Latvieši brīvi un lepni stāvēt neprot

Gaišreģe Anna Auziņa īpašās spējas mantojusi no vectēva māsas un zinības šajā jomā mācījusies deviņus gadus, kā tas ir noteikts. Kad viņa tās pabeidza, Annai bija tikai sešpadsmit gadu.

Gaišreģe Anna Auziņa īpašās spējas mantojusi no vectēva māsas un zinības šajā jomā mācījusies deviņus gadus, kā tas ir noteikts. Kad viņa tās pabeidza, Annai bija tikai sešpadsmit gadu.
"Agri tās sāku mācīties, tāpēc kaut ko esmu pazaudējusi. Lāstus, ja nav pieredzes, nemaz nedrīkst noņemt, tad tie ķer pašu, sāk vajāt neveiksmes un dažādas problēmas," stāsta gaišreģe. Kārtis viņā izraisa negatīvas emocijas, tāpēc jau četrus gadus A.Auziņa nezīlē, lai gan to prot darīt ugunī, izmantojot kārtis, un pēc roku līnijas. Kādreiz tam bija liels pieprasījums.
Vai pašai tik jaunai par to visu bija interese?
Tajā laikā bija jālasa dažādi augi, ko man nepatika darīt. Pirmos trīs gadus jāmācās pazīt augi, katra īpašības, kādi vārdi jālieto, gatavojot ziedes vai novārījumus. Man patika, ka rādīja, ko no katra auga var izgatavot. Kad sāka mācīt formulas (pantiņus), brīžiem domāju, kādas muļķības tante man māca, pa to laiku varētu grāmatas lasīt. Skolniece biju laba, taču lielas intereses nebija.
Vienlaikus mācījos arī zīlēšanu, kas tolaik patika.
Ar kādām problēmām tagad cilvēki nāk pēc palīdzības?
Vairāk ir vajadzīga ārstēšana. Agrāk nāca arī tad, ja roze piemetās. Palīdzu tiem, kas vēlas kaut ko darīt, taču trūkst veiksmes, piemēram, noslēgt kādu līgumu. Zīlēju tikai ekstremālos gadījumos, varbūt gadā reizi vai divas.
Vai, nākot pie gaišreģa, cilvēkam jābūt ticībai un pārliecībai, ka viņam var palīdzēt?
Pārliecības var nebūt. Ja viņam ir ticība, tad organisms uz to mobilizējas (tā ir pašiedvesma), un šādos gadījumos ārstēšanās process tiek paātrināts. Ja tās nav, tad rezultāts būs, bet ilgāk vajadzēs gaidīt. Vārds ir enerģija, sākums tam ir doma. Ja, piemēram, cilvēks ir nervozs un viņam būs ticība, ka "gaišreģis palīdzēs un būs labi", tad "nostrādās" viņa nervu sistēma.
Patiesībā cilvēks notic pats sev un sevi disciplinē. Daļu no rezultāta paveic cilvēks, daļu – vārdiskā formula. Diemžēl liela daļa cilvēku netic paši sev. Ja, piemēram, cilvēkam ir nopietna slimība, viņš apmeklē ārstu un lieto medikamentus, bet īpašu izmaiņu nav, tad kopā ar gaišreģa darbu var iegūt labu rezultātu.
Ir gadījumi, kad arī medicīna ir bezspēcīga.
Medicīna ir bezspēcīga, ja cilvēkam ir roze. Lietojot kādu ziedi, roze plaši izplatās. Jo vairāk to čubinās (laistot kā puķi) ar ziedēm, jo vairāk tā "uzplauks". Citādi medicīna mums runā par labu – jo labāk, ja cilvēks apmeklē ārstus un reizē arī mūs, gaišreģus. Liela daļa to, kam ir audzēji, ir sašutuši – braucu pie gaišreģes un jābrauc arī uz ķīmijas terapiju, taču abi procesi tikai papildina viens otru. Audzēji tagad ir izplatīti, jo mēs dzīvojam saindētā vidē. Ko mēs ēdam!? Arī dzīvesveids mums ir stresains. Audzējs var pazust tikai pašā sākumstadijā, diemžēl tos atklāj vēlu. Lielai daļai pazūd mastopātija.
Visa dzīve cilvēkam sastāv tikai no problēmām. Vai tad agrāk to bija mazāk?
Padomju gados to nebija mazāk, vienkārši "mums nekā nebija". Vairāk gāja pie ārstiem un ņēma "zilās lapas", cilvēki uztraucās par sadzīves problēmām, darbu, lopiņiem. Par krēsliem agrāk cīnījās tāpat kā tagad. Biznesa agrāk nebija. Cilvēkus interesēja viņu nākotne.
Kā ir ar ģimenes problēmām?
Tā ir nūja ar diviem galiem. Ģimenes problēmās nekad vainīgs nav viens. Piecdesmit procentus pāru izdodas salabināt, desmit procentos gadījumu aizgājušais atgriežas savā ģimenē. Uzskatu, ka var palīdzēt tādos gadījumos, ja redzu, ka šie cilvēki viens otram ir lemti. Ir gadījumi, kad skaidri ir redzams, ka viņiem nekas nav kopīgs. Tas būtu grēks viņus savienot, ja viņi vienreiz ir pašķīrusies. Tad psiholoģiski jāpalīdz tikt pāri tam, kas ir palicis zaudētājs. Pēdējos desmit divpadsmit gadus stingri skatos, vai cilvēks nevēlas, piemēram, svešu vīru. Kādreiz svarīgi bija ticēt cilvēkam, kas pie mani atnāk un stāsta žēlabainu stāstu.
