Lauksaimnieki var priekšlaikus pensionēties

Lauku atbalsta dienests 1.septembrī sāka pieņemt iesniegumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai saskaņā ar Lauku attīstības plāna pasākumu “Priekšlaicīgā pensionēšanās”.

Lauku atbalsta dienests 1.septembrī sāka pieņemt iesniegumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai saskaņā ar Lauku attīstības plāna pasākumu "Priekšlaicīgā pensionēšanās".
Pasākuma mērķis ir veicināt lauku saimniecību attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu, iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.
Atbalstam var pieteikties fiziska persona - saimniecības atdevējs, kā arī persona, kas strādā atdevēja saimniecībā. Lai pieteiktos atbalstam, saimniecības atdevējam vismaz 10 gadus pirms saimniecības nodošanas ir jānodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un pretendentam jābūt vismaz 55 gadus vecam, bet vēl nesasniegušam valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu brīdī, kad pretendents tiek apstiprināts atbalsta saņemšanai. Saimniecības vidējie ieņēmumi četru iepriekšējo noslēgto gadu periodā (ieskaitot subsīdijas) nevar būt mazāki par 2400 eiro, turklāt saimnieciskās darbības ieņēmumu lielākai daļai jābūt gūtai tieši no lauksaimnieciskās darbības. Saimniecības atdevējs par savu saimniecisko darbību pēdējos četros gados ir atskaitījies Valsts ieņēmumu dienestam. Pieteikšanās brīdī saimniecībai jāpārtrauc komerciālā lauksaimnieciskā darbība, taču drīkst turpināt nekomerciālu lauksaimniecisko darbību un ēku izmantošanu.
Saimniecību, kā arī visu zemi vai daļu no tās var nopirkt vai saņemt dāvinājumā cita fiziska vai juridiska persona. Saimniecības pārņēmējs izstrādā uzņēmējdarbības plānu, kurā ir paredzēta nodotās saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākamo trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas. Nākamajam saimniecības īpašniekam jābūt atbilstošai izglītībai un profesionālajām iemaņām. Saimniecības pārņēmējs ir tiesīgs turpināt attīstīt lauksaimniecisko darbību saimniecībā jau pastāvošā nozarē vai to mainīt, kā arī uzsākt nelauksaimniecisko darbību, kas ir savienojama ar lauku vides kvalitātes uzlabošanu vai aizsardzību, ja ar lauksaimniecisko darbību nevar sasniegt ekonomisko dzīvotspēju. Jaunajam īpašniekam saimniecībā saimniecisko darbību jāveic vismaz piecus gadus.
Strādniekam, kurš strādā atdodamajā saimniecībā un vēlas priekšlaikus pensionēties, pilnībā jāpārtrauc lauksaimnieciskā darbība, kā arī jābūt ne mazāk kā 55 gadus vecam, bet ne valsts pensijas vecumā, un pēdējos piecus gadus vismaz pusi no sava darba laika jānostrādā par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku. Turklāt šim strādniekam saimniecības atdevēja saimniecībā ir jāstrādā ne mazāk kā divu gadu pilnu darba laiku četru gadu periodā pirms saimniecības atdevēja priekšlaicīgās pensionēšanās un ir jābūt sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekam.
Atbalsta saņēmējs - saimniecības atdevējs - var saņemt ikmēneša pensiju 15 gadus no lēmuma apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt atbalsta saņēmējs - saimniecības strādnieks - var saņemt ikmēneša pensiju no lēmuma apstiprināšanas brīža līdz valsts vecuma pensijas sasniegšanas brīdim, bet ne ilgāk kā 10 gadus.
Atbalsta kompensācijas apjoms ir atkarīgs no dažādiem parametriem un tiek aprēķināts pēc speciāli izstrādātas formulas. Sīkāku informāciju par pensijas lieluma aprēķināšanu, kā arī citu informāciju par pieteikšanās kārtību un nosacījumiem var atrast rokasgrāmatā, kas ir izstrādāta atbalsta pretendentiem, kā arī Lauku atbalsta dienesta mājas lapā.
Atbalsts tiks izmaksāts reizi ceturksnī par iepriekšējo periodu. Maksimālais gada pensijas lielums saimniecības atdevējam nevar pārsniegt 15 000 eiro gadā. Gadījumā, ja saimniecības atdevējs, priekšlaicīgās pensijas saņēmējs, pēc apstiprināšanas atbalstam sāk saņemt valsts vecuma pensiju, tad priekšlaicīgā pensija tiek samazināta par valsts vecuma pensiju. Saimniecības strādnieka gada pensija tiek noteikta, ievērojot limitu 3500 eiro gadā un kopējo limitu 35 000 eiro.
Piesakoties priekšlaicīgajai pensijai, jāievēro arī vairāki ierobežojumi. Ja pensijas saņēmējs turpina veikt lauksaimniecisku darbību nekomerciālos nolūkos, tad par to nevar saņemt nekādu atbalstu - valsts tiešos maksājumus, papildu valsts tiešos maksājumus, valsts subsīdijas. Tāpat arī šādai saimniecībai nepiešķirs atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanai.
Priekšlaikus pensionēties nav iespējams, ja atbalsta pretendentam ir saistības Lauku attīstības plāna pasākumā "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai" un "Standartu sasniegšana".

Citu datumu laikraksti