Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas izglītība nepaliks nomaļus

ES ir tepat mums blakus, un to mēs ikdienā izjūtam uz katra soļa: vides standartu piemērošanā, kvalitatīvākas pārvaldes ieviešanā, lauksaimniecības reorganizēšanā.

ES ir tepat mums blakus, un to mēs ikdienā izjūtam uz katra soļa: vides standartu piemērošanā, kvalitatīvākas pārvaldes ieviešanā, lauksaimniecības reorganizēšanā. Jā, ļoti tuvu ir arī izaicinājumi, ko ES piedāvās Latvijas izglītības sistēmai un tajā iesaistītajiem cilvēkiem: skolotājiem, studentiem, savu kvalifikāciju paaugstināt gribošajiem. Par šiem izaicinājumiem, kā arī dažiem mītiem saistībā ar ES un Latvijas izglītības politiku stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautisko sadarbības programmu koordinācijas departamenta direktores vietniece Gunta Arāja.
Studentiem būs vienlīdzīgas iespējas
Tradicionāls, bet vienmēr aktuāls jautājums: ko izglītības sistēma iegūs no Latvijas integrācijas ES?
Var runāt par vairākiem ieguvumiem. Pirmkārt, par tiem, kas attiecas uz iedzīvotājiem, tas ir, skolēniem un it īpaši studentiem, otrkārt, ieguvumiem, kas attiecas uz sistēmu kā tādu.
Būtisks ieguvums būs lielākas iespējas studēt ES dalībvalstu augstskolās. Arī citās izglītības iestādēs, protams, palielināsies šādas iespējas, tomēr jāņem vērā, ka students atšķirībā no vidusskolēna ir daudz patstāvīgāks. Pašlaik, lai nokļūtu kādas ES augstskolā, jāmaksā un bieži vien vairāk nekā tās valsts iedzīvotājiem, kurā atrodas šī augstskola. Pēc Latvijas iestāšanās ES atšķirīgo samaksu šķērslis atkritīs. Jāpiebilst, ja par izglītību kādā dalībvalstī nav jāmaksā, tomēr jāsedz uzturēšanās izdevumi, bet pēc iestāšanās katra dalībvalsts piedāvās studentam dažādus finansiālos atbalstus.
Vai tas nozīmē, ka jaunietis, piemēram, no Beļģijas, kas izvēlēsies studēt, teiksim, Mākslas akadēmijā, maksās tos pašus 900 latus gadā, ko maksā Latvijā dzīvojošais?
Jā. Vienādo izmaksu princips izlīdzina iespējas. Tāda pati situācija būs, ja kāds no Latvijas brauks uz Lielbritāniju studēt –viņam būs nevis ārzemniekam paredzētā līdzdalības maksa augstskolā, bet tāda pati kā Lielbritānijā dzimušam un augušam studentam.
Tomēr Latvijas pilsonim, kas grib studēt kādā citā dalībvalstī, būs jāzina attiecīgās valsts valoda?
Vēlams. Tagadējā pieredze rāda, ka mācības dzimtajā valodā ir lētākas nekā svešvalodā, un šīs cenu atšķirības ir neizbēgamas. Piemēram, programma nīderlandiešu valodā maksā līdz pat desmit reižu mazāk nekā tā pati programma angļu valodā. Tāpēc ES popularizē to, ka dalībvalstu pilsoņiem savā izglītības sistēmā būtu jāapgūst vismaz divu citu dalībvalstu valodas.
Vai krievu valoda kā svešvaloda, kurā varētu apgūt kādu studiju programmu, netiek paredzēta?
Krievu valoda nav nevienas ES dalībvalsts valoda, tāpēc tā šo studiju valodu skaitā neietilpst. Tas, protams, neizslēdz visas iespējas, jo ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram, Somijā nelielā daļā skolu priekšmeti tiek pasniegti krievu valodā, vairākās dalībvalstīs krievu valoda ir kā studiju objekts.
Pirmā valoda, ko mācās, protams, ir angļu, jo tā tomēr kļuvusi par sarunvalodu visā Eiropā, taču tajā pašā laikā tiek atbalstīta arī otras valodas – franču, vācu, itāļu – mācīšanās.
Kā praktiski izskatīsies, ja jaunietis no Latvijas centīsies iestāties kādā ES dalībvalsts augstskolā?
Viņam būs jānoskaidro, kādi ir uzņemšanas nosacījumi attiecīgajā augstskolā, un viņš tiks uzņemts saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem – ir diplomu konkurss vai iestājeksāmeni. Kārtība būs tāda pati kā attiecīgās valsts studēt gribētājiem.
Taču dzīvošanas izdevumi būs jāsedz pašam.
Jā, bet iestājoties viņam būs iespējams pieteikties uz studiju atbalstu, piemēram, tai pašā Francijā vai arī Latvijā.
Vai ES dalībvalstīs augstākā izglītība ir par maksu?
Piemēram, Vācijā ir valsts finansēta izglītība.