Jūs noteikti spējat atšķirt, kāds kurš cilvēks ir.
Redzu, taču ir gadījumi, kad "nospēlē" subjektīvais. Paskatoties uz cilvēku, redzu, kāds viņam ir raksturs, ko viņš domā, var paņemt otra cilvēka foto un pēc tās pateikt, kāda ir saderība. Liela daļa neprot saprast otru cilvēku, vainojams arī alkoholisms. Tas Latvijai ir milzīga problēma. Šeit dzer vairāk nekā, piemēram, Krievijā. Latvietim pasaule ir liela, kad acis ir aizlietas. Maza tauta, kas paredzēta izmiršanai. Tādi bija prūši, kas mīlēja bairīti. Kur viņi ir? Nekas nav palicis pāri. Ar latviešiem būs tāpat. Maksimālais būs piecdesmit gadi, ja tas tā turpināsies. Verdzībām izgāja cauri ar paceltu galvu, lepni. Tagad, kad varētu brīvi dzīvot, nodzeras. Alkohola dēļ ģimenēs valda fiziska vai psiholoģiska varmācība. Kāda ir valsts politika!?
Vai katrs cilvēks dzīvē saņem to, ko ir pelnījis?
Laikam nē. Reti kurš to saņem. Tas tiek pelnīts nākamajām un aiznākamajām paaudzēm. Kam nekā nav, no tiem tiek ņemts, no tiem, kam ir, tiek dots. Ja, piemēram, kāds ģimenē izrēķinās ar kaimiņu un uzliek lāstu, tad viņš ar to arī dzīvo, vēlāk mokās bērni un bērnu bērni. Septiņas vai deviņas paaudzes skar, uzliekot lāstu. Ja ir zināšanas, tad to var izdarīt katrs. Lāsti ir dažādi. Ja to uzliek, cilvēks sāk slikti justies, viņu sāk vajāt neveiksmes un slimības. No uzlikta lāsta var izveidoties audzējs, cilvēks var sajukt prātā, iet bojā vai izdarīt pašnāvību. Daļēji cilvēks sevi var pasargāt, domājot un runājot labu, taču cilvēkā nav tikai labais. No lāsta nevar pasargāties.
Kas Latviju sagaida nākotnē?
Dabas stihijas trakos, no tā Latvija nav pasargāta. Tās pavadīs spēcīgas zemestrīces. Līdz tam būs jāpagaida vēl desmit divdesmit gadi. Nedomāju, ka latvieši ir lieli grēkotāji, bet bezprāši. Latvietis pagātnē nav grēkojis, bet rāpojis. Tas latvietim ir dabā. Vispirms rāpoja vācietim, bija arī tādi, kas taisnu muguru stāvēja, vēlāk – krievam. Tad, kad vairs nav kam rāpot, rāpojam uz Ameriku. Sēdiet kāds kaklā, jo brīvi, taisni un lepni stāvēt neprotam. Tā ir kļūda. Mēs kapitālistam par sviestmaizi atdodam visu. Padomju laikos Latvija bija labi pasargāta, lai gan tad arī labi nebija. Bērniem rādīja naivas un pastulbas multenes, taču tās bija labestīgas, tagad redzam varmācību, vulgaritāti un lamāšanos. Kas vēl latviešiem raksturīgi – uzspiest savu gribu, netaisnīgi un varmācīgi.
Vai neko labu neparedzat mūsu valstij nākotnē?
Šis gads Latvijai būs smags. Tas, kas dabā notiek, ir tikai sākums. Būs vēl kas briesmīgāks. Nākamajā gadā būs mazāk dabas katastrofu, taču tās būs spēcīgas, toties ar politisko spriedzi. Bērni, kas tagad ir mazi, sagaidīs kaut ko labu. Līdz tam vidējais slānis nedzīvos labi. Būs saujiņa, kas dzīvos labi un vēl labāk. Pārējie grims vēl dziļākā nabadzībā, nekā esam. Politiķiem nav laika par tautu domāt. Viņi izgudro likumus, kas apgrūtina. Eiropa mūs ierobežo, praktiski neko nedod - tikai sankcijas, likumus un līkumus.
Vai ir kāds gadījums, kas īpaši palicis prātā jūsu praksē?
Tas bija baismīgs kuriozs apmēram pirms sešiem gadiem. Atbrauca vecāka gadagājuma tantiņa, vairāk nekā septiņdesmit gadus veca, un jautāja: "Vai pēc iespējas ātrāk nevar likvidēt māsu?" Redzēju, ka nekāda bagātība viņu negaida. Sāku viņu audzināt un jautāju, kāpēc tā jādara. Viņa teica, ka mantots tēva mežs. Kad nepiekāpos, sakot, ka dārgi, viņa pavēra durvis un lepni iespieda roku sānos un teica: "Jūs domājat, ka esat vienīgā?"

Citu datumu laikraksti

  • Zālienam uzbrūk sūnas

    Cītīgi vismaz reizi nedēļā pļauju zālienu un pārliecinos, ka to arvien vairāk pārņem sūnas, tāpēc devos noskaidrot, kas to veicina. Izrādās, ka sūnas...

  • Nē! - mākslīgajiem rūķiem daiļdārzos

    Individuālo māju pagalmos dižojas lielāki un mazāki mākslīgi rūķi, stārķi, pūces, suņi, eži, vardes un citi dzīvnieki.Individuālo māju pagalmos...

  • Dzīvžogs pasargā un norobežo

    Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša,...