Laimi saskata lietu kārtībā

Apeniete Diāna Liepiņa spriež, ka nevar būt neapmierināta ar savu dzīvi. Pasaule ir nedaudz iepazīta, arī cilvēki gan šajā pusē, gan citos novados.

Apeniete Diāna Liepiņa spriež, ka nevar būt neapmierināta ar savu dzīvi. Pasaule ir nedaudz iepazīta, arī cilvēki gan šajā pusē, gan citos novados. Un kur tad skaistie jaunības gadi un pirmā mīlestība!
Viņu kaitina visatļautība un "demokrātija muļķu zemē", taču viņa novērtē neizzināmās dabas pasaules bagātības. Diāna vēlas radīt harmonisku vidi ap sevi un atstāt ko paliekošu nākamajām paaudzēm, jo piekrīt dzejnieka Imanta Ziedoņa teiktajam - laime ir lietu kārtībā. Tagad viņa ar prieku noraugās bērnu - Guntas un Andra - un sešu mazbērnu ikdienas gaitās. Viņa salīdzina, kāda jaunā paaudze bija tolaik un kādas galvenās vērtības tai pieder tagad.
Nepadevās matemātika
Skolas laikā Diānai nav padevusies matemātika un trigonometrija, toties viņa daudz lasījusi. "Uz to mani mudināja mammas mamma, ko mēs saucām par Moti (latgaliski). Viņai bija skaista balss, kurā man patika klausīties. Es tik daudz neklausījos, ko viņa lasa," laikrakstam stāsta D.Liepiņa.
Arī viņas tēvs, kas nācis no Latgales, bijis liels grāmatu mīļotājs. Kādā angļu romānā arī atradis meitai Diānai vārdu. Mamma ielikusi otru vārdu Anna. Tad, kad Diāna aizbrauc ciemos uz dzimto Veclaiceni, tad vecie veclaicenieši saucot viņu par Cucuru Anniņu, jo agrāk bijis pieņemts, cilvēku uzrunājot, pievienot arī māju vārdu.
"Kad aizbraucu uz turieni, man ir jāraud. Bērnības atmiņas ir skaistas. Cilvēku, kad viņš kļūst vecāks, sāk interesēt dzimtas vēsture, taču tad vairs to nav kam pajautāt," apgalvo D.Liepiņa. Pirmā grāmata, ko Diāna paņēmusi lasīt no skolas bibliotēkas, bijusi ar sarkaniem vākiem un zelta zvaigzni.
"Atnesu mājās, bet vecāki jautāja, vai tad es tādu gribu lasīt. Tā bija Staļina biogrāfija, taču mani piesaistīja, cik grāmata ir vizuāli skaista. Tad es mācījos 1.klasē," atceras Diāna.
Mācoties piektajā klasē, Diāna bija izlasījusi daudzas lubenes, ko tajā laikā nemaz nedrīkstēja darīt. Dažus gadus vēlāk iepazina Dikensa, Rīda, Lāča un Upīša darbus.
"Brīnos, ka tagad skolēni nelasa grāmatas. Dažreiz skolā zem sola stundās lasīju grāmatas. Par to man bija jāstāv kājās," atceras viņa. Vienreiz bijis interesants gadījums, kad Diāna istabas vienā stūrī lasījusi "Jauno gvardi", bet brālis - pretēja rakstura darbu. Diāna pilnā balsī raudājusi, bet brālis - skaļi smējies, tad istabā ienākusi mamma un bijusi neizpratnē par notiekošo. Tagad Diāna esot "iekritusi" Valentīna Pelēča darbos.
"Viņš ir malēnietis, arī es esmu malēniete. Kā viņš apraksta lauku darbus un savu bērnību!" priecājas viņa.
Klavieres spēlēt - iemācās pati
Diāna stāsta par saviem vecākiem, par neilgajām bēgļu gaitām kara laikā, par to, cik saldi bijuši pirmo reizi nogaršotie cukurgraudiņi, ko devuši vācieši.
"Nezin kāpēc bēgļu gaitās dodoties, man kājās bija uzvilktas baltas puszeķītes. Apkārt skanēja klaigas, līdzi vedām gotiņu. Pa ceļa putekļiem manas zeķītes bija kļuvušas netīras," atceras Diāna.
Viņa stāsta, ka vecāku ģimene dzīvojusi vienkārši, pat pieticīgi. "Cigoriņu kafiju dzērām dažādos svētkos. Mums bija izveidojies noteikts darba ritms. Katrs zināja savus pienākumus, ko veikt, - plūkt linus vai pļaut rudzus. Sestdienās bija pirts vakari, ēdām pašceptas karašas," atminas Diāna.
Mājās bijušas arī klavieres, ko Diāna mācījusies spēlēt pašmācības ceļā. Pirmos padomus klavierspēlē sniedzis arī mammas brālis, vienkāršs zemnieks. Arī tagad Diāna mājās sēžas pie klavierēm, lai nodotos mūzikas valdzinājumam. "Tēvs gatavoja akordeonus, arī es šo instrumentu iemācījos spēlēt. Tēvs bija muzikāls - spēlēja akordeonu, mandolīnu un saksofonu," uzsver viņa.
Darbavietu izvēlas ar aizsietām acīm
Kad 1958.gadā absolvējusi Apes vidusskolu un viņai jautājuši, kur nolēmusi mācīties, Diāna jokojusi, ka konservatorijā. "Neuzskatīju sevi par lielu gudrinieci, lai mācītos kādā augstskolā," kritiski saka Diāna. Pateicoties igauņu tautības draudzenei Saimai, Diāna iestājusies Kultūrizglītības darbinieku tehnikumā.
"Viņa man bija līdere. Abas sarunājām, ka mācīsimies bibliotekāros. Liktenis tā bija vadījis, īpaši par to nedomājot," saka Diāna. Interesanta bijusi darbavietu sadale - 16 meitenes no dažādiem Latvijas rajoniem apsēdušās pie kartes un ar aizsietām acīm katra likusi tajā pirkstu, lai zinātu, kur doties. "Mums ar Saimu "trāpījās" Limbažu rajons. Vispirms braucām parādīties bibliotēkas vadībai, aizņēmāmies studentu cepurītes no aktrises Olgas Dreģes, kas arī mācījās tehnikumā," stāsta Diāna.
Sešus gadus Diāna strādājusi Alojā, bet, kad mamma palikusi viena, atgriezusies Apē. Arī tur viņa desmit gadus veikusi bibliotekāres pienākumus, bet, kad skolā vajadzējis zīmēšanas skolotāju, aizgājusi strādāt uz turieni.
"Mācoties bibliotēkas nodaļā, zīmēšana bija svarīga. Bija jāmācās burtu rakstība un kompozīcija, jo tolaik bibliotēkas darbā daudz izmantoja plakātus un lozungus," stāsta Diāna.
Viņa iepazinusi arī novadpētniecības darbu. Viens pienākums bijis tuvākajā apkaimē uzskaitīt dižkokus un akmeņus.
"Ar Anitu Roznieci likām galvas kopā, lai noskaidrotu, kuri tie ir. Kad abas satiekamies, tad atceramies un esam lepnas, ka to darījām," apgalvo Diāna.
Pētot Apes vēsturi, viņa apkopojusi arī dažādus nostāstus. Tagad ar tiem vēlas iepazīstināt Apes jauno paaudzi, īpaši savus bērnus un mazbērnus.

