Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latviešu studentes gaitas Francijā

Mēdz teikt, ka savu zemi tikai tad pa īstam spēj novērtēt, kad pabūts svešumā.

Mēdz teikt, ka savu zemi tikai tad pa īstam spēj novērtēt, kad pabūts svešumā. Mēdz arī teikt, ka mācīties nekad neesot par vēlu. Šādu atziņu uzmundrināta piedalījos konkursā un ieguvu Francijas valdības stipendiju studijām Nansī 2. universitātes Eiropas studiju centrā.
Ar Francijas vēstniecības akreditācijas vēstuli kabatā un studenta vīzu pasē pagājušā gada pēdējā septembra dienā devos uz Nansī pilsētu Francijas ziemeļaustrumos, lai iegūtu augstāko Eiropas studiju diplomu juridiskajās un politiskajās zinātnēs. Nansī ir studentu pilsēta, kurā mācās gandrīz 75 tūkstoši studentu.
Vienotas Eiropas idejas
Nansī 2.universitātes Eiropas studiju centrs dibināts 1950. gadā - vēl pirms Eiropas Kopienas izveidošanas, lai uzņemtu studentus no "abām Eiropām". Te var mācīties un veikt pētījumus Eiropas Savienības tiesību, ekonomikas un finanšu vadības, kā arī civilizāciju studiju nodaļās, tā sauktā "trešā cikla" jeb maģistratūras līmeņa programmās. Tās ir studijas, kur pasniedzēji nolasa tikai ievirzes lekcijas, pārējā laikā jāstudē pašam, meklējot literatūru bibliotēkā un ES dokumentācijas centrā vai internetā.
Zinātāji saka, ka Nansī Eiropas studiju centra programma Eiropas tiesībās kotējoties augstāk nekā Sorbonas universitātes programmas.
Eiropas studiju centrs lepojas gan ar atvērtību Centrālās un Austrumeiropas valstīm, gan ar absolventiem, kuru vidū ir Eiropas justīcijas tiesas un Strasbūras cilvēktiesību tiesas tiesneši, ES institūcijās un juristu aprindās pazīstami praktiķi un teorētiķi, arī valdību ministri, kuri nereti atgriežas Nansī. Starp citu, Francijā visus pasniedzējus, arī skolotājus vidusskolā, sauc par profesoriem.
Krāsaini virsraksti un tulzna pirkstā
Šķiet, ka studenti Nansī ir pasīvāki un neizlēmīgāki par studentiem Latvijā, viņi neuzdrošinās strīdēties ar pasniedzēju, uzskata, ka pasniedzējs atbildēs vēlas dzirdēt savus vārdus.
Pirms eksāmeniem uzklausījām franču studentu padomus nerunāt pretī pasniedzējiem un neizteikt savas domas. Grūti pieņemt, ka maģistratūras students tikai atstāstītu lekcijās dzirdēto un grāmatās izlasīto, tādēļ padomus neņēmu vērā. Jāatzīst, ka nekļūdījos.
Ārzemju studenti bieži ironizē par to, cik lielu uzmanību franči velta lekciju pierakstīšanai. Ar sarkanu krāsu pasvītro virsrakstu, ar zaļu - apakšvirsrakstu. Raksta ar īpašām tintes pildspalvām, kuras nopērkamas komplektā ar koriģējošo zīmuli, ar kura vienu galu var "nodzēst" kļūdaini uzrakstīto, ar otru - pārrakstīt pareizo tekstu. Arī papīrs pierakstiem ir ar tādu īpašu rūtiņu...
Katram savas tradīcijas, tomēr vajadzīgs diezgan ilgs laiks, kamēr pierod pie mūžīgās zīmuļu un pildspalvu grabēšanas. Tādēļ visi cenšas apsēsties nevis tālāk no pasniedzēja galda, kā tas notiek pie mums, bet tieši otrādi - jo tuvāk pasniedzējam, jo labāk sadzirdēt viņa sakāmo.
