Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.

Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā. Par viņu nevar sacīt - visa ekstrēmā piekritējs, bet Edgaram patīk, ja kaut mazliet asinīs palielinās adrenalīna daudzums, tāpēc puisis ir gatavs izmēģināt visu neiepazīto, kas vienmēr ir vilinošs.
Pēc tikko aizvadītajām skolēnu pavasara brīvdienām Gulbenietis Edgars var teikt, ka dzimis zem laimīgas zvaigznes, jo nejauša, pašam pat nezināma veiksme viņam dāvājusi iespēju nedēļu pavadīt Itālijas Alpos.
"Kāds mans draugs iegādājās aviobiļeti. Viņam piedāvāja piedalīties tūrisma aģentūras "Gorbant" rīkotajā interneta konkursā, kurā laimests bija ceļazīme uz kalnu kūrortu Itālijas Dolomītos. Uzskatot, ka pašam loterijā nekad neveicas, draugs bija ierakstījis manu vārdu un adresi. Kādā dienā, atbraucot no skolas mājās, mani sagaidīja liela aploksne, adresēta Riekstiņa kungam. Kāds es kungs! Pirmajā brīdī bija šoks. Nesapratu, ko es tādu esmu "savārījis". Pat atverot aploksni un izlasot vēstuli, nebeidzu brīnīties, jo tur bija rakstīts, ka esmu ieguvis trešo vietu internetā rīkotajā konkursā "Uzsmaidi ziemai!" un kā balva piešķirta ceļazīme no 20. līdz 30.martam uz vienu no skaistākajiem slēpošanas kalnu kūrotiem Itālijā. Bija informācija par ceļa apmaksu, vietu divstāvu autobusā un viss pārējais," stāsta Edgars, kuram tikai vēlāk izdevies piespiest atzīties draugu, kurš sākumā visādi mēģinājis "izlocīties". Arī mājnieki sākumā tam nespējuši noticēt.
Līdzi ņem labu garastāvokli un snovborda dēli
Pagājušajos Ziemassvētkos Edgars dāvanā saņēmis snovborda dēli, ko pirms došanās uz Itāliju tikai sešas reizes izmēģinājis Alūksnē, Tempļa kalnā, un Žagarkalnā. "Par sniega dēli jau sen sapņoju, tāpēc par dāvanu bija liels prieks. Braucot no Latvijas kalniem, viss izdevās samērā labi, tāpēc arī īpašu baiļu nebija, domājot par Itālijas kalniem, lai gan apzinājos, ka tie nav salīdzināmi," stāsta Edgars.
"Grupā bija apmēram 60 cilvēku. Sākumā domāju, ka slēpot dodas galvenokārt pieaugušie, bet izrādījās, ka grupas jaunākajiem dalībniekiem ir četri gadi. Bija arī trīs vīri ar sirmām bārdām, kuri sevi dēvēja par opīšiem un bilda, ka ir 70 gadus veci. Pārliecinājos, ka vecums braukšanas ātrumu nenosaka. Bērni un opīši brauca pat ātrāk nekā mēs - jaunie," saka Edgars un priecājas, ka ikviens ceļojums ārpus Latvijas kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem ir interesants un jaunu atklājumu pilns.
"Pamazām iepazināmies un mums izveidojās piecu cilvēku grupa, kurā biju es, aktieri Artūrs Skrastiņš, Rēzija Kalniņa, kā arī septiņpadsmit gadus vecais Jānis Žagars, kurš Žagarkalnā ir slēpošanas instruktors, un trīspadsmit gadus vecā Asnāte Žagare. Atpūtai atvēlētās dienas pavadījām kopā.
Ar nepacietību gaida satikšanos ar kalniem
"Nakti pavadījām Čehijā, bet nākamajā dienā sasniedzām galamērķi, apmetāmies privātajā pansijā. Sevi piespiedām ātrāk doties pie miera, jo ar nepacietību gaidījām rītu, lai ātrāk varētu izmēģināt kalnu trases. Pirmais iespaids bija grandiozs. Visapkārt kalni, sniegs, spoža saule un atkarībā no tā, cik augstu atradāmies - spiediens ausīs. Izvēlējāmies vienu no daudzajām trasēm - Plosi. Lai sasniegtu tās sākumu, izmantojām pacēlājus. Pirmajos nobraucienos ar snovborda dēli biju piesardzīgs, bet vēlāk drosmes pietika," Edgars vēlreiz izdzīvo ātruma vilinājumu. Trases veidotas atbilstoši dažādām grūtības pakāpēm, tāpēc kartē iezīmētas zilā, sarkanā un melnā krāsā. Puisis stāsta, ka no zilo trašu izmēģinājuma atteikušies, jo tās domātas iesācējiem. Arī pēdējais sniegs bijis tikai uz trases, bet apkārt - zaļas pļavas, tāpēc izvēlējušies sarkano.
