Latvija pirms eiro ieviešanas

Kopš valdība apliecināja, ka Latvija ir gatava pievienoties ne tikai Eiropas valstu saimei, bet arī kopējai valūtai, Latvijas Bankai darāmā saraksts ir audzis.

Kopš valdība apliecināja, ka Latvija ir gatava pievienoties ne tikai Eiropas valstu saimei, bet arī kopējai valūtai, Latvijas Bankai darāmā saraksts ir audzis.
Pirmais plašākai sabiedrībai jūtamais solis bija mūsu nacionālās valūtas kursa piesaiste eiro. Latvija faktiski jau dzīvo vienā tautsaimnieciskā telpā ar Eiropu, tāpēc lata piesaiste eiro kopumā nodrošina Latvijas tautsaimniecībai lielāku stabilitāti un tās dalībniekiem - ērtāku darbību. Otrais solis, lai ieviestu eiro, bija pievienošanās Valūtas kursa mehānismam II, kas nozīmē vismaz divu gadu pārbaudi Latvijas ekonomiskajai gatavībai darboties Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā. Vienlaikus vairākām valsts un privātām institūcijām veicami daudzi sagatavošanās darbi, lai naudas maiņa notiktu gludi un saprotami. Šim nolūkam valdība ir izveidojusi eiro ieviešanas procesa vadības komiteju, un Latvijas Banka rūpēsies par tās uzdevumiem atbilstošām jomām - skaidrās naudas apmaiņu, bezskaidras naudas maksājumu sistēmu sagatavošanu, pārmaiņām monetārajā politikā.
Latvija Eiropas mozaīkā
Eiropas Savienība būtībā ir mozaīka, kas veidojas no daudziem atsevišķiem gabaliņiem, arī Latvijas. Informācijai un analīzei šīs kopainas veidošanā ir vēl jo lielāka nozīme. Tāpēc ievērojami palielinājusies arī Latvijas Bankas analītiskā darba nozīme - gan valstī, gan starptautiski.
Pirmkārt, kopš Latvijas Bankas naudas politikas iespējas ir ierobežotas, inflācijas mazināšanā noteicošā ir valdības loma, un bankas speciālisti, balstoties uz ekonomikas analīzi un prognozēm, izstrādā valdībai priekšlikumus, kā bremzēt inflāciju Latvijā.
Otrkārt, informācija, dati, analīze par Latviju aizvien vairāk nepieciešama ES un citām starptautiskajām institūcijām. Tas, kas notiek mūsu valstī, ir svarīgs, lai izprastu notiekošo Eiropā. Eiropas Centrālo banku Frankfurtē interesē Latvijas kopprodukta un ekonomiskās izaugsmes rādītāji, norises mūsu naudas tirgū - naudas daudzums apgrozībā, bezskaidrās naudas norēķini un procentu likmes, valūtu kursi, importa un eksporta dinamika, kapitāla plūsma uz Latviju un uz ārpusi. Latvijas Banka viena pati un arī kopā ar citām valsts iestādēm pārstāv Latvijas intereses vairākās starptautiskās institūcijās, kam arī gatavojam informāciju par tautsaimniecības un finanšu tirgus attīstību.
Frankfurtes
"onkulis" nedomās
Kad Latvija ieviesīs Eiropas kopējo valūtu, Latvijas Bankas darbā parādīsies vēl citi akcenti. Pati galvenā pārmaiņa - tā kļūs par vienu no Eiropas vienotās monetārās politikas īstenotājām un šīs politikas lēmumu pieņēmējām. Lai saprastu, ko tas nozīmē, var atgādināt, ka monetārā politika ir ekonomiskās politikas sastāvdaļa, kas ietekmē naudas tirgu un apgrozībā esošās naudas daudzumu.
Maldīgi ir domāt, ka "onkulis" no Frankfurtes atsūtīs rīkojumu - dariet to un tā. Latvija būs viens no eiro zonas spēlētājiem, tāpēc būs jāsēžas pie kopējā apspriežu galda. Lēmumi, kas ietekmē ikvienu Eiropas valsti, nereti tiek pieņemti tikai ar ilgstošām debatēm. Tur nav svarīgi, ka Latvijas Bankas prezidents pārstāv 2,4 miljonus iedzīvotāju, bet, piemēram, Vācijā ir vairāk nekā 80 miljoni - Eiropas Centrālajā bankā tiek ņemti vērā nevis politiski aspekti, bet argumentēti ekonomiskie un finanšu apsvērumi. Ar tādiem uz Frankfurti jādodas Latvijas Bankas prezidentam, lai kopā ar citu banku prezidentiem pieņemtu lēmumus.
Vadošais motīvs kopējo lēmumu pieņemšanā ir eiro zonas kopējais, nevis kādas atsevišķas valsts labums. Latvijas Bankai tas nozīmēs paplašināt savu skatījumu, analītisko darbu uz kopējām norisēm Eiropas ekonomikā. Savukārt mūsu valstij jābūt gatavai, ka ne vienmēr Eiropas kopējā interese sakritīs ar mūsējo un ne visi Eiropas Centrālās bankas lēmumi būs patīkami arī mums. Pieņemsim, ja Latvija attīstās tikpat strauji kā tagad, bet pārējā Eiropa aug lēni, Eiropas Centrālā banka būs ieinteresēta veicināt kopējo ekonomisko rosību un attiecīgi samazināt kredītu procentu likmi. Mūsu gadījumā tā būtu eļļas liešana ugunī, taču Latvijai būs jārēķinās ar pārējiem. Ja mūsu valsts ir politiski izšķīrusies ieviest eiro tāpēc, ka tas dod stabilitāti, nāksies meklēt citas iespējas, kā panākt tieši Latvijai nepieciešamos attīstības apstākļus, jāizmanto citi pašas valsts rokās esošie instrumenti.
Var teikt, ka pēc iestāšanās eiro zonā mainīsies Latvijas Bankas darba smaguma centrs - no vienas, atsevišķas valsts politikas īstenošanas uz lielai ekonomiskai zonai kopīgu lēmumu formulēšanu un pieņemšanu.

