Latvijas valūta ceļā uz Eiropas kopējo valūtu

Eiropas eksperti atzinuši Latvijas gatavību darboties Valūtas kursa mehānismā II.

Eiropas eksperti atzinuši Latvijas gatavību darboties Valūtas kursa mehānismā (VKM) II. Mūsu tuvāko ikdienu šis notikums neietekmēs, taču - ko tas nozīmē valsts nākotnei?
Varētu teikt tā - esam uzaicināti pāriet nākamajā ekonomikas un finanšu attīstības "klasē", pēc kuras seko Eiropas Monetārās savienības jeb eiro ieviešanas "klase". Un tā, kopš 2005.gada 2.maija Latvija kopā ar Maltu un Kipru ir pievienojusies Dānijai, Igaunijai, Lietuvai un Slovēnijai - valstīm, kas pašlaik gatavojas Eiropas vienotās valūtas ieviešanai.
Nav instruments inflācijas apkarošanai
Turpmāk Latvijas valdībai būs jāiegulda nopietns darbs, lai panāktu iepriekš ierasto zemo inflāciju un tā iekļautos Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās - zem 3%. Zema inflācija ir ne tikai eiro ieviešanai nepieciešamais kritērijs, bet arī svarīgs priekšnoteikums ekonomikas tālākai izaugsmei Latvijā, ko apliecina arī Starptautiskā Valūtas fonda veiktais pētījums par saikni starp zemu inflācijas līmeni un strauju ekonomikas attīstību. Inflācija citstarp arī samazina ekonomikas izaugsmes devumu iedzīvotāju labklājībai, jo cenu kāpums daļēji "noēd" pieaugošos ienākumus. Latvijas Bankai pēc lata piesaistes eiro vairs faktiski nav instrumentu inflācijas apkarošanai, tāpēc noteicošās šai ziņā turpmāk būs valdības lietotās sviras.
Tomēr - ko tuvošanās eiro maina Latvijas centrālās bankas darbībā? Īsa un skaidra atbilde būtu - Latvijas Bankas uzdevumi nemainās. Tā arī turpmāk īstenos un skaidros monetāro politiku, kuras mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī, pārvaldīs ārvalstu valūtas un zelta rezerves, atbildēs par to, lai precīzi darbotos maksājumu sistēma, rūpēsies par skaidro naudu, finanšu statistikas un valsts maksājumu bilances sagatavošanu.
Frankfurtē un Briselē mūsu darbu nedarīs
Ja skatāmies tālāk par šodienu - kas mainīsies, ieviešot eiro pēc dažiem gadiem, - jāatzīst, ka daži Latvijas Bankas uzdevumi kļūs vēl nozīmīgāki, daži - šaurāki. Galvenais instruments, ar kuru banka var ietekmēt valsts saimnieciskos procesus, kļūs, tēlaini sakot, mazāk ass, jo monetārā, procentu likmju politika ir Eiropas Centrālās bankas un visu eiro zonas valstu kopējā ziņā. Taču mūsu iespējas ir gana ietekmīgas. Vispirms jau Latvijas interešu aizstāvībai ir iespējas izstrādāt priekšlikumus, lai sarunās ar Eiropu nonāktu pie kompromisa, kas labvēlīgi ietekmētu Latvijas attīstību. Latvijai būs sava balss sistēmā, lēmumu pieņemšanā, tomēr vienmēr un pilnībā visas eiro un Latvijas zonas intereses nevar sakrist. Tāda ir dzīve, ka, kopīgi saimniekojot, jārēķinās ne tikai ar savām vajadzībām.
Informācijai, kas pamatojas uz precīzu analīzi mūsdienās, ir milzīga nozīme. Jau tagad Latvijas Bankā veic plašu makroekonomisko analīzi, bet turpmāk tā kļūs vēl daudzpusīgāka un sarežģītāka. Pirmkārt, pieņemot naudas politikas lēmumus Eiropas līmenī, būs nepieciešama detalizēta informācija par Latvijas ekonomiku. Savukārt Latvijas ekonomistiem, uzņēmējiem arvien vairāk jāzina par norisēm Eiropas valstīs un pasaulē.
Veicot vien nelielas izmaiņas, varam pievienoties Eiropas Savienības bezskaidras naudas norēķinu sistēmai "Target". Latvijas Bankā tam radīti tehniskie priekšnosacījumi - iedzīvotāji un uzņēmēji pēc vienotās valūtas ieviešanas varēs raiti un lētāk veikt norēķinus eiro, sadarbojoties ar biznesa partneriem Eiropā. Arī jaunā naudas glabātava Rīgā ir viena no drošākajām Eiropā, piemērota skaidras naudas eiro uzglabāšanai. Tāpat kā lati, arī eiro banknotes un monētas ritēs caur naudas apstrādes centriem Latvijas Bankas filiālēs, atsijājot netīro, bojāto un viltoto naudu un nodrošinot bankas, cilvēkus un uzņēmumus ar kvalitatīvu naudu.

Citu datumu laikraksti

  • Ieceļošana Krievijas Federācijā

    Daudzi ir ieplānojuši doties uz Latvijas un Krievijas izlases futbola spēli, kas notiks 4.jūnijā Sanktpēterburgā. Atgādinām, ka Latvijas pilsoņiem un...

  • Spriedīs par sadarbību

    Pleskavas apgabalā (Krievijas Federācija) jūnija sākumā notiks divi pārrobežu sadarbībai un biznesa attīstībai veltīti pasākumi, kuros dalību ņems...

  • Pagaidām lopi nav cietuši no knišļu kodumiem

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde informē, ka Alūksnes rajonā neviens mājlops no knišļu uzbrukumiem nav...