Latvijā ir melno stārķu populācijas centrs

Alūksnes Dabas muzejā “Vides labirints” izveidota jauna izstāde, kas stāsta par mūsu spārnoto draugu tālajiem ceļojumiem.

Alūksnes Dabas muzejā "Vides labirints" izveidota jauna izstāde, kas stāsta par mūsu spārnoto draugu tālajiem ceļojumiem. Tajā uzmanība pievērsta putnu un citu mazo radījumu aizsardzībai visā pasaulē.
"Daudzas Latvijā satopamās putnu, kukaiņu un gliemežu sugas ir tādas, kas pārvietojas vairāku valstu un pat kontinentu teritorijā, tāpēc par to aizsardzību ir jārūpējas visiem. Tāpat nepieciešama valstu sadarbība. Izstāde veidota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu, ko guva projekts "Vides labirintam 10". Tajā redzamas visas ceļotājsugas, kādas ir mūsu valstī, kā arī kartēs atzīmētas vietas, uz kurām tās dodas ziemot vai citos klejojumos," informē muzeja vadītājs Aldis Verners.
Dzīvo reti sastopama baltvēdera pīle
Stendā "Pavasara vēstneši" ir latviešu folklorā visvairāk apdziedātās gājputnu sugas: ķīvīte, mājas strazds un lauku cīrulis. Tie ziemā aizceļo uz Rietumeiropu. Dadzītis un zeltglvītis sastopami Latvijā arī ziemā vai veic nelielus ceļojumus. Baltvēdere pīle izstādes eksponātu kolekcijā ir nesen. "Tā ir pīļu suga, kas Alūksnes parka dīķos dzīvo apmēram četrus gadus, bet Latvijā tā ir retums. Citviet to vērot brauc no tālienes, bet te tā skatāma dažu metru attālumā. Ziemot šī pīle dodas uz Āfriku, šķērsojot Vidusjūru," informē A.Verners. Parasti gājputni lido baros. Novērots, ka mājas strazdu baros ir pat vairāki miljoni putnu. Turpretim ķīvītes veido nelielus barus.
Kā atrod ceļu uz Āfriku un atpakaļ?
Ornitologi izmanto sarkanrīklītes, lai pētītu putnu orientēšanās prasmi. Kā viņi prot atrast ceļu pāri jūrām un atkal atgriezties Latvijā? Secināts, ka putni kā orientieri izmanto pilsētu gaismas un cilvēku veidotas vietas, kā arī orientējas pēc zvaigžņu stāvokļa. "Tomēr daudz kas vēl gājputnu migrācijā nav noskaidrots. Turklāt katrai sugai ir savas īpatnības. Tagad ar telemetrijas metodi ir iezīmēti divi Latvijas melnie stārķi. Ar putniem pievienotiem raidītājiem var sekot to lidojumam uz Āfriku," skaidro A.Verners. Līdzīgi pētījumi veikti ar mazo ērgli un lielo šņībīti, kas ir starp izpētītākajām putnu sugām. Tagad var izstāstīt, kā šīs putns lido 9000 kilometru no ziemošanas līdz ligzdošanas vietām vai otrādi. Arī jūras zīriņš pārvar lielu attālumu - 16 000 kilometru - līdz Antarktīdai. Pašlaik Latvijā dzīvojošie jūras zīriņi tuvojas šim kontinentam, to sasniegs decembra vidū.
"Dzimtene šiem putniem ir tur, kur tiem ir ligzdošanas vietas. Dažiem tā ir ļoti plaša teritorija, bet citiem- šaurāka. Latvija ir mazā ērgļa un melnā stārķa populācijas centrs, jo desmit procenti šo putnu koncentrējas mazajā Latvijā. Citur tie ir reti, tāpēc par šo putnu aizsardzību esam atbildīgi," akcentē A.Verners. Latvijā dziedātājstrazdi ir izplatīti, bet, piemēram, Itālijā to ir ļoti maz. Izrādās, ka tur šos putnus atļauts medīt. Putnu draugi vēlas, lai strazdu medības aizliegtu. Toties pupuķis jeb bada dzeguze ir Latvijā reti sastopama, tā ir aizsargājams putns.
Ar trausliem spārniem nolido 6000 km
Stendā "Trauslie rekordisti" ir kukaiņi un tauriņi trausliem spārniem. Tomēr izrādās, ka arī tie spēj pārvarēt lielus attālumus, piemēram, tauriņš "Dadža raibenis" pie mums atlido no Āfrikas. Turklāt šis taurenis dzīvo tikai gadu. Izteikta ceļotāja ir plankumainā spāre. Tās lido lielos baros, reizēm tajos ir arī mazie putni. "Dažu dzīvnieku izplatībā ir palīdzējis cilvēks. Ķīnas krabis no Dzeltenās jūras ir nonācis Baltijas jūrā. Savukārt gliemezis "Rapane" no Japāņu jūras nokļuvis Melnajā jūrā, kur veido savu populāciju. Cits ēdams gliemezis 100 gados ir gandrīz apceļojis pasauli," stāsta A.Verners.
Ziemā var vērot Tundras ciemiņus
Savukārt pie mums lido tā saucamie ziemas viesi. Izrādās, ka atsevišķas putnu sugas te neierodas katru gadu, bet reizēm. Tie ir galvenokārt tundras un taigas iemītnieki. Ziemas viesis ir svilpis, ko vasarā redz maz. Ūdens strazds arī ligzdo Latvijā, bet ziemā tos var redzēt lielākā skaitā. Baltā pūce te manīta daudzas reizes, arī Alūksnes rajonā pāris reižu. Tā atlido no Kolas pussalas gandrīz 2000 kilometru. Melnspārnu kaija Alūksnes ezerā redzēta četros rudeņos, bet pēc tam tā aizlido tālāk. Izstādē redzamas apmēram 70 putnu sugas, Latvijā ir 333, bet pasaulē ir 8600 putnu sugas.

Citu datumu laikraksti

  • Lāčplēša svētkos

    Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga...

  • Pirmie maksājumi par laukaugu un lopbarības platībām

    Šonedēļ Lauku atbalsta dienests uzsāk papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu un lopbarības platībām avansa izmaksu 80 procentu apmērā, jo valstī...

  • Apvienos Mālupes pagasta pensionārus

    Mālupes pagasta “Mārās” pašvaldībā dzīvojošajiem pensionāriem šonedēļ bija otrā tikšanās, jo arī Mālupes pagastā ir nolēmuši veidot savu pensionāru...

  • Atgriezušās priecīgas un iespaidiem bagātas

    “Kad lidmašīna ir uz zemes Latvijā, priecīgi saskatāmies, esam mājās! Tikai mājupceļā atklājas katra bažas un satraukumi, kas bijuši pirms brauciena,...

  • Izmanto iespēju!

    Vēl tikai līdz 15.novembrim jauniešu organizācija “Avantis” aicina pieteikties stipendiju konkursam un Gada balvai.Vēl tikai līdz 15.novembrim...

  • Vidzemē attieksme ir neitrāla

    Oktobrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.Oktobrī veiktajā...