Latvietis, Tibeta un 1.aprīlis

Ķ īnā 1966.gada 1.aprīlī oficiāli sākās Kultūras revolūcija. Pēc speciālistu aprēķiniem Kultūras revolūcijas laikā bojā gājuši 7 730 000 cilvēku.

Ķ īnā 1966.gada 1.aprīlī oficiāli sākās Kultūras revolūcija. Pēc speciālistu aprēķiniem Kultūras revolūcijas laikā bojā gājuši 7 730 000 cilvēku. Pasaules atmiņā Kultūras revolūcija palikusi ar zvirbuļu izķeršanu (jo tie noēdot graudus), tuksnešu aparšanu (pēc kā tuksneša smiltis daudz vieglāk vējš varēja pacelt gaisā un ar tām noklāt Pekinu), 460 tūkstošu skolotāju padzīšanu no darba. Tibetai Ķīnas Kultūras revolūcija nozīmēja vairāk nekā miljonu bojā gājušo, tibetiešu izsūtīšanu uz citiem Ķīnas novadiem, darba nometnēm, budistu tempļu iznīcināšanu un tibetiešu rakstu valodas aizliegumu.
Pirms 20 gadiem Latvijā komunistiskā propaganda mēdza teikt, ka visvairāk no Staļina represijām cietusi lielā krievu tauta. Visvairāk jā, bet, proporcionāli vērtējot, latviešus izsūtīja, bez tiesas nogalināja un citādi represēja pieckārt vairāk. Tieši tāpat ir ar Ķīnu– ķīniešiem tas bija neidomājamais ļaunums, ko līdzi nesa Kultūras revolūcija ar pekiniešu (kas nebija cēlušies no strādnieku šķiras) izsūtīšanu uz nomaļiem Ķīnas reģioniem, reliģijas un kultūras pieminekļu iznīcināšanu. Bet tibetiešiem tas nozīmēja gandrīz piektdaļas nācijas zudumu, milzīgu ļaužu masu, kas devās trimdā, un reālu savas valodas un ticības tūkstošgadīgās sistēmas sagraušanu.
Tibetiešu neiznāk pat lāga 1 procents Ķīnas iedzīvotāju, pat tad, ja saskaita kopā visus tibetiešus – gan tos, kas mīt Tibetā, gan tos, kas trimdā, gan tos, kas dzīvo etniskajos Tibetas novados, kas tagad (gluži kā Abrene) atdalīti no Tibetas un pievienoti citiem Ķīnas apgabaliem. No tibetiešiem protestē tikai daži desmiti tūkstoši cilvēku, jo pārējie dzīvo augstienē izklaidus, nav pārāk izglītoti, turklāt Tibetas budisms nepieļauj vardarbību.
Tiesa, pirms divdesmit gadiem - 1988.gadā, kad tika dibināta Latvijas Tautas fronte, - latviešu Padomju Savienībā nesanāca ne 0,5 procenti. Bet, kas liekas pilnīgi neticami tiem, kas lasījuši tikai vēstures grāmatas, - latviešiem izdevās savu zemi no lielās Padomju Savienības nošķelt ar pavisam nelieliem teritoriāliem zaudējumiem. Un liela nozīme bija tam, ka visā pasaulē atradās cilvēki, kas solidarizējās ar latviešiem, lietuviešiem un igauņiem.
Šodien tibetieši gaida solidaritāti no citiem pasaules ļaudīm. Teikt, ka viņi gaida kādu atbalstu no Latvijas, būtu nepateikt neko, jo diez vai viņi pārlieku labi zina cita kontinenta valsts Latvijas vietu ģeogrāfijas atlantā. Ar lielāko varbūtību viņi zina Latviju tikpat precīzi, kā vidējais latvietis atpazīst Mali Republikas vietu Āfrikā. Tibetieši gaida solidaritāti no visām 220 pasaules valstīm, to parlamentiem, valdībām, sabiedriskām organizācijām un vienkāršiem cilvēkiem. Un Latvijas dažu desmitu Tibetas draugu aktivitātes var kalpot tikai kā smilšu grauds lielajai pasaules mandalai, kas dotu tibetiešiem cerības uz kulturālu un reliģisku autonomiju.
Pats Dalailama neprasa neko citu kā kulturālu un reliģisku autonomiju. Neprasa politisku autonomiju. Viņam piekrīt Norvēģijas parlaments, kas piešķīris Dalailamam Nobela Miera prēmiju, piekrīt Džordžs Bušs jaunākais un Angela Merkela, kas raduši iespēju tikties ar tibetiešu garīgo līderi, Gordons Brauns, kas gatavojas to darīt, un Eiroparlamenta deputāti, kas aicinājuši Dalailamu uzstāties parlamenta priekšā. Patiesībā kulturāla un reliģiska autonomija nozīmē tradicionālos budistu klosterus, tibetiešu rakstību (kas nav hieroglifi), valodu, kura netiek mācīta pat vidusskolās.
Man ir bijusi laime pabūt Tibetā. Par mani rūpējās visapkārt esoši Ķīnas nozīmēti pavadoņi. Es tiku vests uz Tibetas universitāti, un vecs profesors īstā PSRS sešdesmito gadu propagandas stilā stāstīja, kā 1950.gadā Ķīna atbrīvojusi Tibetu (nevar zināt, no kā, jo kopš 1912.gada, kad Tibetu pameta iepriekšejie kolonizatori angļi, tibetieši bija miermīlīgi valdījuši savu valsti). Es biju slimnīcā, un tur ķīnieši jau bija uzstādījuši rentgenaparātu. Un man piestiprinātais mūks - gids Lhasas Baltajā templī stāstīja, cik viņam labi Budu lūgt Ķīnas sastāvā. Bet liela daļa tibetiešu vienkārši stāvēja uz ielām un tirgojās ar dažādiem nieciņiem, cits caur citu cenzdamies pietuvoties retajiem ārvalstu tūristiem. Brauciens uz Lhasu man deva pārliecību, ka Ķīnā neviens, kam nav lemts, patiesību neuzzinās. Ķīna mācēs no svešinieku acīm noslēpt gan sagrautos tempļus, gan nogalinātos tibetiešus. Šobrīd Ķīna jau atļāvusi ārvalstu diplomātiem apmeklēt Lhasu pēc marta nemieriem. Tiesa - tikai tiem diplomātiem, ko izvēlējusies Ķīnas Ārlietu ministrija, tikai pa vienam no valsts un tikai tajā maršrutā, ko noteikuši ierēdņi un kurā nudien negadīsies neviens citādi domājošs tibetietis.
Pasaules politikā ir pieņēmums, ka sabiedrisko domu kādā reģionā var izmainīt tikai tikpat liela cilvēku masa ārpus šī reģiona. Kad sākās Baltijas Dziesmotā revolūcija pirms 20 gadiem, Latvijai palīgā nāca 300 miljonu demokrātiski domājošu cilvēku visā pasaulē, kas varēja ietekmēt Padomju Savienības vienoto politisko viedokli. Lai palīdzētu tibetiešiem, pasaulē rokās jāsadodas 1,3 miljardiem cilvēku (tik daudz ir ķīniešu Ķīnā), un šāds sabiedriskās domas spiediens varētu atjaunot tibetiešiem iespēju dzīvot kulturāli un reliģiski autonomi. Latvijas domubiedru grupa, kas aicina publiski iestāties par Tibetas tiesībām, ir tikai mazs smilšu graudiņš lielajā pasaules tautu mandalā, kas var atnest tibetiešiem kaut nedaudz neatkarības.
Visas pasaules iedzīvotāju interesēs ir - lai olimpiāde Pekinā notiktu, jo šo spēļu rīkošana ir ievērojami demokratizējusi Ķīnu un vēl daudz panāks šī milža demokratizēšanā. Sportistiem olimpiskajās spēlēs ir jāpiedalās un jāveicina miers visā pasaulē. Cits stāsts ir par politiķiem, jo neviens taču nav teicis, ka viņiem par valsts vai sponsoru naudu būtu jābrauc uz Pekinu atpūsties no Latvijas inflācijas un ekonomiskās nesakārtotības radītā noguruma.