Vai tā ir bezmaksas tikai Vācijas pilsoņiem?
Nē, visiem, arī tiem, kas nāk no citām dalībvalstīm. Vienīgā problēma – lai varētu nokļūt līdz šai bezmaksas izglītībai, jāsaņem uzturēšanas atļauja, kas ir uz vienu akadēmisko gadu. Tālākā uzturēšanās atkarīga no sesijas rezultātiem.
Zaudējumi būs mazāki par ieguvumiem
Jūs teicāt, ka no ES iegūs ne tikai cilvēks, bet arī pati izglītības sistēma. Kādi būs šie ieguvumi?
Pirmkārt, iegūsim no strukturālo fondu līdzekļiem, ja tie tiks piešķirti Latvijai un ja tā spēs atrast noteiktu procentu līdzfinansējuma. Tas nozīmē, ka līdzekļu piesaistes gadījumā varēsim uzlabot skolu infrastruktūru: remontēt, pielāgot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Starp citu, viena no mūsu prioritātēm ir panākt, lai katrā rajonā vienu skolu sakārto tā, lai cilvēks invalīda krēslā varētu mācīties tajā.
Vai viss būs atkarīgs no tā, cik kvalitatīvus projektus skolas iesniegs strukturālajos fondos?
Jā.
Vai pašlaik skolām nav šādas iespējas piesaistīt starptautisko finansējumu?
Pašlaik tās ir ierobežotas, un lielākoties skolas finansē no valsts līdzekļiem.
Ja lauku skola izdomā nomainīt vēl padomju laikos uzlikto jumtu, vai tai ir iespējas iegūt finansējumu šim nolūkam no ES fondiem?
Ja skola labi pamato, kāpēc to dara, un spēj to pierādīt, tas ir iespējams.
Daudzus pedagogus interesē, vai viņiem palielināsies algas pēc Latvijas iestāšanās ES.
Tiešas sakarības starp šiem diviem lielumiem nav. Ilgtermiņā noteikti algas palielināsies, jo iekšējā tirgū pastāvēs atalgojuma līdzsvars.
Vai varam runāt par zaudējumiem Latvijas izglītības sistēmā, ko izraisīs integrācija ES?
Izglītības sistēmai nebūs būtisku zaudējumu, jo – ko īsti varam zaudēt? Izglītība ES ir viena no tām jomām, kas ir dalībvalsts kompetence un atbildība,un ES pilnībā respektē nacionālās izglītības sistēmas attīstību, ja vien tā nenonāk pretrunā ar citām jomām. Piemēram, ja kāda dalībvalsts izdomātu, ka tai profesionālās izglītības apguves laiks ir divreiz īsāks nekā pārējās dalībvalstīs, tad dalībvalstij šis termiņš tomēr būtu jāpagarina.
Cik pamatots ir bieži minētais apgalvojums, ka, iestājoties ES, visas «gudrās galvas» aizbrauks prom no Latvijas?
Visas noteikti neaizbrauks, jo ne tikai labā izglītība noteiks visu. Citām dalībvalstīm ir pieredze, pat ja šī migrācija notiek, tā ir īslaicīga, un, attīstoties ES, cilvēki konstatē, ka vislabāk ir darboties savā vidē.
Tātad jūs apgalvojat, ka šajā sakarā mēs neko nezaudēsim?
Kaut ko noteikti varam zaudēt, taču valsts kompetencē ir censties nodrošināt, lai cilvēki nebrauktu uz citām Eiropas valstīm tāpēc, ka tur vairāk maksā vai ir labāki sadzīves apstākļi. Domāju, uztraukties nevajadzētu. Cits jautājums ir par zinātni. Tā sen ir starptautiska, un jau tagad notiek zinātnieku migrācija uz valstīm, kur ir lielākas perspektīvas.
Latvijā iegūtajam diplomam var izrādīties lielāka vērtība
Vai bija kas būtisks, kur izglītības likumdošanas saskaņošanas procesā Latvijai vajadzēja piekāpties ES?
Izglītībā nebija, jo, izstrādājot jauno Izglītības likumu 1997. gadā, tajā ierakstīja normu, kas ir spēkā arī ES – visiem ES dalībvalstu pilsoņiem ir vienādas tiesības iegūt izglītību. Daudz vairāk darba bija jomā, ko sauc par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, jo līdz integrācijas procesam Latvijā bija tikai akadēmiskā atzīšana, tas nozīmē, citā valstī iegūta izglītības dokumenta atzīšana tālākām studijām Latvijā. Savukārt ES paredzēts atzīt arī profesionālo kvalifikāciju, lai strādātu.
Vai tas attiecas arī uz vidējo profesionālo izglītību?
Jā. Runa ir par noteiktu profesiju loku, kas katrā dalībvalstī ir reglamentētas. Dalībvalsts pati noteikusi, ka, lai strādātu attiecīgajā profesijā, nepieciešama atbilstoša izglītība un citu prasību izpilde. Reglamentēto profesiju skaits katrā valstī ir atšķirīgs. Latvijā, piemēram, tādu ir apmēram sešdesmit. Taču ir viena profesiju grupa, kas reglamentēta visā ES, tai skaitā arī skolotāji.
