Laukos, nometnē vai mājās?

Vasara – ilgi gaidītais atvaļinājumu laiks. Visgarākais, šķiet, tas ir skolas bērniem, kuri palaisti brīvībā uz trim skaistiem mēnešiem. Vecāki no saviem darba pienākumiem labākajā gadījumā spēj atvaļināties tikai uz četrām nedēļām, bet daudziem uzņēmumu vadītāji nevar piedāvāt pat to. Nākas samierināties ar pa daļām saraustītu atpūtu un domāt, ko šajā laikā iesākt ar bērnu. Skaidrs, ka viņa brīvdienas ir jāorganizē. Citādi sākumskolēns darīs, ko pašam tīk, un tas var izvērsties neveselīgās pārmērībās vai pat nelaimē, brīdina psiholoģe Aiga Jankevica.

Vai bērns ir gatavs
iejusties svešā vidē
Varianti, kā bērniem pavadīt vasaru, ir dažādi – kāds dodas pie vecmāmiņas uz laukiem, citu pieskata vecākie brāļi vai māsas, dažam vecāki nopirkuši vietu diennakts nometnē, vēl kādam nākas dzīvoties pa māju vienam pašam. Psiholoģe atzīst, ka katrā no šiem variantiem ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi.
«Manuprāt, labākais veids, kā sākumskolas vecuma bērnam pavadīt brīvlaiku, ir dienas nometnes, kad no rīta bērns tiek aizvests uz nodarbību vietu, bet pēcpusdienā vai vakarā atgriežas. Taču pirms tam noteikti ar atvasīti būtu jāaprunājas, vai viņš tam ir gatavs, nevis paziņot – man tevi nav kur likt, tāpēc tu brauksi! Ir bērni, kuriem ir ļoti grūti iejusties svešā vidē un kolektīvā. Tas atkarīgs ne tikai no rakstura un temperamenta, bet ģimenes ieražām kopumā – ģimene ir mājās sēdētāja vai tomēr aktīvi iet, brauc un piedalās dažādos pasākumos,» skaidro A.Jankevica. Viņa piebilst, ka bērnam saudzīgākā vide, kur risināties dienas nometnēm, ir skola, un daudzas pašvaldības to par velti vai minimālu samaksu arī piedāvā. Tikai par šo iespēju laikus jāinteresējas, jo brīvās vietas parasti tiek ļoti ātri rezervētas.

Grūti aizmigt svešā
vietā
Vieglāk ir pieteikt bērnu diennakts nometnēs, kas izceļas ar plašu tematisku piedāvājumu. Tomēr vecākiem jārēķinās, ka to cena parasti krietni pārsniedz simts latu robežu. Turklāt bērna atrašanās šādā pasākumā ne vienmēr norit gludi.
«Garajās nometnēs, kur jāpavada visa diena un nakts, būtiski, cik atvase ir patstāvīga, kādas ir prasmes un iemaņas. Vai zinās, piemēram, kur likt netīrās zeķes, vai izsvaidīs tās pa istabiņu. Taču vissvarīgākā lieta, īpaši mazākiem bērniem, ir aizmigšana ne savā mājā, ne savā gultā un bez savas mammītes. Kāds par to var ļoti sabēdāties. Pa dienu varbūt tas tiek aizmirsts, bet, atgriežoties mājās, iespējams, pirms aizmigšanas nāksies ilgāk viņam pasēdēt klāt, paturēt rociņu vai palasīt pasaku,» min psiholoģe. Šo uztraukuma pilno brīdi varētu mīkstināt kāda līdzpaņemta mīļmantiņa, kas atgādina mājas un līdz ar to rada drošības sajūtu. Turklāt bērns būtu laikus jāgatavo palikšanai pa nakti citā vietā. Vislabāk pie kāda tuva radinieka, piemēram, omes un opīša. Eksperimenti ar cerību, ka aizsūtīšu uz nometni un gan jau viņš kaut kā pats tiks galā, te neder, norāda speciāliste.

Vecvecākiem liels
stress un pārdzīvojumi
Vēsturiski viens no populārākajiem variantiem, kur bērnam pavadīt vasaru, ir laukos pie vecmāmiņas. Taču arī šajā gadījumā jārēķinās ar dažādiem psiholoģiskiem aspektiem, kas skar ne tik daudz bērnu, bet viņa pieskatītāju.
«Ziņu, ka ciemos uz ilgāku laiku ieradīsies mazbērns, vecvecāki vienmēr uztver ar zināmu stresu un uztraukumu. Līdz šim viņi dzīvojuši mierīgu, izplānotu dzīvi – konkrētā laikā dzer tēju, vāra zupu, skatās savu seriālu, liekas pasnaust. Bet nu – ak Dievs, ko viņam došu ēst, kā izklaidēšu! Daudzi nemaz to negrib, bet neuzdrošinās saviem pieaugušajiem bērniem pateikt. Vecākajai paaudzei ir raksturīga liela atbildības un pienākuma apziņa, tāpēc viņi bieži vien nomāc sevī šo nevēlēšanos pieskatīt mazbērnus. Vecvecāki iekšēji cīnās – vai tas nozīmē, ka es viņus nemīlu?! Tāpēc saka «jā», kaut iekšēji ir bailes un liels satraukums. Tas nekur neizgaist – ar laiku vecmāmiņa ķer pēc nervu zālēm, lai varētu mierīgi pagulēt, vai sirdszālēm, lai tik ļoti nepārdzīvotu, ko mazbērns pa dienu sastrādājis,» dramatizē A.Jankevica.
Speciāliste min, ka nereti vecvecākiem arī ļoti jāsaņemas, lai pastāvētu uz saviem noteikumiem un liktu mazbērnus pie darbiņa – izravēt kādu dobi, lasīt ogas, krāmēt malku, sakapāt cūkām kartupeļus. To darot, bērni būs tikai ieguvēji! Savukārt vecākiem jāmācās uzticēties un atlaist savu atvasīti, ja reiz vecvecāki piekrituši viņu pieskatīt. Nevajag trīsreiz dienā zvanīt un uztraukties, vai tikai bērniņš ir uzvilcis gumijas zābakus. Tomēr, lai nezaudētu emocionālo saikni, nedrīkstētu arī par savu bērnu laukos nelikties ne zinis. Jāatrod līdzsvars, ko vislabāk panākt trīspusējās vecāku – vecvecāku – bērnu sarunās.