"Plosē pavadījām divas dienas, tad nolēmām, ka jāizmēģina vēl kāds kalns - Gitšbergs," stāsta Edgars. Viņam tas šķitis nedaudz mazāks kalns, bet nekādā gadījumā - lēzenāks. "Gitšbergs man nebija tik veiksmīgs kā Plose, jo tur es pazaudēju mīļu lietiņu - piekariņu Kenijs, kas atradās pie somas. Dienu vēlāk nozaudēju slēpes stiprinājumu. Bet salīdzinājumā ar izjūtām, ko izbaudīju, tas viss ir sīkums. Kad par zaudējumiem pastāstīju citiem, visi atzina, ka man, iespējams, te lemts vēl kādreiz atgriezties," to sakot, Edgars arī pats piebilst, ka labprāt vēlreiz dotos snovot uz Itālijas Alpiem.
Pagājušajā vasarā, lai desmit dienās izbaudītu sociālismu, Edgars kopā ar brāli un viņa draugu bijis Ukrainā, kur, ar akvalangu nirstot Melnajā jūrā, atradis piecas kapeikas, kuras vienmēr visur ņēmis līdzi. Ik pa brīdim pasvārstījis un pamētājis rokās. Diemžēl Plosē, braucot pacēlājā un atkal spēlējoties ar atradumu, to lipinot pie pieres, tas no liela augstuma iekritis sniegā.
Azarts pamudina rīkoties "uz savu galvu"
"Bijām pamatīgi izslēpojušies, tāpēc jaunu iespaidu meklējumos nolēmām, ka varētu par saviem līdzekļiem aizbraukt uz 200 kilometru attālo Venēciju. Ilgi domāt nevajadzēja. Biju vienīgais mūsu grupiņā, kas pratu vācu valodu skolas līmenī. Kā pratu, tā vienā no tūrisma firmām stāstīju, ka gribam noīrēt autobusu ar 16 vietām. Tas izdevās. Venēcijā astoņu stundu laikā pārliecinājos, ka vietējiem tūristi ir domāti tam, lai "nokāstu naudu". Man patika mūsu pārdrošības rezultātā Venēcijā gūtie iespaidi. Īpaši ūdeņi, kas, tiesa, nebija visai tīri. Pēc Venēcijas apmeklējuma pēdējo dienu atkal pavadīju Plosē," Edgars dalās redzētā iespaidos un ir mazliet lepns - kamēr tautieši Latvijā vēl gaida siltu laiku, lai sauļotos, viņš kalnu pļavās šo jaukumu jau paspējis izbaudīt.
Pēc atgriešanās mājās Edgaram ir vēl kāds sapnis, ko puisis ļoti vēlas īstenot - vismaz reizi nolēkt ar izpletni.
***
Izrādās, ka negaidīta nejaušība var uzburt daudz spilgtu izjūtu un pārdzīvojumu, tāpēc nav nemaz tik slikti, ja kāds no draugiem izspēlē labu joku tiešā nozīmē. Ja arī tā būs lemts notikt tikai reizi, Edgaram novēlam nezaudēt azartu un vēlmi izzināt visu nezināmo!
***
Fakti
Plose ir kalns pie Briksenas pilsētas Dienvidtirolē Itālijā,
80 kilometrus uz dienvidiem no Insbrukas. Tas ietilpst Dolomītu kompleksā un pieder pie iemīļotākajiem un skaistākajiem kalniem Dienvidtirolē. Plosē izveidotas daudzas trases, kuru kopējais garums ir vairāk nekā
40 kilometri, bet, izmantojot modernus pacēlājus, iespējams nokļūt 2500 metru augstumā, lai apskatītu fantastisku panorāmu. Garākais nobrauciens Plosē ir Trametčs. Tā ir deviņus kilometrus gara trase, kurā labi jūtas gan slēpošanas iesācēji, gan pieredzējuši slēpotāji. Iekārtots arī snovparks.
Kalnā Gitšbergs izveidotas slēpošanas trases, kuru kopējais garums ir 20 līdz 25 kilometri. Kalna augstums ir 2500 metri.
***
Ko draugi saka par Edgaru
- Viņš ir optimists. Vienmēr smaidošs un dzīvespriecīgs, tāpēc šķiet, ka Edgars vienmēr ir labā garastāvoklī. Viņš ir kustīgs, izpalīdzīgs, atraktīvs, ļoti atsaucīgs un draudzīgs. Protams, ja vajadzīgs, Edgars prot parādīt arī mazus, bet radziņus. Tie - dažādībai.

Citu datumu laikraksti

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...