Latvija man ir mīļa kā manas mājas

Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai.

Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai. Lielai daļai igauņu, kas dzīvo Latvijā, tas ir bijis svarīgi, jo šāgada janvārī Latvijas Igauņu biedrība svinēja 95. gadskārtu.
Igauņi ir viena no vecākajām Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām. Vissenākā igauņu kopība Latvijā reģistrēta pirms vairāk nekā 200 gadiem - tā ir igauņu luterāņu draudze, kas tolaik darbojās pie Sv.Jēkaba baznīcas. Savukārt no 19.gadsimta otrās puses Latvijā jau organizē daudz un dažādas igauņu biedrības - igauņu dziedāšanas biedrību "Imanta", Igauņu sātības biedrību, Rīgas igauņu spēka norūdīšanas biedrību "Aberg" un citas.
Integrācija sabiedrībā ir aktuāls jautājums
1908.gadā nodibināta Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrība, kas skaitliski bijusi lielākā igauņu organizācija Latvijā līdz pat 1940.gadam. Tad to slēdza un tās mantu atņēma. 1988.gadā Latvijas igauņi organizāciju atjaunoja, to pārdēvējot par Latvijas Igauņu biedrību. 1997.gadā biedrība varēja atjaunot arī savu saimniecisko darbību, jo atguva 1913.gadā pašu igauņu spēkiem uzcelto biedrības namu.
Pēc statistikas datiem šobrīd Latvijā mīt aptuveni 3000 igauņu. "Latvijas Igauņu biedrībā reģistrējušies aptuveni 300 igauņi, no tiem 90 procenti ir Igaunijas pilsoņi. Februārī būs parlamenta vēlēšanas, un mēs tajās piedalīsimies. Mūsu vidū liela daļa ir veci cilvēki, arī tādi, kas darbojušies iepriekšējā biedrībā. Ar viņu palīdzību varējām saņemt atpakaļ īpašumā savu ēku, kurā padomju laikos darbojās Latvijas Televīzija, bet atjaunotajā Latvijā kādu laiku mitinājās operas kolektīvs," stāsta biedrības vadītāja Parja Svārpstiņa - entuziaste, kas šos pienākumus pilda kopš 1993.gada, bet pagājušajā gadā saņēma Igaunijas valdības apbalvojumu - Baltās Zvaigznes ordeni - par nopelniem etniskās kultūras saglabāšanā.
Tagad biedrības paspārnē darbojas jauktais koris "Leelo", ansamblis "Kaja", bērnu pulciņi, igauņu valodas kursi, tulkošanas birojs, tūrisma klubs.
1989. gada 1.septembrī durvis vēra Rīgas igauņu pamatskolas 1.klase. Šobrīd skolā mācās 131 bērns. "Ja integrācija latviešu sabiedrībā ir aktuāls jautājums, tad mūsu skolā šīs problēmas nav. Lielākā daļa mācību priekšmetu atšķirībā no citu etnisko minoritāšu skolām notiek latviešu valodā, Igaunijas vēsture, dejošana, dziedāšana - igauniski un, protams, igauņu valoda. Daudziem, kas runā latviešu valodā, senči ir igauņi, tāpēc viņu bērni vai mazbērni apgūst igauņu valodu un kultūru, lai varētu kontaktēties etniskajā dzimtenē. Mācās arī bērni, kas atbraukuši līdzi vecākiem no Igaunijas un māk tikai igauņu valodu, viņiem jāapgūst arī latviešu valoda," stāsta direktors Enns Raja, kurš skolu vada jau vairāk nekā 10 gadus. "Mēs braucam uz Igaunijas skolām, ar kurām draudzējamies, ir arī nometnes, kurās visi bērni runā igauniski. Tas palīdz apgūt valodu."
Jaunā paaudze ir biznesa cilvēki
"Jaunā igauņu paaudze, kas Latvijā dzīvo divus vai trīs gadus, ir biznesa cilvēki, un viņiem neatliek laika aktīvi piedalīties biedrības dzīvē. Viņi nāk uz koncertiem - reizi mēnesī Igauņu biedrība rīko kultūras pasākumu. Viņi labprāt palīdz arī finansiāli," stāsta P.Svārpstiņa.
"Šobrīd izglītībai finanses tiek piešķirtas, kultūrai arī kaut kas tiek, bet remontam, lai savestu kārtībā savu īpašumu, mums līdzekļu nepietiek. Skolu ziemā apsildām, bet pārējās telpās salstam. Kad aizgāja iepriekšējie ēkas saimnieki, māja palika avārijas stāvoklī bez apkures. Esam lūguši palīdzību igauņu valdībai un ārzemju igauņu biedrībai. Bet man šķiet, ka arī Latvijai šī māja ir bijusi nozīmīga. Remontam ir nepieciešami 90 tūkstoši latu. Ēka atrodas pašā Pārdaugavas centrā. Te bez telpām skolai un biedrības vajadzībām varētu veidoties šā rajona kultūras centrs."
Sabrauks igauņi no visas pasaules
Latvijas Igauņu biedrība ir Igaunijas Kultūras savienības biedre un arī Vispasaules ārzemju igauņu komitejas locekle no 1966.gada. Šī komiteja atrodas Ņujorkā, un tās statūti nosaka, ka katru ceturto gadu tiek rīkotas Igauņu dienas, bet tām jānotiek citur - ne etniskajā dzimtenē. Nākamajā gadā tās paredzētas Rīgā. Uz šo pasākumu kopā sabrauks igauņi no visas pasaules! Jau tagad esam sākuši plānot kultūras programmu - deju un dziesmu koncertus, operas un baleta izrādes. Sākums būs oriģināls un kopīgs abām valstīm - Latvijai un Igaunijai - Cēsu kaujas atceres 85. gadadiena. 2004.gada igauņu pasākums būs laba reklāma arī Latvijai.
"Viena no igauņu īpašībām ir spītība. Daudzi man jautā, kāpēc Latvijas Igauņu biedrības valde piekrita rīkot svētkus Latvijā 2004.gadā. Bet man gribas citiem ārzemju igauņiem parādīt, ka mēs neesam sliktāki par viņiem! Es vēlos iepazīstināt ar skaisto Latviju, kas ir mūsu otra dzimtene, Rīgu, Jūrmalu," skaidro P.Svārpstiņa.
"Igaunija ir mani senči, radi - neaptverama atmiņa, kas mani saista ar etnisko dzimteni. Latvija man ir mīļa kā manas mājas - to es nevaru salīdzināt ar citu valsti pasaulē," ar patiesu mīlestību saka sirmgalvis, ilggadējais Latvijas Igauņu biedrības biedrs Elmārs Johansons.

Citu datumu laikraksti