Latvijas eksporta apjomi turpina palielināties

Arvien vairāk dažādu Latvijas saimniecisko nozaru uzņēmēji strādā ar ārzemju valūtu, iepērkot izejvielas, atsevišķus mezglus vai gatavas preces, pārdodot savus ražojumus ārvalstu tirgos.

Arvien vairāk dažādu Latvijas saimniecisko nozaru uzņēmēji strādā ar ārzemju valūtu, iepērkot izejvielas, atsevišķus mezglus vai gatavas preces, pārdodot savus ražojumus ārvalstu tirgos.
Statistikā lēnām iezīmējas laba tendence - pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, eksports pieauga par 36,5 %, imports - par 25,8 %, tātad eksports vairāk. Kaut arī kopumā Latvijā importē par lielākām summām nekā eksportē. Lielākā daļa Latvijas ražojumu nonāk Eiropas valstīs, desmitā daļa - NVS valstīs. Toties virzienā uz austrumiem apgrozījuma kāpums ir ievērojams - par 55 % vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Tāpēc nākas domāt arī par valūtu riskiem, ar ko uzņēmējiem nākas saskarties.
Kas notiek eiro zonā
Lielākā daļa uzņēmēju šobrīd strādā eiro zonā, tātad ir svarīgi saprast, kas tajā notiek. Valūtas kursu, kā zināms, ietekmē dažādi faktori, arī politika. To pieredzējām pagājušajā nedēļā, kad finanšu tirgi uzreiz reaģēja uz ziņām par Francijas un Nīderlandes negatīvo balsojumu referendumā. Eiro kurss strauji pazeminājās. Taču kopš gada sākuma lats ir piesaistīts eiro, tāpēc Latvijas uzņēmumu darījumus šai valūtā kursa svārstības neskars.
Mūsu uzņēmumiem ir diezgan svarīgi, kā eiro kursa kritums ietekmēs eiro zonas tautsaimniecību, jo ekonomiski vājāka Eiropa apgrūtinātu Latvijas eksportu. Pašreiz novērojamais liecina - ja vien nenotiks vēl kādi globāli notikumi, ilgstošas ietekmes šiem notikumiem nebūs. Jo eiro zonas - pasaules lielākā tirdzniecības bloka - ekonomika pēdējos sešos gados, kopš ieviesa vienotu valūtu, daudzējādā ziņā ir ieguvēja. Inflācija jau gadiem nostabilizēta tuvu 2 % līmenim, ilgtermiņa procentu likmes dažādās valstīs kritās un tuvinājās, kopumā tās kļuvušas stabilākas; brīvā tirdzniecība starp ES dalībvalstīm ļāvusi samazināt darījumu izmaksas un kopā ar valūtas kursu atšķirību izzušanu tas ir sekmējis tirdzniecības apjomu pieaugumu gan starp eiro zonas valstīm, gan ar partneriem ārpus tās.
Eiro un ASV dolāra attiecības
Eiro un ASV dolārs ir pasaulē visvairāk tirgotās valūtas un abas kopā veido apmēram trešo daļu no kopējā valūtu apgrozījuma. Šobrīd valūtas ir apmainījušās vietām - ASV dolāra kurss ceļas, bet eiro krītas. Kopš gada sākuma dolārs pret eiro ir kāpis apmēram par 10 %. Analītiķi kā galveno iemeslu min to, ka ASV ekonomikas rādītāji tiek gaidīti labāki nekā eiro zonā un ka ASV centrālā banka vēl šogad varētu celt procentu likmi. Skatot kā ASV dolārs varētu attīstīties ilgākā termiņā, eksperti uzskata, ka tā stabilitāti skar vairāki apdraudējumi: pirmkārt, milzīgais ASV kārtējā konta deficīts (izdevumu pārsvars pār ienākumiem), otrkārt, veids, kā to finansē. No vienas puses, aug nozīmīga pasaules ekonomikas spēlētāja - ASV - ārējais parāds, no otras - krājas Āzijas centrālo banku uzpirktie ASV valsts vērtspapīri. Rezultātā ASV budžets kļūst arvien atkarīgāks no Āzijas bankām, kas var novest līdz krīzei. Tas ASV dolāra vērtību strauji pazeminātu attiecībā uz pārējām valūtām, arī eiro.
Lats no valūtu svārstībām lielā mērā ir pasargāts
Latvijas iedzīvotājus visvairāk, protams, interesē lats. Tā vērtība pret dolāru (līdz ar eiro) pašlaik krītas - no 52 līdz 57 santīmiem par 1 dolāru. Latvijas ekonomika, tostarp tirdzniecība, visvairāk ir saistīta ar Eiropas Savienību un eiro, tāpēc Latvijas uzņēmēji pēc lata piesaistes eiro lielā mērā ir pasargāti no valūtu svārstībām. Toties starp tiem, kuri strādā ASV dolāra zonā (Latvijā šādu darījumu ir apmēram 10 līdz 15 %) ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. Kā vienmēr valūtu svārstību reizēs. Eksportētāji, kas strādā, piemēram, ar Krieviju, pašlaik ir ieguvēji, savukārt energoresursu importētājiem cenas sadārdzinās un, iespējams, uz ilgāku laiku. Tas, protams, negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku.
Savukārt, visiem, kuri ir ņēmuši kredītus ASV dolāros, varam vien atgādināt: ja jūsu ienākumi ir ASV dolāros, tad valūtas kursa maiņa jūs neietekmēs. Taču, ja ienākumi ir latos, maksājumiem nepieciešamie dolāri nu jāpērk par apmēram 10 % dārgāk nekā gada sākumā. Tāpēc Latvijas Banka kā vienmēr iesaka izvairīties no valūtas riska un ņemt aizdevumus tajā valūtā, kādā ir ieņēmumi.

Citu datumu laikraksti

  • Ģimenes autobuss brauc kalnup

    Jaunlaicenietis Ainārs Raudiņš lepojas, ka viņam ir liela ģimene. Četru brāļu un māsas ģimenes ar bērniem un vecvecākiem aizņemtu jaunā autobusa...

  • Nometnei ir trīs finansējuma avoti

    Alūksnes Sociālās palīdzības centrs jūlijā organizēs nometni maznodrošināto ģimeņu bērniem.Alūksnes Sociālās palīdzības centrs jūlijā organizēs...

  • Dejotājiem ir sākušies svētku kopmēģinājumi

    Vakar līdz pulksten 21.00 Alūksnes rajona 400 dejotāji ieradās Rīgā, Teikas rajona vidusskolā.Vakar līdz pulksten 21.00 Alūksnes rajona 400 dejotāji...

  • Bataljona karavīri svin Jāņus

    22.jūnijā Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā notika obligātā militārā dienesta karavīru pašdarbības skate “Jāņu svinēšana”. Skatē piedalījās četras...

  • Aizliedz cigarešu reklāmu presē

    Ar 31.jūliju būs aizliegta tabakas izstrādājumu reklāma presē un citos izdevumos, bet no nākamā gada 1.janvāra - kinoteātros.Ar 31.jūliju būs...

  • Domes deputāti atskatās uz 100 dienās paveikto

    Ap Jāņiem apritēja 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā Alūksnes pilsētas dome, tādēļ tika rīkota preses konference vietējo laikrakstu pārstāvjiem,...