brauca uz sacensībām. Tās tolaik notika visur Latvijā, tika izbraukāti dažādi rajoni, kuros rīkoja novusa mačus," atceras I.Mieriņa.
Septiņdesmitajos gados novusa sacensības bija plaši apmeklētas. No rajona tolaik uz tām brauca apmēram 35 vīri, sieviešu bija mazāk. Sacensības turpinājās divas dienas. Tagad šāda iespēja Inesei ir tikai reizi gadā, kad notiek rajona čempionāts. "Žēl, protams, ka tās nenotiek biežāk. Tad būtu vairāk dalībnieku. Vienu sportistu paaudzi nomainītu nākamā," spriež I.Mieriņa.
Kiju neprot turēt
Kad Inese ar ģimeni no Annas pagasta 1985.gadā pārcēlusies dzīvot uz Alūksni, viņa nolēmusi, ka pašai jāiemācās spēlēt novusu.
"No šā sporta veida nesapratu neko. Manas pirmās skolotājas bija Mirdza Kalviņa un Elza Eglīte, viņas mani iedrošināja," stāsta I.Mieriņa. No sākuma Inese nav mācējusi pareizi kiju turēt rokās. Viņa mācījusies, vērojot vīra un citu lietpratēju spēli. Pēc gada Inese sacensībās jau izcīnījusi pirmo medaļu.
Arī Ineses bērni - dēli Jānis un Raivis un meita Egija,- tiklīdz varēja aizsniegt novusa galdu, sāka to spēlēt un līdzi braukt uz sacensībām. Mieriņu ģimenei joprojām nav zudis kopīgais vaļasprieks, lai arī bērni jau ir izauguši lieli. "Bērni joprojām spēlē novusu. Abi dēli, dzīvojot Rīgā, pat gāja uz kafejnīcu, kur varēja spēlēt novusu," stāsta I.Mieriņa. Tagad ģimenei iznāk retāk uzspēlēt novusu, jo bērniem ir savas dzīves gaitas.
Iesaista mājas iedzīvotājus
Kad Mieriņi tikko bija sākuši dzīvot Alūksnē, vasarā daudzdzīvokļu mājas pagalmā bija izlikts novusa galds. "Kādu laiku pie katrām mājas ieejas durvīm bija novusa galds, un katru vakaru notika mači. Aizrāvām citus, daudziem patika novuss, veidojās pat rinda, lai varētu spēlēt," atceras I.Mieriņa.
Inesei šķiet, ka novuss ir prāta un domāšanas spēle. "Labi jāzina ģeometrija. Ar to man gāja grūti. Piederu pie tiem cilvēkiem, kurus citi var mācīt, bet es izdaru pa savam," atklāj novusiste. Inese priecājas, ka sacensībās piedalās vecāka gadagājuma novusisti, piemēram, Aivars Putnis.
Spēlētāji nav konkurenti
Viņa uzskata, ka tā ir kolosāla atpūta - spēlēt novusu un satikties ar citiem šādos sporta pasākumos. "Novuss nav viegla spēle. Kā jebkurā sporta veidā daudz atkarīgs no veiksmes. Ja pretinieks ir spēcīgāks, tad spēle ir ilgāka. Vīri parasti ilgi spēlē," uzsver I.Mieriņa. Sacensībās viņa citus spēlētājus neuztver kā konkurentus, jo viņai galvenais ir spēlēt un izjust sacensību atmosfēru. Mazāk pieredzējušākas dalībnieces spēles gaitā Inesei nācies pat pamācīt. "Tas nav slikti. Ir patīkami, ja jūtu citu ieinteresētību par spēli," saka novusiste.
Esot interesanti vērot, ar kādu aizrautību un azartu citi sacensībās spēlē. Daudzi tikai pirms pāris gadiem uzzinājuši un bijuši izbrīnīti par Ineses aizraušanos ar novusu. "Reizēm esmu nodomājusi, ka uz nākamajām sacensībām nebraukšu. Taču, kad tās tuvojas, saprotu, ka citādāk nevaru," atzīst I.Mieriņa.
Interesē arī cits
Novuss nav vienīgā Ineses aizraušanās. Viņa risina arī krustvārdu mīklas, vasarā makšķerē. Arī tā ir visas viņas ģimenes aizraušanās. Arī braukt ar automašīnu. "Kad iesēžos tajā, jūtos ļoti labi. Autovadītājas apliecību ieguvu tikai pirms pāris gadiem. Piespiedu sevi to darīt un sev pierādīju, ka to varu. Esmu ar stingru raksturu. Ja kaut ko nolemju, tad izdaru," saka viņa.
Inese ir optimiste un vienmēr atceras, ka citiem klājas vēl grūtāk. Viņa vienpadsmit gadus strādā SIA "Kārumiņš" par pārdevēju. "Esmu pieradusi strādāt ar cilvēkiem, ar viņiem parunāties un uzklausīt bēdas," atzīst Inese. Galvenā vērtība viņai ir ģimene, tāpēc Inese ar prieku gaida, kad mājās brīvdienās atbrauks bērni.

Citu datumu laikraksti

  • Kopā ar prieku

    Es šorīt jūtos kā balta lapa bez steigas un maldiem, jo esmu kopā ar prieku. Ja man kāds pajautātu, kāpēc es priecājos, nevarētu atbildēt. Vienkārši...

  • Cilvēki mirst, lai dzīvotu

    Laikā, kad visi runā par Ziemassvētku brīnumu, par dāvanu iegādi un gaidāmo svētku svinību norisi, ir cilvēki, kam šajos svētkos citādāk garšos...

  • Lēģerniekos katrs dzīvo, kā māk

    Ej, kur iedams, brauc, kur braukdams, Latvijā it visur līdzās skaistām un lepnām mājām varēs atrast pamestas un pussabrukušas būdiņas, līdzās...