Jāierobežo «ekrānos» un ēšanā
Tomēr nereti gadās situācija, ka ome tālu vai viņas nav vispār un nometnēm nepietiek līdzekļu, tāpēc bērnam jāpaliek mājās vienam pašam. Saskaņā ar likumu tas atļauts no septiņu gadu vecuma, bet pieskatīt jaunākus brāļus vai māsas drīkst no 13 gadiem. Taču tā ir tikai formālā puse. Daudz svarīgāks faktors – vai bērns ir gana patstāvīgs, prasmīgs un zinošs, piemēram, kā rīkoties ekstrēmās situācijās.
«Pastāv uzskats – jo vairāk ierobežojam bērnu, jo vairāk neļaujam viņam uzkrāt personīgo pieredzi un augt. Esmu pārliecināta, ka šajā ziņā jāievēro liela samērība, kā arī ļoti labi jāpazīst sava bērna temperaments. Viens visu dienu mierīgi lasīs grāmatu vai uzspēlēs kādu spēli, bet cits tā vietā būs izvandījis visas atvilktnes, atradis sērkociņus un izmēģinājis, kā deg,» tēlo psiholoģe. Viņa atgādina, ka sākumskolas vecuma bērns vēl nespēj pats sev organizēt laiku. Viņš jāierobežo gan «ekrānos», gan ēšanas ziņā – cits nepaēd nemaz, bet kāds, skatoties filmu, jau iztukšojis divas čipsu pakas!
Taču tad pienāk ilgi gaidītais brīdis, kad atvaļinājums ir arī vecākiem. Lai izrautos no ierastās vides, daudzi jau laikus saplānojuši, ko darīs un kurp dosies. «Šajā plānošanā noteikti būtu jāiesaista arī bērni. Tas atraisīs gaidīšanas prieku, nevis sajūtu, ka kaut kur jādodas piespiedu obligātā kārtā. Būtu jāsaskaņo visu ģimenes locekļu intereses, tad visiem būs arī motivācija piedalīties. Citādi bez tās bērni vilksies astē un par visu žēlosies, kas atkal rada konfliktus,» teic Aiga, visām ģimenēm ar bērniem novēlot labām emocijām, vērtīgu pieredzi un spilgtiem iespaidiem piepildītu atvaļinājumu.

Citu datumu laikraksti

  • Māci mani dzīvot!

    «Tu man nemāci, kā dzīvot!» bieži dzirdam un nereti sakām arī paši, gluži kā personīgu apvainojumu uztverot kāda cita vēlmi sniegt mums, viņaprāt,...

  • Cenu ietekmē gan zīmoli, gan pirmatklājēja gods

    Medicīna pati par sevi ir izglītotu cilvēku joma, un gribot negribot katram jāapgūst sava tiesa gudrību, ja liktens lēmis kādu brīdi slimot. Mediķi...

  • Sevis izaicināšanai būtu jāļaujas vairāk

    Jau ilgāku laiku plānoju doties uz Austrijas kalniem, bet mans nesenais desmit dienu ceļojums bez ērtībām izvērtās gluži uz citurieni un pilns ar...

  • Spēkiem mērojas Eiropā

    Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādē Nīderlandes studentu pilsētā Utrehtā Latvijas izlases sastāvā startēja divi Alūksnes džudo sportisti – Rolands...

  • Būs pludmales volejbola sacensības

    Svētdien, 28.jūlijā, Gaujienā norisināsies pludmales volejbola sacensības “Gaujienas kauss 2013”.  Tajās varēs piedalīties vīriešu komandas divu...

  • Karro Igaunijā iegūst galveno balvu

    Pagājušajās brīvdienās Igaunijas pilsētā Tartu aizritēja sezonas ceturtais “Monster Energy” superkausa posms, kurā prestižajā “MX1” klasē uzvarēja...

  • Izstājas vai izslēdz?

    Pretēji viedokļi ir deputātam Jānim Sadovņikovam, kurš domē vienīgais tika ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta un šīs partiju apvienības Alūksnes...