Laimīgs, ka var spēlēt džezu

“Sapņu fabrikā” 4. un 5. februārī būs papildu izrādes muzikālajam uzvedumam “Cabaret”, kurā skatītājus priecē ne tikai galvenās lomas izpildītāja Linda Leen.

"Sapņu fabrikā" 4. un 5. februārī būs papildu izrādes muzikālajam uzvedumam "Cabaret", kurā skatītājus priecē ne tikai galvenās lomas izpildītāja Linda Leen. Uzvedumā orķestrantu pulkā varam ieraudzīt alūksnieti Lauri Amantovu, kuram ir divdesmit deviņi gadi.
Gadumijā šo mūziklu rādīja televīzijā, taču tas ir otrais šāds uzvedums "Sapņu fabrikā", jo līdzīgs tapis 2003.gada nogalē. "Trombonists, kas uzstājās pirmajā "Cabaret" uzvedumā, vairs nepiedalījās, tāpēc es spēlēju viņa vietā. Tā bija iespēja arī nopelnīt," laikrakstam stāsta mūziķis L.Amantovs.
Orķestra kodolu muzikālajā uzvedumā veido kādreizējās populārās grupas "Time after time" (tagad "Sweetwater") mūziķi. Izrādes muzikālais vadītājs ir Kārlis Lācis.
"Lai tas būtu kā kabarē orķestris, vajadzīgi divi trompetisti, divi trombonisti un viens saksofonists. Pirmajā gadā orķestris nebija tik kupls, arī "Cabaret" neguva tik lielu popularitāti kā pagājušā gada nogalē, kad izrāde notika sešpadsmit vakarus pēc kārtas," skaidro Lauris.
Aizrautība ir pirmajās izrādēs
Uzveduma mūziķi pirmo reizi kopā sanākuši novembra nogalē, pēc diviem, trim mēģinājumiem sekojis pārtraukums. Mēģinājumi sākušies pāris dienas pirms izrādēm.
"Tie bija gari - no rīta desmitiem līdz vakara sešiem, septiņiem, ar visiem uznācieniem. Ja kādi dejotāji kaut kas neizdevās, vajadzēja vēlreiz spēlēt. Vēlāk šādos gadījumos izmantoja ierakstu," atceras Lauris.
Alūksnietis stāsta, ka šādā uzvedumā ar aizrautību var piedalīties nedēļu, pēc tam iestājas rutīna un sākas atgriezenisks process, tomēr tas bija interesanti. "Tevi nogrimē, pielīmē ūsas, saģērbies, uzliec cepuri un kāp uz skatuves, tālākais ir zināms. Ar ūsām bija interesanti - citreiz tās atlīmējās pēc pusizrādes, bet citreiz tās nevarēja dabūt nost," smaida vīrietis.
Viņš atklāj, ka piedalīšanās šādā projektā tāpat kā jebkurā pasākumā dod arī zināmu pieredzi tālākajām muzikālajām gaitām. "Šis pasākums bija labi noorganizēts. Paldies par to jāsaka izrādes režisoram Viktoram Runtulim. Jāapbrīno šā cilvēka enerģija. Viņš uz visiem mēģinājumiem un izrādēm atnāca pirmais un aizgāja pēdējais," stāsta mūziķis.
Televīzijā grūti uztvert
L.Amantovs vērtē, ka uzveduma zvaigznei Belindai - Lindai Leen ir brīnišķīga balss, viņa izveidojusi labu skatuvisko tēlu.
"Tas bija veiksmīgs kopdarbs. Bija izrādes, kad nevarēja īsti saprast, kas vairāk iekaro publikas simpātijas - viņa vai Fabio - Intars Busulis, kādreizējais grupas "Caffe" dalībnieks," atklāj Lauris. Dažreiz skatītāji aiz sajūsmas izrādē sauca Fabio, nevis Belindu.
"Domāju, ka Lindai bija, ko pārdomāt," spriež mūziķis. Televīzijā redzēto "Cabaret" esot grūti uztvert kā visu izrādi. "Skatītājam ir jāredz, kas notiek pa vidu - aktieru uznācieni, sarunas ar publiku un joki. Tas, ko varēja redzēt televīzijā, bija tikai trešā vai ceturtā daļa no visas izrādes," atklāj viņš. Izrādē kopumā piedalās apmēram 50 līdz 60 cilvēku.
Izveido savas grupas
Arī ikdienā Lauris ir cieši saistīts ar mūziku - spēlē trombonu un ir džeza piekritējs. Viņam ir divas grupas - "Mirage jazz orchestra" un džeza kvartets. Lauris spēlē arī slavenā saksofonista komponista Viļņa Kundrata grupā "Wet point", bet kopā ar mūziķi Denisu Paškēviču nodibinājis grupas "Deniss jazz comunication party" un "All stars band".