Citu datumu laikraksti

  • Daži atspulgi atmiņu spogulī

    (Turpinās no 13.augusta). Taisnīgā tiesa krievu okupantu gaumē.(Turpinās no 13.augusta) Taisnīgā tiesa krievu okupantu gaumē Grūti man šodien precīzi...

  • Spēkā stājušies jauni noteikumi

    Ar 2005.gada 12.augustu spēkā stājušies jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”,...

  • Vēl var pieteikties atbalsta saņemšanai

    Lauku atbalsta dienests jau informējis, ka 2005.gadā atbalsta maksājumu Lauku attīstības plāna pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Lauksaimniecības...

  • Pļaujas svētkos kurinās podnieku cepli

    Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu apdedzināšanas krāsni.Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu...

  • Būs pasākums jaunajiem skolotājiem

    Nākamnedēļ Alūksnes rajonā risināsies jaunajiem skolotājiem veltīts pasākums “Pa Grestes pedagoģisko atziņu ceļiem”.Nākamnedēļ Alūksnes rajonā...

  • Sāk apsekot lauku saimniecības

    No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos notiek lauku saimniecību struktūras apsekojums.No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos...

  • Būs zvaigžņu lietus

    Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus.Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus. Sākot no jūlija...

  • Rīgā - jaunas, labākas iespējas

    Pēc pārnākšanas strādāt uz Rīgu es nopelnu gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekš, turklāt noteikti izmantošu arī citas labās iespējas, kas paveras...

  • Suminās sakoptāko sētu saimniekus

    Līču ģimene: lepojas, ka dzīvo sakārtotā vidē. Mārkalnē piektdien un sestdien notiks pagasta svētki “Nāc gavilēt!”, kuros galvenais notikums -...