Kādiem kritērijiem jāatbilst augstskolas diplomam, lai to atzītu arī citās ES dalībvalstīs?
Šai augstskolai noteikti jābūt akreditētai Latvijā. Tas ir pamatnosacījums. Valsts augstskolas Latvijā jau ir akreditētas. Arī starp privātajām daļa ir akreditētas. Tā kā tuvojas iestājeksāmenu laiks, reflektantu uzmanība jāvērš arī uz to, ka, vispirms, lai arī cik vilinošs izklausītos programmas nosaukums, vajadzētu noskaidrot, vai šī augstskola ir akreditēta.
Vai jau pašlaik nepastāv tendence, ka cilvēks pēc studijām prestižā Eiropas augstskolā, atgriežoties Latvijā, ar savu diplomu izkonkurē tos, kas šeit ieguvuši identisku augstāko izglītību?
Ne vienmēr «tur» iegūtā izglītība ir labāka par «šeit» iegūto. Kaut arī ir vairākas problēmas, mūsu izglītība kopumā tomēr ir ļoti laba un zināšanas, ko iegūst šeit, dažreiz varētu būt pat piemērotākas konkrētai videi, kurā cilvēkiem jāstrādā, nekā tās, kas iegūtas nu kaut vai Oksfordā. Viens piemērs – tiesību zinātnes. Lai arī kāds ir mācību saturs, tas galvenokārt orientēts uz Latvijas tiesību sistēmu. Ja es strādāšu kaut vai valsts pārvaldē, protams, zināšanas, kas iegūtas šeit, ir daudz vieglāk izmantojamas nekā ārpus Latvijas iegūtās.
Kāda būs ES ietekme uz Latvijas privāto un valsts augstskolu savstarpējo konkurenci?
Augstākā izglītība ir pakalpojums, ko var ļoti labi pārdot. Līdz ar to uzskatu, ka privātās augstskolas, protams, paliks. Jautājums, vai to būs tik daudz kā tagad un vai tās resursu efektīvas izmantošanas nolūkos neapvienosies, joprojām paliks atklāts. Pašlaik ļoti daudzas Eiropas augstskolas – gan privātās, gan valsts – vilina studēt gribētājus pie sevis.
ES izglītības programmas ir populāras
Cik zināms, līdz šim Latvijas iedzīvotāji samērā aktīvi iesaistījušies ES izglītības programmās «Leonardo da Vinci», «Socrates» un citās, kas paredz apmaiņas braucienus un izglītošanos citās kandidātvalstīs. Vai pēc iestāšanās ES šīs programmas pastāvēs?
Programmu darbības laiks ir no 2000. līdz 2006. gadam, un ES sākta diskusija par to, kādas šīs programmas izskatīsies un kādas būs to mērķauditorijas pēc 2006. gada. Līdz ar to pašlaik netiek domāts, ka šīs programmas varētu nepastāvēt. Tas atbilst arī ES dibināšanas līguma nosacījumiem, ka kopienas interesēs ir veicināt skolēnu, studentu, pētnieku un citu izglītošanās procesā iesaistīto cilvēku mobilitāti, un programmas ir tas mehānisms, kā to izdarīt.
Vai tas nozīmē, ka pats princips, ka augstskola organizē studentam iespējas studēt citās Eiropas valstīs, nemainīsies?
Ja tas notiek šajās programmās, tas nemainīsies. Savukārt, ja students to dara individuāli, viņam pašam process ir jāorganizē. Pašlaik Latvijas studentiem ir iespējas pieteikties uz vairāk nekā desmit valstu valdības stipendijām, uz kurām ir ierobežots skaits vietu. Ja students nolemj pieteikties uz kādu stipendiju, viņš to dara pats. Vienīgi no augstskolas vajadzīgs apliecinājums, ka students patiešām sekmīgi studē programmā, kurā viņš grib izglītoties arī ārpus Latvijas.
Vai iesaistīšanās ES programmās nav pārlieku sarežģīts un birokratizēts process?
Tur ir stingri noteikta un iepriekš aprakstīta procedūra. Būtībā tas nozīmē, ka skolēnam vai studentam, kas vēlas studēt kādā ES dalībvalstī, jāraksta projekts. Aktivitāte līdz šim patiešām bijusi liela, un valstij arī vēl daudz darāmā, jo, tā kā šajos projektos daļu veido līdzfinansējums, ir nepieciešams valsts atbalsts.
Apskatot «Socrates» apakšprogrammas, pirmais, ko pamanīju, ir iespēja apgūt pieaugušo izglītību. Kāda bijusi aktivitāte šai sakarā?
Liela, jo parasti projektu, kurus iesniedz iestādes, piemēram, reģionālie pieaugušo izglītības centri, ir divas trīs reizes vairāk nekā pietiek finansējuma. Arī individuālajām stipendijām šis pieprasījums ir ļoti augsts.
Kādu profesiju pārstāvji iesaistās pieaugušo izglītības ieguvē ārpus Latvijas?
