Latvijas meži jāizmanto gudrāk

Ja 11. decembrī Eiropas līderi Briselē vienosies par klimata un enerģētikas tiesību aktu priekšlikumiem, Eiropas rīcībā būs gatavs pasākumu kopums, kā uzlabot Eiropas energoapgādes drošību, vienlaikus ierobežojot siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus.


Šie lēmumi būtiski ietekmēs gan Eiropas, gan dalībvalstu ekonomiku un rūpniecību. Atjaunojamās enerģijas daļai Eiropas Savienībā līdz 2020.gadam jāpieaug līdz 20 % no kopējā energopatēriņa, par 20 % jāuzlabojas energoefektivitātei un par 20 % jāsamazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem. Mērķis ir kaitīgo gāzu izmešu ierobežošanai izmantot tirgus mehānismus, nosakot oglekļa dioksīdam cenu, un nodrošināt nākotni, palielinot tādu atjaunojamo enerģijas avotu kā vēja, saules un biomasas enerģijas izmantošanu.
Tas ir jauns „zaļš” un mūsdienīgs priekšlikums, kas spēs sagatavot arī Latvijas ekonomiku nākotnei. Tā būs zaļāka nākotne, kas ilgtermiņā Latvijai un citām dalībvalstīm pavērs ceļu uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un jaunām darba vietām tīro tehnoloģiju jomā un lokālajā energoinfrastruktūrā. Realizējot šo plānu, Eiropas atkarība no importētas gāzes un naftas 2020.gadā samazināsies apmēram par 50 miljardiem eiro.
Apliecinājumus tam, ka nepieciešama šāda jauna pieeja, rodam ik dienu. Jaunākais Starptautiskās enerģētikas asociācijas ziņojums liecina, ka oglekļa dioksīda izmeši, kas rodas enerģijas ražošanas rezultātā, pašlaik ir jau 60 % no visiem siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem. Lai novērstu neatgriezenisku postu mūsu planētai, oglekļa dioksīda izmeši ir dramatiski jāsamazina. Tieši tāds arī ir jauno ES  priekšlikumu mērķis, vienlaikus skaidri izvirzot priekšplānā alternatīvos enerģijas avotus.
Šajā procesā būs iesaistīta ikviena ES dalībvalsts. Latvijai tas nozīmēs atjaunojamās enerģijas daļu kopējā energopatēriņā palielināt līdz 42 %, kas ir par apmēram 7 % vairāk nekā pašlaik. Tas nav viegls uzdevums, bet citām valstīm tiek prasīts vēl vairāk. Šīs pūles prasīs ieguldījumus, bet tie noteikti atmaksāsies. Enerģijas cenas ES pēdējā gada laikā ir cēlušās vidēji par 15 %, un, par spīti nesenajam naftas cenu kritumam, nav iemesla uzskatīt, ka cenu kāpuma tendence apstāsies.
Jau tagad ES vairāk nekā pusi patērētās enerģijas importē, un nākotnē šī atkarība no importētiem fosilajiem resursiem tikai palielināsies, tādēļ energoapgādes nodrošināšana prasīs arvien vairāk līdzekļu. Atjaunojamajai enerģijai šajā situācijā ir dubults ekonomiskais izdevīgums: pirmkārt, tā nodrošina, ka nauda tiek ieguldīta Eiropas valstu ekonomikā un ražošanā, un otrkārt, palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomus un šīm tehnoloģijām iegūstot arvien lielāku pieprasījumu tirgū, tās izmaksas nākotnē samazināsies.
Latvijai šie ES klimata un enerģētikas politikas lēmumi dos iespēju izmantot tās milzīgo biomasas potenciālu. Saprātīgi un gudri izmantojot Latvijas mežus un neizmantotās zemes, pēc dažām aplēsēm, Latvija varētu nodrošināt vismaz no 33 % līdz 60 % no sava kopīgā enerģijas patēriņa tikai ar biomasu vien.
Ja pieskaita vēl hidroelektrostaciju devumu elektrības ražošanā, tad Latvija faktiski var nodrošināt savu energo­apgādi gandrīz no at­jaunojamiem ener­goresursiem vien un līdz ar to bez jebkādiem oglekļa dioksīda izmešiem, nemaz nerunājot par ietaupījumiem, kas rastos, samazinot naftas un gāzes importu.
Šie ietaupījumi visām ES dalībvalstīm, ja tiks sasniegti ES izvirzītie mērķi, sākot ar 2020. gada būs vēl 200 miljoni eiro gadā.
Ekonomisti ir vienisprātis, ka Eiropa šobrīd ir pārmaiņu priekšā un ka šis ir īstais laiks investēt tajās jomās, kur tas visvairāk nepieciešams. Atjaunojamā enerģija un tīrās tehnoloģijas, kurās ES jau ir spēcīga, noteikti ir šādas jomas. Eiropai ir jāizmanto iespēja vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas kā pasaules līderim tīro enerģijas tehnoloģiju izmantošanā un tai jārāda piemērs pārējai pasaulei.
Atjaunojamā enerģija ir mūsu ceļš uz labāku nākotni!

Citu datumu laikraksti

  • Šogad reģistrē simto bērniņu

    Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā šogad ir reģistrēts simtais bērniņš. Pēdējo reizi pilsētā gadā  reģistrēto jaundzimušo skaits simtu pārsniedza...

  • Pateicas atbalstītājiem

    Alūksnes pašvaldība pateicas ikvienam iedzīvotājam, kas atsaucās mūziķa Gunāra Kalniņa gospeļkora „gg choir” lūgumam piedalīties labdarības akcijā un...

  • Kavējas remonts

    Pasaules finanšu krīze negatīvi ietekmējusi Alūksnes luterāņu baznīcā paredzētos remontdarbus. Līdzekļus remontam bija paredzēts iegūt, pārdodot kādu...

  • Skatāma novadnieka gleznu izstāde

    Ilzene Pagasta padomes telpās un bibliotēkā ir skatāma novadnieka Māra Salmiņa gleznu izstāde. “M.Salmiņš ir dzimis ilzenietis. Izstādes atklāšanas...

  • Aicina uz koncertu baznīcā

    Alūksne Svētā Bonifācija katoļu baznīcā sestdien, 6.decembrī, ikviens tiek aicināts uz klasiskās mūzikas koncertu. Koncertu sniegs “Kremerata...

  • Sacenšas zolītē

    Gulbenes pilsētas individuālajā zolītes čempionātā, kurā piedalījās vairāk nekā pussimts spēlētāju no 18 Latvijas pilsētām, labus rezultātus uzrādīja...