Ja pie mums lekcijas parasti pieraksta konspektīvi, tad Francijā liela daļa pasniedzēju diktē. Rakstīju daudz, tika izrakstīta ne viena vien pildspalva un uz vidējā pirksta uzberzta pamatīga tulzna... Tomēr jāatzīst, ka savs labums ir arī no tādas lielas rakstīšanas, jo tas ir labs "treniņš" gan rakstiskajam eksāmenam studiju nobeigumā, gan maģistra darba rakstīšanai.
Vanna, ar kuru nav jādalās
Nansī ierodos svētdienas vakarā, tādēļ pirmo nakti apmetos kopmītnes istabiņā. Lai saņemtu atslēgas, jāizstāv liela rinda. Studenti steidz atgriezties Nansī, jo nākamajā dienā atsākas mācības. Istabiņas kopmītnēs ir pavisam mazas, tikai deviņi kvadrātmetri, tas ir - gulta, galds, krēsls un skapis, un vairāk vietas nav.
Kopējās dušas un tualetes ir katra stāva gaitenī, ir arī kopēja virtuve, bet tā neizskatās tāda, kurā gribētos uzkavēties ilgāku laiku. Arī istabiņa ir diezgan noplukusi - te nu bija mīts par skaisto dzīvi ārzemēs... Tomēr līdzpaņemtie paladziņi ir tīri, un naktī miegs aiz noguruma itin salds.
No rīta jāstāv rindā uz dušu, izrādās, ka no trim dušām stāvā darbojas tikai viena... Un tā katru rītu veselus deviņus mēnešus? Nu nē! Pieņemu lēmumu, lai tas maksā, ko maksādams, vēlos dzīvot tā dēvētajā "studijā" ar savu dušu. Ierodos CROUS jeb studentu servisa ārzemju studentu uzņemšanas nodaļā, kur palīdz izvēlēties nākamo dzīvesvietu. Universitātes rezidence "Bateliere" gan esot dārgākā, bet ar visām ērtībām un atrodas vistuvāk skolai.
Iemaksājot garantijas depozītu 150 eiro apmērā, ieguvu savā rīcībā 18 kvadrātmetrus lielu istabu ar nelielu priekšnamu un virtuves stūrīti, bet - pats galvenais - ar savu vannas istabu. Tieši vannas istaba bija galvenais kritērijs, kāpēc izvēlējos trīsreiz dārgāko "studiju" par 345 eiro mēnesī. Katrā no 250 rezidences istabām var pieslēgt telefonu. Citās studentu kopmītnēs tādu ērtību nav.
Studenti, kas apmetušies universitātes rezidencēs, sākot ar otro studiju mēnesi, saņem sociālo palīdzību, kas sedz daļu īres maksas. Pabalsta lielums atkarīgs no pagājušā gada ienākumiem un var sasniegt līdz 50 procentiem no īres maksas. Šo palīdzību gan var saņemt tikai tad, kad policijā saņemta uzturēšanās atļauja. Tas var aizņemt ilgāku laiku, tādēļ sākumā jādzīvo taupīgi. Man palaimējās, jo uzturēšanās atļauju saņēmu jau decembrī, bet dažas kursabiedrenes vasarā aizbrauca mājās uz Poliju, tā arī to nesaņēmušas.
Novērtēju iespēju gatavot savā istabā ēdienu, kaut arī uz viena elektriskās plīts riņķa īpašus kulinārijas brīnumus radīt nevar. Tomēr jau gada otrā pusē kooperējāmies ar studiju biedriem: viens savā istabā cepa kartupeļus, otrs - gaļu.
Studentu ēdnīcās norēķinās ar īpašām biļetēm, kuras nopērkamas komplektos pa desmit, uzrādot studentu apliecību. Viena ēdienreize maksā 2,5 eiro, dzērieni gan cenā nav iekļauti. Toties ūdens ir par brīvu, un to var dzert, cik uziet.
Randiņi bez romantikas
Lai izdzīvotu Francijā, viens no atslēgas vārdiem ir rendez-vous - randiņš jeb lietišķa, iepriekš norunāta tikšanās. Bez tā nevar nokārtot nevienu jautājumu. Rendez-vous jāpiesaka, lai atvērtu kontu bankā, lai pieteiktos policijā uzturēšanās atļaujas saņemšanai, lai pierakstītos universitātē. Arī pie pasniedzēja iepriekš jāpiesaka rendez-vous, jo pieņemšanas laiku, kā pierasts pie mums, te nav.
