Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās savienībā.

Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās savienībā. Ir aprēķināts un bieži pieminēts, cik naudas Latvija varētu iegūt pirmajos trīs gados pēc iestāšanās ES, taču ievērojami retāk tiek atgādināts, kādas pūles Latvijai pašai jāpieliek, lai pie šīs naudas tiktu.
Finansu speciālisti arvien biežāk atgādina - "Latvija šo naudu nevis saņems, bet mums tā būs pieejama". Kas mums jāpaveic, lai Eiropas Savienības līdzekļi patiešām nonāktu mūsu maciņos?
Miljards eiro par 50 miljoniem
Līdz šim Latvija, tāpat kā citas ES kandidātvalstis, izmatoja un vēl dažu gadus arī turpinās izmantot Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu palīdzību, kas palīdz Latvijai sagatavoties dalībai ES.
Savukārt, kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Latvijai pavērsies iespējas izmantot pēciestāšanās finanšu instrumentus, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijai sasniegt ES valstu līmeni.
Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija laika posmā no 2004. līdz 2006.gadam no četriem ES struktūrfondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Vadības nodaļa (ELVGF), Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI)), Kohēzijas fonda un Kopienas iniciatīvām EQUAL un INTERREG varētu saņemt vairāk nekā miljardu eiro. No struktūrfondiem vien iespējams dabūt 625,4 miljonus eiro.
ES struktūrfondu līdzekļi paredzēti sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. Finansējuma saņemšanai bija nepieciešams sagatavot AttīsLatvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu Vienotajam programmdokumentam, uz kā pamata tiks piešķirts ES finansējums un kuru vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija.
Svarīgi, ka ES finansē tikai tādus projektus, kurus atbalsta pati valsts. Tāpēc, katra eiro saņemšanai no Eiropas Savienības pretī jābūt arī Latvijas finansējumam, proti, Latvijas līdzfinansējumam. Ministru kabinets šim mērķim 26.augustā apstiprinājis 50 miljonus latu, turklāt šos līdzekļus paredzēts tērēt gan līdzfinansējumam, gan struktūrfondu administrēšanas sistēmai.
Nepieciešami 500 jauni ierēdņi
Lai administrētu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, fondu vadībā iesaistītajās ministrijās papildus nākamajos trijos gados nepieciešams izveidot 469 štata vietas un administrēšanai 2004.gadā atvēlēti 8,5 miljoni latu no valdības atvēlētajiem 50 miljoniem latu. Lielāko papildu štata vietu skaitu pieprasījusi Zemkopības ministrija - 260 un tik daudz tādēļ, ka ministrija nodaļas veidos ārpus Rīgas. Tas ļaus zemniekiem taupīt laiku.
Zemkopības ministrijas Valsts sekretāre Laimdota Straujuma skaidro, ka, piemēram, Lauku atbalsta dienestam reģionālajās nodaļās papildus nepieciešamie 113 darbinieki strādās ar ES naudas administrēšanu, pieņems projektu pieteikumus, pārbaudīs to atbilstību dabā, pārmērīs zemes platības un citu Ministrijas amatpersona atzīst, ka šiem darbiem netiks meklēti "pārcilvēki", nekādas īpašas zināšanas nebūs vajadzīgas, jāiziet tikai speciāla apmācība.
Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis informē, ka nākamajā programmēšanas periodā, proti, pēc 2006.gada, atkal varētu būt vajadzība pēc papildu speciālistiem, tomēr darbinieku skaita palielinājums nebūs tik liels, turklāt daļu no viņiem varēs apmaksāt no ES tehniskās palīdzības līdzekļiem.
G.Freimanis uzsver, ka Finanšu ministrija visvairāk ir satraukta par ierēdņu izglītību, kas nodarbosies ar fondu līdzekļu administrēšanu. Tāpēc būtu nepieciešami "radikālāki paņēmieni, kā cilvēkresursus uzlabot, nevis lāpīties ar piecu dienu kursiem".
Eiropas Savienība maksās par padarīto
Gints Freimanis uzsver - Latvija šo naudu nevis saņems, bet mums tā būs pieejama pamatojoties uz iesniegtajiem rēķiniem par īstenotajiem projektiem. Liels risks Latvijai ir tas, ka savus līdzekļus būsim iztērējuši, taču ES tos neatmaksās, ja kaut kas Latvijā būs izdarīts nepareizi. Tāpēc īpaši svarīgi ir ES līdzekļu apgūšanas procedūru Latvijā padarīt pēc iespējas ātrāku un mazāk sarežģītu.
