Latvijas ekonomika aug. Bet uz kā rēķina?

Lai saprastu, ar ko Latvija nopelna Eiropā straujāko ekonomikas izaugsmi un vai tā ko iebērs arī iedzīvotāju maciņos nākamajos gados, ir vērts ielūkoties statistikā.

Lai saprastu, ar ko Latvija nopelna Eiropā straujāko ekonomikas izaugsmi un vai tā ko iebērs arī iedzīvotāju maciņos nākamajos gados, ir vērts ielūkoties statistikā.
Arī šāgada pirmā ceturkšņa skaitļi apliecina ekonomikas izaugsmes turpinājumu, gan ne tik strauju kā pērn. Tālāk ir svarīgi novērtēt, kas veido šo pieaugumu? Pašlaik kopējos rādītājus uz augšu ceļ strauji kāpjošais mazumtirdzniecības un citu pakalpojumu nozaru apgrozījums, kā arī būvniecība un transports - tātad nozares, kas saistītas nevis ar eksportu, bet ar iekšzemes pieprasījumu. Apstrādes rūpniecībā situācija pirmajā ceturksnī ir pat pasliktinājusies, to ietekmējusi janvāra vētra Latvijā. Diemžēl ražošanā, kas var nodrošināt sabiedrības labklājību nākotnē, kopumā redzama bremzējoša gaita. Pašlaik ekonomiku visvairāk stimulē iekšzemes pieprasījums - nekustamā īpašuma un dažādu preču iegāde - un ar to saistītā straujā kreditēšanas attīstība.
Labāk ražot makšķeres, nekā pirkt zivis
Kas šobrīd notiek kredītu jomā? Pirmajā ceturksnī izsniegto aizņēmumu gada pieauguma temps turas 50 procentu līmenī. Tā nav ne laba, ne slikta ziņa, jo ir svarīgi, kādiem mērķiem aizdevumus izmanto. Vislielākais gada pieaugums - 74 procenti - ir kredītiem mājsaimniecībām, bet aizdevumi uzņēmumiem gada laikā auguši uz pusi lēnāk - par 39 procentiem. Hipotēku (aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu) kredīti februārī un martā palielinājās par 99 miljoniem latu, tajā skaitā kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei palielinoties par 81 miljonu latu. Būtiski palielinājušies arī patēriņa kredīti. Šo kraso kāpumu veicināja banku cīņa par jauniem klientiem, piedāvājot arvien vilinošākus nosacījumus.
Ekonomikas teorija un arī citu valstu pieredze apliecina, ka straujš patēriņa kredītu pieaugums diemžēl neveicina iedzīvotāju labklājību, tie tikai ļauj vairāk patērēt šodien uz nākotnes rēķina. Tā ir tā pati līdzība par makšķeri un zivi - labāk būtu izgatavot jaunas makšķeres, nevis tirgot zivis. Patēriņa kredīti mazina valsts tautsaimniecības tālāku izaugsmi, noved pie darbaspēka trūkuma un pārmērīga cenu kāpuma, veicina kārtējā konta deficītu. Tas veidojas tad, ja valstī ieved vairāk preču nekā eksportē. Un Latvijā lielākā daļa patēriņa preču tiek ievestas. Lai panāktu augstu un noturīgu valsts izaugsmi, ko pavadītu labklājības pieaugums, līdz ar iekšzemes pieprasījumu jāattīsta arī uz eksportu orientētās jomas.
Baltijā tendences ir līdzīgas
Skatot, cik daudz aizdevumu uzņēmēji Latvijā izmanto dažādās saimnieciskajās nozarēs, informācija rāda, ka pirmajā ceturksnī no izsniegto kredītu kopējā daudzuma apmēram 19 procenti ņemti nekustamiem īpašumiem, 17 procenti - tirdzniecībai, 16 procenti - finanšu starpniecībai un 14 procenti - apstrādes rūpniecībai. Kā apliecina eksperti, darījumus nekustamo īpašumu sektorā riskantākus dara tas, ka daži objekti ir stipri pārvērtēti, un pēc laika to cenas var mazināties. Tas sarežģīs tālāko tirgus attīstību, kā arī iespējas atdot aizņemto.
Salīdzinot ar tendencēm mūsu kaimiņvalstīs, situācija Baltijā pērn nekustamo īpašumu jomā ir apmēram līdzīga, finanšu starpniecībā Latvija un Lietuva izmantoja attiecīgi 16 un 14 procentus no kopējo izsniegto kredītu daudzuma, toties Igaunija - 44 procentus. Tirdzniecībā vismazāk jaunu aizņēmumu izmantojuši Igaunijā - 8 procentus, bet Latvijā un Lietuvā - 18 procentus un 21 procentu. Ne nekustamā īpašuma nozare, ne tirdzniecība nav ražojošas jomas, tāpēc no valsts ekonomiskās stabilitātes viedokļa centrālā banka, protams, vēlētos, lai Latvijā straujāk augtu rūpniecības kreditēšana. Tas arī būs pamats noturīgam dzīves līmeņa kāpumam.

Citu datumu laikraksti

  • Ieceļošana Krievijas Federācijā

    Daudzi ir ieplānojuši doties uz Latvijas un Krievijas izlases futbola spēli, kas notiks 4.jūnijā Sanktpēterburgā. Atgādinām, ka Latvijas pilsoņiem un...

  • Spriedīs par sadarbību

    Pleskavas apgabalā (Krievijas Federācija) jūnija sākumā notiks divi pārrobežu sadarbībai un biznesa attīstībai veltīti pasākumi, kuros dalību ņems...

  • Pagaidām lopi nav cietuši no knišļu kodumiem

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde informē, ka Alūksnes rajonā neviens mājlops no knišļu uzbrukumiem nav...