Latvieša rakstaino zeķu spēks

Šonedēļ portālā “Delfi” izlasīju interesantu ziņu, ar kurā ietverto vēstījumu mēs, latvieši, varam lepoties – viena no mūsu nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām, rakstainas vilnas zeķes, nokļuvušas modes skatē Milānā.
Stāsts ir par to, ka neliela Sēlijas ciematiņa Bebrenes rokdarbnieču adījumi – rakstainas vilnas zeķes un cepures - 11. janvārī piedzīvojušas uznācienu pasaulslavenā angļu modes dizainera Nīla Bareta, kuram piemīt prasme mūsdienīgi interpretēt klasiku, modes skatē Milānā. Tajā atrādītas nākamās rudens/ziemas sezonas modes aktualitātes. Viena no četrām čaklajām bebrenietēm ir Ināra Diņģele, kuras dēls Māris Diņģelis savā “Facebook.com” kontā dalījies ar šo neparasto notikumu. Modes skates vajadzībām esot pasūtīti 20 zeķu pāri un piecas cepures. No dizaineriem saņemtas skices un īpašas norādes par krāsām. Līgums par turpmākām piegādēm gan neesot noslēgts, jo pašlaik no pasūtītāja bijusi vēlme par ar rokām adītām zeķēm un cepurēm tieši skatei. Māris Diņģelis pieļauj, ka veikalos, visticamāk, būs, piemēram, mašīn­adīšanas produkts no Ķīnas. Lai nu kā, bet fakts, ka tās ir latviešu zeķes, kas kolekcijai pasūtītas Latvijā, ir lielisks! Tas vēlreiz apliecina to, ka Latvijā ir izcili amata meistari un, kā zināms, labu meistaru vienmēr atradīs tas, kuram to vajag. Un – ja latviešu rakstainās vilnas zeķes gozējas modes skatē Milānā, tad paredzams, ka nākamajā sezonā tās būs viens no augstās modes elementiem. Nu ko – jāsāk adīt rakstainas vilnas zeķes!
Latviešu sievietes jau izsenis pratušas darināt ļoti skaistus rokdarbus dažādās tehnikās. Šodien muzejos, vēstures istabās un citās krātuvēs tos vienmēr aplūkoju ar lielu pietāti, izpētot struktūru un apbrīnojot smalkos darbus. Viennozīmīgi – sievietēm, kuras tos darinājušas, piemitusi apbrīnojama pacietība! Pieļauju, bez steigas un mūsdienu sabiedrotā - stresa. Mierīgi sēžot, ļaujoties sarunām, ieliekot darinājumā savu mīlestību, labās domas. Skaisti!
Šķiet, vilnas zeķes ir tas rokdarbs, ko prot (vismaz agrāk prata noteikti) uzadīt katra sieviete. Un ar to mēs, latviešu sievietes, esam īpašas – mēs protam darināt skaistas lietas, kurām ir arī praktisks pielietojums. Mēs protam to darīt skaisti, gaumīgi un izjusti. Prieks, ka šodienas laikraksta numurā kolēģes Sandras Apines rakstā Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova atzīst: arī gados jaunās sievietes interesējas un labprāt apgūst dažādas rokdarbu tehnikas. Tas apliecina, ka šīs prasmes nezudīs. Sievietes mammas – mācīsim šīs prasmes arī savām meitām!

Citu datumu laikraksti

  • Apes pasta vēsturē ielūkojoties 2

    Apes pasta vēsturē ielūkojoties

    Rubrikā “Agrāk un tagad” krustām šķērsām esam “izstaigājuši” Alūksnes pilsētu, izzinot mūsu vēsturisko ēku stāstus, ko mūsu lasītāji vienmēr aicināti...

  • Šī gada kukaiņi -  ziedmušas

    Šī gada kukaiņi - ziedmušas

    Par  2020. gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas. Parasti par Gada kukaini tiek izraudzīta viena konkrēta suga, tomēr šī ir otrā reize vēsturē, kad šis...

  • Zemes klēpī gulda cilvēku, tuviniekiem nezinot

    Zemes klēpī gulda cilvēku, tuviniekiem nezinot

    Ikdienā mūsu domas ir citviet – darbos un laimes mirkļos, tomēr ikvienam diemžēl dzīvē nākas vai nāksies sastapties arī ar nāvi. Lai gan šī tēma ir...

  • Jubilejas gads ir klāt!

    Jubilejas gads ir klāt!

    Esiet sveicināti ģimnāzisti, vecāki, visi kolēģi un ģimnāzijas darbinieki, visi mūsu novada iedzīvotāji jaunajā 2020. gadā! Mums ir pienācis ļoti...

  • Skolas topošie mediķi piedalās starptautiskā konferencē

    Skolas topošie mediķi piedalās starptautiskā konferencē

    “Jauno mediķu skola” 15. novembrī  uzsāka savu darbību, dodoties pirmajā izbraukumā uz LU Rīgas Medicīnas koledžas organizēto jau 6. Starptautisko...

  • Mūsu skolas 110 gadus gaidot

    … laiks, nebēdnis, steidz neapturams un pat nejautādams, vai spējam skaitīt mirkļus, minūtes, stundas… arī gadus…Laika kalendārā piedzimis 2020....

  • Ķēķa stāsti 9

    Ķēķa stāsti

    Svētki godam aizvadīti, un, droši vien, iespēju un vēlmju robežās baudīti arī divpadsmit vai vismaz deviņi ēdieni. Tādēļ šoreiz “Ķēķa stāstos” –...

  • Mainās gadi, bet ne cilvēki

    Jauns gads, jauna dzīve! Patiesībā jau - nē. Zināms, ka gadumija nav nedz beigas, nedz sākums, bet gan turpinājums viedumam, kuru mūsos rada...

  • Pilsēta, kurā dzīvot un atgriezties

    Pirms 100 gadiem 2. janvārī Alūksne ieguva pilsētas tiesības. Mēs - tie, kuri dzīvojam mūsu pilsētā tagad, mīlam un lepojamies ar to. Un vēlam – lai...