«Socrates» nav pat runa par profesijām, runa ir par to, ka konkrētās personas māca, kā izglītot pieaugušos kā tādus. Tātad tas nozīmē, ka vienā auditorijā varētu būt ļoti dažādu profesiju pārstāvji – ārsts, medmāsa, policists, skolotājs un laukstrādnieks.
Vai, piemēram, kāds Latvijas policists ir iesaistījies šajā pieaugušo izglītības programmā?
Līdz šim ne. Protams, ir viens «bet» – jāzina svešvaloda, un tā diemžēl vienai daļai pieaugušo ir liela problēma.
«Socrates» ir apakšprogramma «Arion», kas paredz pamatskolas un vidusskolas skolotājiem iespējas celt savu kvalifikāciju kādā ES kandidātvalstī. Sakiet, kur skolotājs Alūksnē, Gulbenē, Valkā vai Jelgavā var iegūt informāciju par iespējām iesaistīties šajā programmā?
Informāciju var iegūt programmu aģentūrās Rīgā. Taču vietējās aģentūras aktīvi informē reģionālos pieaugošo izglītības centrus vai pašvaldību izglītības struktūrvienības. Vēl, protams, ir iespējams meklēt internetā, kur var atrast attiecīgās programmas mājas lapu. Programmu aģentūras Latvijā organizē arī izskaidrojošos seminārus, kad cilvēkus informē noteiktā vietā un nav jābrauc uz Rīgu.
***
ES piedāvātās izglītības programmas
1. «Socrates»
ES programma sadarbībai izglītībā. Paredzams, ka darbojas līdz 2006. gadam. Aptver visu veidu izglītības iestādes un neformālos izglītošanās veidus no bērnudārza līdz sirmam vecumam. Ietver vairākas apakšprogrammas:
1) skolas izglītība (COMENIUS);
2) augstākā izglītība (ERASMUS);
3) pieaugušo izglītība un citi izglītības ceļi (GRUNDTVIG);
4) valodu apguve (LINGUA)
5) informācijas tehnoloģijas izglītībā (MINERVA);
6) novērojumi un jauninājumi (t.sk. ARION, NARIC, EURYDICE).
Katrā valstī programmas īstenošanai izveidota nacionālā aģentūra. Latvijā šīs funkcijas pilda Akadēmisko programmu aģentūra Vaļņu iela 2 –503, LV – 1050, Rīga, tālr. 7223983.
2. «Leonardo da Vinci»
Atbalsta jauniešu, strādājošo un uzņēmumu izaugsmi tehnoloģisko un ekonomisko izmaiņu apstākļos, kā arī iesaistās nodarbinātības jautājumu risināšanā Eiropā. Darbojas no 2002. līdz 2006. gadam. Programmas budžets ir 1,5 miljardi EUR. Programmas mērķi tiek īstenoti piecos projektu veidos:
mobilitāte – apmaiņas un stažēšanās projekti pieredzes apmaiņas, kvalifikācijas celšanas, mācību prakses, jaunu tehnoloģiju apguves nolūkos;
pilotprojekti – profesionālās izglītības kvalitātes un inovāciju attīstīšanas projekti, kuros var radīt jaunas mācību formas, izglītības programmas, mācību un metodiskos līdzekļus;
valodu projekti – svešvalodu kompetences attīstīšanas projekti profesionālās izglītības kontekstā;
starptautiskie informācijas apmaiņas tīkli – pieredzes apmaiņas un veiksmīgu projektu rezultātu izplatīšanas projekti;
uzziņas materiālu izstrāde – sistematizēti un strukturēti pētījumu un analīzes projekti uzziņas materiālu veidošanai, atjaunošanai un izplatīšanai.
Projektus iesniedz juridiskas personas, kas saistītas ar profesionālo izglītību un darba spēka attīstību – valsts vai privātās iestādes, uzņēmumi, darba devēju vai darba ņēmēju organizācijas, mācību iestādes un citas organizācijas. Programmu Latvijā administrē Profesionālās izglītības attīstības programmas aģentūra Vaļņu iela 2 – 502, LV-1050, Rīga, tālr. 7226777, .
3. Programma «Jaunatne»
Tās mērķis ir izveidot vienotu jauniešu un viņu organizāciju sadarbības attīstības platformu gan Eiropā, gan ārpus tās robežām. Programma paredzēta jauniešiem (vecumā no 15 līdz 25 gadiem) un jaunatnes organizācijām un darbojas no 2000. līdz 2006. gadam. Tā tiek realizēta vairākās apakšgrupās:
1) akcija «Jaunatne Eiropai» (apmaiņas);
2) Eiropas brīvprātīgais darbs;
3) jaunatnes iniciatīvas.
4) programmu «Jaunatne», «Leonardo da Vinci» un «Socrates» kopējās aktivitātes;
5) atbalsta pasākumi.
Ar programmas administrēšanu nodarbojas Jaunatnes starptautisko sadarbību aģentūra Merķeļa ielā 11 – 531, LV –1050, tālr. 7213202, .