Citu datumu laikraksti

  • Mani liktenis ir ļoti sargājis

    Apē bieži var sastapt sirmu, staltu vīru, kas uz velosipēda vai kājām mēro patālo ceļu no savām mājām Vaidavas malā, “Maziņos”. Citreiz rosīgais vīrs...

  • Palielinās maksu

    SIA “Alūksnes nami” paredz nākamā gada pavasarī palielināt maksu par dzīvokļu apsaimniekošanu.SIA "Alūksnes nami" paredz nākamā gada pavasarī...

  • Mārkalnē sumina Gada ģimeni

    Mārkalnē pirmo reizi par godu Latvijas valsts svētkiem sumināja “Gada ģimeni Mārkalnē 2004”. Šai nominācijai iedzīvotāji izvirzīja Līču...

  • Turpinās kompensāciju izmaksa

    Latvijā sākas Vācijas fonda “Atmiņa, atbildība un nākotne” kompensāciju 2. kārtas izmaksa nacionālsociālisma upuriem.Latvijā sākas Vācijas fonda...

  • Līdz brīnumam vēl jāpaciešas

    Šobrīd lielās partijas nav nominējušas savu kandidātu premjera amatam, ne arī vienojušās par jaunās koalīcijas aprisēm.Šobrīd lielās partijas nav...

  • Būs “Zaļās karotītes” produktu degustācija

    Alūksnes Jauno māmiņu skola sadarbībā ar laikrakstu “Alūksnes Ziņas” aicina visas māmiņas, kā arī citus interesentus uz tikšanos par kvalitatīva...