G.Freimanis arī apzinās bažas, ka birokrātiskā procedūra naudas saņemšanai par īstenotajiem projektiem būs ļoti ilga un atgādina, ka naudu projekta veicēji saņems no Latvijas Valsts kases, kuru tur ieskaitīs ES, nevis no Briseles. Tāpēc naudas atgriešanās mūsu maciņos lielā mērā atkarīga no birokrātiskās sistēmas, ko ES naudas apgūšanai izveidos Latvijā.
Kā iespējamos iemeslus Latvijas nespējai "paņemt" Eiropas Savienības naudu, G.Freimanis min divus: kvalitatīvi sagatavotu projektu trūkums un līdzfinansējuma trūkums, jo ES finansē tikai tādus projektus, kurus finansiāli atbalsta pati valsts.
Savukārt Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Vigo Legzdiņš norāda uz citu, viņaprāt, būtisku problēmu, proti, Latvijas finansējumu 2004.gadā. Šis gads ir pirmais, strādājot ar ES struktūrfondiem, tāpēc Valsts kasē var nebūt pietiekami "apgrozāmo" līdzekļu.
Projektus rakstīt palīdzēs arī privātfirmas
Aktuāls ir jautājums, vai Latvijā ir pietiekami speciālistu, kas varētu radīt kvalitatīvus projektus.
Speciālisti atzīst, ka valsts institūcijas jau ir guvušas pieredzi ES naudas apsaimniekošanā, strādājot ar ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem, tāpēc darbā ar valsts līmeņa projektiem problēmu nebūšot. Grūtības varētu rasties pašvaldībām un privātajā sektorā strādājošajiem, atzinis Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts. Viņaprāt, pašvaldībām vajadzēs sadarboties ar valsts institūcijām. Savukārt privātajā sektorā nodarbinātajiem varētu līdzēt konsultantu firmas, kas par samaksu gatavos kvalitatīvus projektus ES līdzekļu saņemšanai.
Lai nākamgad no Eiropas Savienības dabūtu kaut vienu latu, projektu konkursi būtu jāsāk jau šāgada rudenī, uzskata Finanšu ministrijas speciālists. Tomēr pagaidām ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, piemēram, neskaidra valsts pasūtījuma likumdošana, nav zināms, cik un kādus projektus būtu gatavas realizēt pašvaldības, nav skaidrs, cik liels finansējums tiem būs vajadzīgs.
G.Freimanis atgādina - ES struktūrfondu vadības sistēmas ieviešana ir viena no Attīstības plāna sastāvdaļām un šis plāns vēl ir sarunu procedūrā ar Eiropas Komisiju. Ministru kabinets jau apstiprinājis noteikumus par ES struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu, kuros noteikts atbildības sadalījums starp institūcijām. Ņemot vērā, ka starpministriju koordinācijas mehānisms Latvijā nav izveidots, koordinēšanas funkcijas uzņemsies FM un shēmu veido līdzīgu jau esošajai, skaidroja G.Freimanis.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā.4. - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā. - Kā tad!...

  • Piedāvā dažādus kultūras un izklaides pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Pēc sēņošanas var gatavot “Gaiļaseksti”

    Šis ir sēņu gads. Tas ir skaidrs ne tikai tiem, kas ar groziem dodas pēc minerālvielām bagātas pārtikas pusdienām un ziemas krājumiem.Šis ir sēņu...

  • Atvadvārdi Marutai

    No mums aizgājis Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas gaišākais cilvēks - Maruta Zvaigzne.No mums aizgājis Latvijas Multiplās...

  • Gredzens

    Guntis, acis nodūris, ar dakšiņu no šķīvja lasīja gailenītes, visas mīkstās bekas tika pagrūstas maliņā, tās viņam riebās. Vecāku strīds puiku...

  • Šurp grāmatas, uz skolu...

    Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.Kamēr Latvijā bērni...

  • Ekonomikā slēptā labklājība

    Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija...

  • Latvija jau tagad darbojas ES sociālās politikas veidošanā

    Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja...

  • Sievišķā Latvija

    Latvijā šā gada sākumā 54% no valsts iedzīvotājiem bijušas sievietes, kas ir vairāk nekā ES dalībvalstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...