Lai siltums mūsu mājās būtu drošs!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka, sākoties apkures sezonai, strauji palielinās ugunsgrēku skaits, kā arī vairāk nekā divas reizes palielinās uguns nelaimēs bojā gājušo cilvēku skaits.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka, sākoties apkures sezonai, strauji palielinās ugunsgrēku skaits, kā arī vairāk nekā divas reizes palielinās uguns nelaimēs bojā gājušo cilvēku skaits.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zinātniski pētnieciskā pārvalde ir veikusi pēdējo piecu gadu datu analīzi par cilvēku bojāeju ugunsgrēkos. Konstatēts, ka visvairāk cilvēku dzīvību zaudē rudenī un ziemā. Piemēram, ja vidēji ik gadus augustā iet bojā 8 cilvēki, tad septembrī - 18, oktobrī - 21, novembrī - 26, bet vistraģiskākais ir decembris, kad ik gadus ugunsnelaimēs iet bojā vidēji 46 cilvēki.
Aukstajā laikā palielinās to ugunsgrēku skaits, kuru cēlonis ir nesakārtotas katlumājas, nesalabotas krāsnis un neiztīrīti dūmvadi. Tāpat arī māju un dzīvokļu apsildīšanā pieļautā neuzmanība ar uguni - cieši klāt apkures ietaisēm novietotās mēbeles, malkas žāvēšana krāsns priekšā, ar elektriskām ierīcēm pārslogotas novecojušās elektroinstalācijas.
Diemžēl mājās pie ieslēgtām apsildes ierīcēm vai iekurtām krāsnīm bez uzraudzības tiek atstāti bērni, kuri, izraisot ugunsgrēku, paši var kļūt par tā upuriem.
Galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli 75 procentos gadījumu ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, 10 procentos izceļas no elektroierīcēm un iekārtām, 8 procentos - no apkures sistēmām.
Šāgada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 479 ugunsgrēki, kas izcēlušies no apkures ierīcēm. Tajā skaitā bijuši 202 ugunsgrēki, kā iemesls bijis nepareizi uzbūvēts dūmvads, kurtuves. No tiem 151 ugunsgrēks reģistrēts rajonos un 51 - pilsētās. Visvairāk šādu iemeslu dēļ ugunsgrēki notikuši Rīgas rajonā - 23, Rīgā - 14, Tukuma rajonā - 12, Jelgavā un Rēzeknes rajonā - 11, Cēsu rajonā, Kuldīgas rajonā un Ludzas rajonā - 8.
Šajos ugunsgrēkos bojā gājuši trīs cilvēki. Šo ugunsgrēku nodarītais materiālais zaudējums ir 200 879 lati.
Šogad reģistrēti arī 27 ugunsgrēki, kas izcēlušies no elektriskajām sildierīcēm. To nodarītais tiešais materiālais zaudējums ir 3532 lati. Pērn apkures ierīču nepareizas ekspluatācijas dēļ ir izcēlušies 795 ugunsgrēki, radot 478 000 latu lielus tiešos materiālos zaudējumus; no elektroierīcēm un iekārtām - 1040 (824 000 lati), neuzmanīgas rīcības ar uguni - 7566 ugunsgrēki (675 000 lati).
2003.gadā ugunsgrēkos gājuši bojā 260 cilvēki. Dūmos un liesmās 171 persona zaudēja dzīvību nevērīgi smēķējot, izmantojot sērkociņus un sveces, 29 - ekspluatējot plītis un krāsnis, 16 - degšanai sākoties pēc elektrovadu īssavienojumiem,
9 - ugunsgrēkos no dūmvadu, kurtuvju nepareizas izbūves un bojājumiem.
VUGD ugunsdrošības uzraudzības inspektori aktīvi pārbauda arī dzīvojamās ēkas un jau vasarā brīdinājuši īrniekus par viņu mitekļos esošo 140 krāšņu avārijas stāvokli, aizliegts tās izmantot un uzdots steidzami tās saremontēt.
Bet ne jau vienmēr vajadzīgs inspektora aizrādījums, lai saprastu, ka bojāta krāsns var kļūt bīstama mūsu ģimenei. Rudens - pēdējais laiks, kad saukt talkā podniekus un skursteņslauķus, lai siltums mūsu mājās būtu drošs.

Citu datumu laikraksti