Lauris ir absolvējis Alūksnes mūzikas skolu, ir pateicīgs skolotājai Marijai Vīksnai par interesantajām stundām. Pēc tam zināšanas piecus gadus papildinājis Rēzeknes mūzikas koledžas pūtēju nodaļā. Augstāko muzikālo izglītību ieguvis Klaipēdas universitātes džeza nodaļā. Laurim ir bijuši dažādi piedāvājumi strādāt par pasniedzēju, taču pagaidām viņš nejūt sevī pedagoģisko aicinājumu.
"Mēdz teikt, ka rokenrols ir dzīvesveids. To pašu var teikt par džezu. Es pat nevar pateikt, kas mani saista džezā. Ja ar to "saslimsti", tad vairs vaļā nevar tikt. Tā ir ar mani," atklāj viņš.
Trenējas katru dienu
Par džezu Lauris nopietni sācis interesēties, mācoties Rēzeknē pie pedagoga Sergeja Sergejeva, lai gan labi apzinās, ka džezs nekad nebūs tik populārs kā popmūzika. Arī viņa jaunākie brāļi Andris un Jānis ir mūzikas mīļotāji. Jānis tāpat kā Lauris ir profesionāls mūziķis.
Pēc mācībām Alūksnes mūzikas skolā Lauris nav domājis tālāko dzīvi saistīt ar mūziku. Sapņojis, ka varētu būt arhitekts vai būvinženieris, padziļināti mācījies fiziku, taču sapratis, ka nespēs bez mūzikas.
"Esmu laimīgs, ka varu darīt to, kas man patīk. Priekšrocība ir arī tā, ka man nav normēts darbalaiks kā citiem. Sevi ir jāuztur formā, jāmācās kaut kas jauns. Trombons kā jebkurš instruments jāspēlē vismaz četras vai piecas stundas dienā. Gadās, ka kādreiz noslinkoju," atklāj Lauris. Otrs mīļākais viņa instruments ir akordeons, kas bieži tiek spēlēts.
Raksta arī aranžējumus
Nesen Lauris sācis bieži uzstāties kopā ar Robertu Gobziņu.
"Mums ir kopīga programma, kurā galvenais akcents ir dzeja ar muzikālo pavadījumu. Es spēlēju akordeonu," stāsta alūksnietis. Decembrī aizsācies veiksmīgs kopprojekts ar komponistu un talantīgu aranžētāju Gunāru Rozenbergu.
"Viņš kādu laiku bija piemirsts. Gunārs ir pelnījis atgriezties džeza apritē, daudziem mūziķiem viņš ir devis impulsu kaut ko darīt," secina L.Amantovs.
Lauris noliedz, ka viņam būtu komponista talants, taču izmēģinājis spēkus arī šajā jomā un labprāt raksta aranžējumus. Viņš apstiprina, ka šim darbam ir vajadzīga radoša pieeja. Laurim ir jāgaida brīži, kad rodas iedvesma.
Spēlē arī uz ielas
Laurim uzņēmības netrūkst, lai īstenotu dažādas idejas un pilnveidotu sevi mūzikā. Plāno vienu gadu mācīties Holandē, jo tur ir labi džeza mūziķi.
"Jāatrod laiks, lai to īstenotu. Tur ir maksas izglītība, iespējas visiem ir vienādas. Trīs reizes esmu mēģinājis iestāties slavenajā Sibeliusa akadēmijā Somijā, taču tur ir milzīgs konkurss - 25 pretendenti uz vietu, jo par mācībām nav jāmaksā. Džeza dzimtene ir Amerika, taču uz turieni mani nevelk," stāsta Lauris, kura pirmā autoritāte džezā bija Luijs Ārmstrongs. Tagad viņa favorīts ir dāņu izcelsmes trombonists Kejs Vindings.
Lauris zina, ko mūziķiem nozīmē tukšais periods, kad viņi dodas uz ārzemēm un spēlē uz ielas. Arī viņš to ir darījis. "Biju Šveicē, Austrijā un Vācijā. Tas ir arī labs veids, kā apceļot pasauli," smaida Lauris.
Viņš labprāt atbrauktu spēlēt uz savu pilsētu Alūksni, lai gan tas rada finansiālas problēmas. Tomēr viņš nesaka, ka nekad to nedarīs.

Citu datumu laikraksti

  • Sapņu ķērāja noslēpums

    Esmu dzirdējusi par sapņu ķērāju. Arī sarunās paziņas stāsta, ka viņiem esot sapņu ķērājs. Gribētu uzzināt par to kaut ko vairāk."Esmu dzirdējusi par...

  • Godinās labākos tirgotājus

    4.februārī notiks konkursa “Latvijas labākais tirgotājs 2004” noslēguma pasākums, kura finālā piedalās 110 dalībnieki - 39 uzņēmumi no Rīgas un 71 -...

  • Vētra radījusi 120 000 latu zaudējumus

    Alūksnes rajonā zaudējumi rēķināmi vismaz 120 000 latu apmērā. Tāda informācija nosūtīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.Alūksne...