Latvijas zelta pagātne un nākotne

“Zelts” ir jēdziens, ko cilvēki kopš senlaikiem apvij ar dažādiem mītiem. Dzīvē un pasakās nereti tiek likta vienlīdzības zīme starp “laime” un “zelts”.

"Zelts" ir jēdziens, ko cilvēki kopš senlaikiem apvij ar dažādiem mītiem. Dzīvē un pasakās nereti tiek likta vienlīdzības zīme starp "laime" un "zelts". Lai pieminam vien mūsu pasakas, kur ganiņiem, Sprīdītim nākas sastapties ar šo pārbaudījumu.
Arī Latvijas Bankas zelta rezerves piesaista cilvēku ievērību, kaut arī to lielums valsts nacionālās valūtas nodrošināšanai nav būtisks. Pērnā gada beigās centrālās bankas vairāk nekā miljardu latu vērtās ārējās rezerves veidoja galvenokārt ārvalstu konvertējamās valūtas, zelta tajās nebija vairāk kā apmēram 57 miljonu latu vērtībā.
Par rezervēm, arī zeltu, šopavasar atgādināja arī preses ziņa, ka Lietuva apņemas norēķināties par Latvijas palīdzību Lietuvas diplomātu uzturēšanā ASV beidzamajā padomju desmitgadē. Latvijas zelta rezerves lieti noderējušas arī tolaik - Ņujorkas Federālajā rezervju bankā atradās 1940.gadā izvietotie Latvijas zelta krājumi 4,4 miljonu latu vērtībā. Šopavasar Lietuvas valdība apsolīja Latvijai atlīdzināt 1,5 miljonus ASV dolārus.
Kā Latvija ieguva zelta rezerves?
Centrālās bankas zelta vēsture nav bijusi mazāk sarežģīta par pašas Latvijas valsts gaitām. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gadā, kad tika izveidota nacionālā valūta - Latvijas rublis, iedzīvotāji vēl neuzticējās jaunajai naudai. Un, kā zināms, naudas vērtība sakņojas vispirms psiholoģijā. Tāpēc bija nepieciešams nodrošināt naudas segumu ar zelta rezervēm. Kur tās ņemt? Par sēklu kalpoja tautas ziedotās vērtslietas.
Būtībā viss sākās ar Ivandes Kaijas, latviešu tautā cienītās un mīlētās rakstnieces, aicinājumu Latvijas sievietēm ziedot vērtslietas, lai atbalstītu Latvijas valdību, kurai gandrīz nebija līdzekļu 1919.gada smagajās brīvības cīņās novājinātajai Latvijas armijai. Cilvēki uz jaunizveidoto Latvijas Sieviešu zelta fondu nesa vērtīgas un mīļas personiskās lietas - zelta pulksteņus, zelta un sudraba laulības gredzenus, sudraba biķerus un zelta briļļu rāmjus, izstrādājumus no dzelzs, pat svētbilžu rāmjus un vara patvāri. Atdāvināja arī ārvalstu valūtu. No tā tika izveidots Valsts zelta fonds. Kad 1922.gada 1.novembrī nodibināja Latvijas Banku, tā pārņēma Krājbankas un Kredītbankas funkcijas un īpašumus, arī tautas ziedotās vērtslietas, kas tobrīd satilpa jau 99 kastēs, sešos čemodānos, trijos kurvjos un vienā maisiņā. Taču tas viss līdz šai dienai vairs nestāv Latvijas Bankas rezervēs. Jau divdesmitajos gados dārgmetāli kopā ar Finanšu ministrijas pirkto zeltu tika pārkausēti stieņos, ko Latvijas Banka pārsūtīja glabāšanai uz Anglijas Banku. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves, kas turpmākajos gados noderēja kā viens no līdzekļiem lata kursa noturēšanai noteiktā līmenī. 1939.gada 31.decembrī Latvijas Bankas zelta kopējā vērtība bija 71,1 miljoni latu. Bankai piederēja zelts 42,9 miljoni latu vērtībā un Latvijas valstij - 28,2 miljoni latu vērtībā. Daļa (apmēram deviņi miljoni) atradās Latvijas Bankas glabātavā, pārējais - Anglijā, ASV un Francijā.
Vai zelts būs nozīmīgs finanšu instruments arī nākotnē?
Mūsdienās Latvijas Bankas rīcībā esošās 7,7 tonnas zelta glabājas Lielbritānijas un Šveices bankās. Tas nodrošina apmēram 7 % no lata seguma, pārējo - ārvalstu valūta. Līdzīgi ir arī citur - centrālajām bankām pieder apmēram trešā daļa pasaules zelta krājumu, taču tos cenšas samazināt. Tas ir tāpēc, ka zelta cena tirgū ir ļoti svārstīga un grūti prognozējama, glabāšanas izmaksas ir lielas, bet noguldījuma procentu likmes - zemas. Tomēr zelta rezerves joprojām uzskatāmas par svarīgām psiholoģiskām rezervēm. To visnotaļ var teikt arī par Latviju, kuras zelta krājumu vēsture aizsākusies Latvijas Republikas tapšanai izšķirošā laikā, un to tālākais liktenis bijis zīmīgs Latvijas vēsturē. Latvijas Banka neplāno ne pārdot zelta rezerves, ne papildināt tās.

Citu datumu laikraksti

  • Arī turpmāk būs iespēja pensionēties priekšlaicīgi

    Saeima 9.jūnijā pieņēma grozījumus likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 29.punktā, pagarinot termiņu tiesībām uz priekšlaicīgu vecuma...

  • Atveries, cerību puķe, vēlreiz brīnumam...

    Pa saulē sasilušo ielu nāk sieviete. Nogurusi, bet apņēmības pilna viņa turpina iesākto ceļu. Ieraudzījusi mani, apstājas un kaut ko sevī pārdomā,...

  • Mācās darbinieki

    Trešdien Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvalde rīkoja semināru sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem.Trešdien Pārtikas un...

  • Kontrolē pastiprināti

    Pārtikas un veterinārais dienests vasaras karstajā periodā pastiprināti kontrolē, kā tirdzniecības vietās, veikalos, sabiedriskās ēdināšanas...

  • Skatītājus priecē ar pirmizrādi

    Vakar Kolberģa bērnu teātra studija skatītājiem vērtējumam nodeva pirmizrādi - H.Paukša lugu “Raganas trīs noslēpumi”.Vakar Kolberģa bērnu teātra...

  • Karstajā laikā veikalu plaukti kļūst tukšāki

    Gaisa temperatūra dienvidū sasniedz pat 30 grādus, un kāda alūksniete stāsta, ka vakarpusē veikalā vairs nav bijis gāzētā minerālūdens.Gaisa...

  • Izglītos, kā sākt uzņēmējdarbību

    Vidzemes attīstības aģentūras izstrādātais projekts “Jaunu komercsabiedrību un pašnodarbinātības veicināšana Vidzemes reģionā”, kurā kā partneri...

  • Pusaudži var piedalīties grāmatas veidošanā

    “Latvenergo” sācis izglītojošas grāmatas sagatavošanu 5. - 7.klašu skolēniem. Tās tapšanā aicināti iesaistīties skolēni, kas var piedalīties...

  • Aicina pieteikties pagasta konkursā

    Ziemeru pagasta padomes sēdē apstiprināja konkursa nolikumu “Sakoptākā sēta 2005”. Tajā noteikts, ka no 8. līdz 14.augustam komisija vērtēs izlozētās...