Bet vai jūs zināt, ko saucu par izplatītāko franču hobiju? Tie ir streiki! Autobusa šoferu streiki šā gada laikā kļuva jau par ierastu parādību. Tā kā skola no rezidences atradās tikai 20 minūšu gājienā, tad īpašas neērtības man streiki nesagādāja. Parasti par streiku arī paziņoja iepriekš. Bet reiz, bez brīdinājuma streikoja studentu ēdnīcu darbinieki, tad gan studenti nepriecājās. Arī doma par policistu streiku ir pavisam nesaprotama.
Šķiet, ka franči pie streikiem tā pieraduši, ka īpašu rezonansi sabiedrībā neizraisīja pat mēnešiem ilgie mediķu streiki. Lielāks satraukums bija vērojams, kad streikoja ātrās palīdzības dienesti. Radio ik pa brīdim izziņoja tālruņa numuru, pa kuru noskaidrot dežūrējošo ārstu, ja tomēr gadījusies nelaime.
Kā justies latvietim
Liela daļa ārzemju studentu Nansī ir no frankofonajām Āfrikas valstīm - bijušajām Francijas kolonijām. Arī mūsu kursā ir viens šokolādes krāsas puisis no Burkina Faso. Viņš ir labākais students kursā un interesējas par iespējām ieviest Eiropas Savienības idejas savā zemē. Esmu vienīgā Baltijas jūras reģiona pārstāve Eiropas studiju centrā un vienīgā latviete.
Reizēm grūti ar ziemeļniecisko pragmatismu izprast tā dēvētās latīņu kultūras "neorganizētību".
Novembrī mana latvietības izjūta īpaši saasinās, tādēļ ceļš ved uz Parīzi, uz Francijas latviešu apvienības rīkoto 18. novembra sarīkojumu. Savukārt februārī mūs, Francijā studējošos latviešus, pie sevis pulcina Latvijas vēstniece Sandra Kalniete. Mūsu nav daudz, tikai kāds desmits jaunu cilvēku, tādēļ tikšanās ir ļoti sirsnīga. Tiekam pabaroti ar gardām vēstniecības saimnieces sarūpētām "mājas" vakariņām, ko kā jau studenti, protams, īpaši novērtējām.
Apmaināmies pieredzē par studentu dzīvi Parīzē un provincē. Jāatzīst, ka ne mirkli nenožēloju izvēli studēt Nansī, nevis Parīzē. Lai arī Austrumfrancijas mazpilsētas dzīve reizēm šķiet par gausu un mierīgu, studijas Parīzē prasītu daudz vairāk spēka un arī naudas. Nezinu kādēļ man, izteiktai pilsētniecei - rīdziniecei, Parīze tomēr vienmēr šķitusi pārāk liela, pārāk neaptverama, pārāk haotiska.
Sākumā šķita, ka deviņi mēneši ir ļoti ilgs laiks, tomēr vasara Francijā pienāca pavisam ātri. Un nācās šķirties gan no studiju biedriem, gan no skaistās Nansī pilsētas. Ziņas no jauniegūtajiem draugiem nesīs e-pasta vēstules, varbūt kādreiz satiksimies kādā Eiropas Savienības "gaitenī".

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...

  • Putna cepetis citrusaugļu marinādē

    Putna cepetim citrusaugļu marinādē nepieciešams putna kautķermenis, divi citroni, divi apelsīni, divi sīpoli, ķiploks, 200 grami majonēzes, 500...

  • Pasaulē pirmais klonētais bērns ir meitene

    Ceturtdien klonēšanas rezultātā ir nācis pasaulē cilvēka bērns, ceturtdienas vakarā paziņoja franču zinātniece un raeliešu sektas locekle Brižita...

  • Ziemassvētku vecīši aplaupa veikalu

    Divi vīrieši, ģērbušies Ziemassvētku vecīša tērpā, Ziemassvētku vakarā aplaupīja videospēļu veikalu Francijas ostas pilsētā Brestā.Divi vīrieši,...