Latvijas premjeram daudz darba

Uzticības balsojums valdībai Saeimā pierādīja, ka valdošā politisko partiju koalīcija šobrīd ir imūna pret “Jaunā laika” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK negaidītajiem mīlestības apliecinājumiem pret Tautas partiju.

Uzticības balsojums valdībai Saeimā pierādīja, ka valdošā politisko partiju koalīcija šobrīd ir imūna pret "Jaunā laika" (JL) un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) negaidītajiem mīlestības apliecinājumiem pret Tautas partiju (TP).
TP Saeimas frakcija ir izšķirošais politiskais spēks jebkurā valdības modelī, to saprot arī JL un TB/LNNK deputāti. Tādējādi premjeram Indulim Emsim jāizmanto visi līdzekļi, lai noturētu TP savā koalīcijā, jo maz ticams, ka Zaļo un Zemnieku savienībai atrastos vieta jaunajā koalīcijas modelī. Ir skaidrs, ka TP manevri starp pašreizējo valdību un vēlmi veidot labējo politisko spēku koalīciju ar stabilu vairākumu Saeimā pirms balsojuma par jauno budžetu rudenī var negatīvi ietekmēt partijas popularitāti vēlētāju acīs.
Sāpju bērns - "Lattelekom"
Politiskās spēles ap valdību nav I.Emša vienīgā problēma. Neņemot vērā dokumentu slepenību, žurnālistiem izdevās iegūt informāciju par Einara Repšes valdības un Skandināvijas telekomunikāciju koncerna "TeliaSonera" noslēgto mierizlīgumu "Lattelekom" tiesas prāvā. Jau vairākus mēnešus parādās spekulatīvi paziņojumi par Latvijas valsts izdevīgumu šajā līgumā. Vai, atstājot premjera krēslu, E.Repše un viņa sabiedrotie līgumā ir apsolījuši pārdot "Lattelekom" un uzņēmumam piederošās Latvijas Mobilā telefona akcijas par sviestmaizi? Domāju, ka šādu pieņēmumu izdarīt būtu pāragri. Šaubos, vai tautā populāra partija un tās vadītājs būtu tā rīkojies, lai perspektīvā zaudētu savu vēlētāju balsis.
Lielie Latvijas valsts uzņēmumi vienmēr ir bijuši valdību sāpju bērni. Atliek tikai atcerēties peripetijas ap "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. No otras puses, varbūt varētu apsveikt mierizlīgumu šajā tiesas procesā, jo Latvijas valstij tiesas procesi nav stiprākā puse.
Eiropa ir labvēlīga Tatjana Ždanokai
Kārtējo reizi Latvijas valsts ir zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Šoreiz par to parūpējās ilggadējā Latvijas valdības opozicionāre un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" vadītāja T.Ždanoka. ECT atzina, ka T.Ždanokai 1999.gadā netaisnīgi anulēts Rīgas domes deputāta mandāts, kaut viņa bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991.gada 13.janvāra. Šis tiesas spriedums norāda, ka vairākas likuma normas par valsts un pašvaldību vēlēšanām ir pretrunā vispārpieņemtām cilvēktiesībām. ECT spriedums dod iespēju vairākiem bijušajiem komunistiskās partijas un Valsts drošības komitejas štata darbiniekiem vērsties ECT ar līdzīgām prasībām pret Latvijas valsti.
Šobrīd bumba ir valdības laukuma pusē, proti, tai jālemj, vai pārsūdzēt šo ECT spriedumu augstākajā tiesvedības instancē. Toties zaudējums šajā procesā pret T.Ždanoku var izmaksāt vairāk nekā pašreizējie aptuveni 20 000 eiro. Turklāt spriedums nelabvēlīgs, ierobežojumi pašvaldību un Saeimas vēlēšanās kandidēt bijušajiem čekistiem un kompartijas biedriem, kas tādi bijuši pēc 1991.gada 13.janvāra, būtu nekavējoties jāatceļ. Vai nepieciešams referendums par jauno ES konstitūciju?
Jāļauj tautai izteikt viedokli
Pagājušajā piektdienā Eiropas Savienības (ES) vadītāji vienojās par jaunās konstitūcijas līguma tekstu. Šobrīd līgums ietver daudzus dalībvalstu savstarpējos kompromisus, kas ilgākā laika perspektīvā var traucēt efektīvu ES institūciju un dalībvalstu nacionālo institūciju darbību. Šobrīd jauno konstitūcijas līgumu pāragri uzskatīt par pieņemtu, tas vēl jāapstiprina katrai no dalībvalstīm. Vairākas ES dalībvalstis šā jautājuma izlemšanai rīkos tautas nobalsošanu.
Lielākā daļa Saeimas deputātu uzskata, ka referendums nav nepieciešams. Politiķi savu nostāju argumentē ar diviem kritērijiem, proti, zemā vēlētāju aktivitāte pagājušajās ES Parlamenta vēlēšanās un nepietiekama informētība par ES politiskajiem procesiem. Uzskatu, ka tautai vajadzētu izteikt viedokli šajā jautājumā, neņemot vērā to, cik vēlētāju piedalīsies referendumā. Vienalga, vai šis konstitucionālais līgums ir virzība uz federālas Eiropas nākotni vai ne, tomēr vēlētājiem vajadzētu dot iespēju paust nostāju šajā jautājumā. Latvijas politiķiem jābeidz baidīties par to, ka iedzīvotāji varētu nobalsot pretēji Briseles un ES lielvalstu interesēm, jo tagad Latvija ir neatņemama ES sastāvdaļa ar savām interesēm un viedokli.

Citu datumu laikraksti

  • Asinis nodevis 108 reizes

    Alūksnietis Aleksandrs Filatovs nākamnedēļ saņems Veselības ministra Rinalda Muciņa parakstītu Atzinības rakstu, jo ir Alūksnes rajona donors, kas...

  • Kļūdu labojums

    10.jūnija laikraksta informācijā „Vienīgā skola valstī saņem ASV atbalstu” nepareizi minēts, ka remontdarbiem Alūksnes sākumskolā paredzēti 3 miljoni...

  • Cilvēkiem palīdz nedomājot

    Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, tādēļ arī viņš ir izvēlējies būt donors.Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts,...

  • Spēj pierādīt, ka dzīvība ir stiprāka par nāvi

    Alūksnietei Edītei Baltiņai visa dzīve ir liels un smags pārbaudījums. Patiesībā tas veidojas no nepārtrauktiem sāpīgiem pārdzīvojumiem, kas palaikam...

  • Viesosies vācu tūristu grupa

    Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs saņēmis vēstuli par 20 vācu tūristu grupas ierašanos 21.jūnijā.Alūksnes Novadpētniecības un mākslas...

  • Rajona skolotājus nesveiks

    Starp pedagogiem, kurus par radošu, ilgstošu un veiksmīgu darbu ar Goda rakstiem un naudas balvām suminās Izglītības un zinātnes ministrija, diemžēl...