Citu datumu laikraksti

  • Slēdz pārāk «dārgu» frizētavu

    Ķīna ? Žanžu pilsētā kāda frizētava slēgta un sodīta ar pusmiljona juaņu (36 000 latu) naudas sodu, jo tās darbinieki iekasējuši nesamērīgi lielu...

  • Garantijas vēstule

    Vai gan pēdējā laikā iedomājams kāds mēneša sākums, kad tauta netiek «iepriecināta» ar jaunākajiem datiem par ne pārāk labvēlīgo tendenci maciņu...

  • Lāpas skrējiens autobusā

    Joprojām var tikai zīlēt kafijas biezumos, kā veidosies notikumi saistībā ar gada lielāko sporta pasākumu. Katrā ziņā ar skandalozitāti tas apvīts ne...

  • Galvenais ir būt kopā

    Senioru koris „Brūklenājs” svētkiem gatavojas ar lielu atbildību.Senioru koris "Brūklenājs" svētkiem gatavojas ar lielu atbildību Šoreiz Alūksnes...

  • Jāmīl bērni arī melni

    Internātskola ir kā atbalsts maznodrošinātajām ģimenēm.Internātskola ir kā atbalsts maznodrošinātajām ģimenēm Gaujienas speciālā internātskola ik...

  • Būvējam labu cilvēku

    Darba tikums sākas jau agrā vecumā un aug kopā ar bērnu.Darba tikums sākas jau agrā vecumā un aug kopā ar bērnu "Man nepatīk vārds "pienākums", jo...

  • Dejotprieks – visās paaudzēs

    Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām.Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām Kā Alsviķu pagastā veidojušās dejošanas...

  • Ģimene - Latvijas lepnums un spēks

    Jau trešo gadu Latvijā tiek organizēti ģimenes svētki „Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”. Svētku ideja ir atbalstīt tradicionālās ģimenes vērtības...

  • Balso par savu veikalu!

    Jau otro gadu vadošais tirdzniecības aprīkojama piegādātājs Latvijā uzņēmums „HL Display Latvia” sadarbībā ar informatīvajiem atbalstītājiem -...