Citu datumu laikraksti

  • Mīts: Eiropas Savienībā nosaka garāku darba laiku

    - Eiropas Savienībā Darba laika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Tas taču nozīmē, ka pēc pievienošanās Eiropas...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Piemiņas pasākumi. 14.jūnijā pulksten 10.00 Alūksnē Komunistiskā genocīda upuru atcerei notiks piemiņas brīdis pie Mātes tēla.Piemiņas...

  • Ja nākamajā rītā ir slikti

    Ir izlaidumu un tūlīt arī - Jāņu laiks. Starp smaržojošiem ziediem un pīpenēm. Bet reizēm nākamajā dienā pēc kārtīgas lustēšanās ir nedaudz grūti un...

  • Lauku iedzīvotāji Latvijā uzskata, ka var izdzīvot bez Eiropas Savienības

    Alsviķu pagasta iedzīvotāja Velta Jundze ir pārliecināta, ka Latvija var izdzīvot arī bez iestāšanas Eiropas Savienībā.Alsviķu pagasta iedzīvotāja...

  • Upe

    Viņas balss aiztrūkst, viņa atmin Ansi un iedomā, kā būtu, ja viņš būtu ienācis pie Dārtas kā pie "Rotiņu" saimnieces, bagātais Silabriedis Ansi...

  • Uz Albāniju var doties bez vīzas

    29.maijā stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Albāniju.29.maijā stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Albāniju . Latvijas Republikas...

  • Saņēmēju vairāk, bet saujā mazāk

    Latvijas lauksaimnieki nonākuši grūtas apjēgas priekšā. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai...

  • Būs jauni kredīti

    Vai Latvijas iedzīvotājs līdz brīdim, kad zemi varēs iegādāties ES iedzīvotāji, būs ekonomiski spējīgs iegādāties zemi pats?Vai Latvijas iedzīvotājs...

  • Upe

    - Tad jau gan, bet redzi, Pēter, - tici vai netici , bet tas augstais visu redz. Vai varēsi mierīgu sirdi dzīvot?12. - Tad jau gan, bet redzi, Pēter,...