Lauku tūrismu nevar iedomāties bez lauksaimniecības

Lai iepazītu Vācijas lauku tūrismu, Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste - tūrisma darba organizatore Kristīne Vimba vairākas dienas pavadīja Brandenburgā, Potsdamā un citviet Vācijā.

Lai iepazītu Vācijas lauku tūrismu, Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste - tūrisma darba organizatore Kristīne Vimba vairākas dienas pavadīja Brandenburgā, Potsdamā un citviet Vācijā.
Pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju viņa kopā ar tūrisma darba organizatoriem no Gulbenes, Cēsu, Madonas un Valkas rajona devās projektā "Vidzemes reģionālā tūrisma attīstība - iespēja nākotnei". Projektu izstrādāja Vidzemes attīstības aģentūra.
Berlīnes bērniem govis ir violetas
K.Vimba uzsver, ka vāciešiem par lauku tūrismu ir citādāka izpratne nekā latviešiem. Vācijā lauku tūrisms ir cieši saistīts ar lauksaimniecību. "Vācieši uzskata, ka lauksaimniecības nozarei, tāpat kā tūrismam, ir grūti pastāvēt atsevišķi, tādēļ viņiem šīs nozares ir saistītas. Turklāt tās saimniecības un organizācijas, kur bijām mēs, visas strādā galvenokārt iekšējam tirgum un necenšas piesaistīt ārzemniekus," iespaidos dalās tūrisma speciāliste.
Viena saimniecība, ko brauciena laikā latvieši apmeklēja, atradās apmēram 20 kilometrus no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes. Viņu darbība un aktivitātes galvenokārt vērsta uz Berlīnes iedzīvotājiem, lai viņiem būtu iespēja iepazīt lauku dzīvi. "Saimniecības īpašnieki atzina, ka daudzi Berlīnē dzīvojošie bērni domā, ka govis ir violetas, jo tādā krāsā viņas ir attēlotas uz šokolādes batoniņu iepakojumiem un reklāmās," saka K.Vimba.
Apmeklē lielāko zemnieku tirgu
Vācijā viņa apmeklēja arī lielāko zemnieku tirgu Eiropā, kas atrodas saimniecībā "Oberhavel Bauernmarkt". Tur apmeklētājiem ir pieejama pašapkalpošanās virtuve, lauku labumu bufete, var aplūkot un iegādāties senos roku darbus - pinumus, nopirkt siltu maizi, kas tikko izņemta no krāsns, ir kafejnīca, kur var paēst un klausīties mūziku, ir atsevišķs bērnu laukums. Nedēļas nogalēs šo tirgu mēdz apmeklēt vairāki tūkstoši cilvēku.
"Īpašnieks atzina - agrāk, kad saimniecības pamatnozare bija tikai lauksaimniecība, viņš saimniecībā nodarbināja apmēram desmit strādniekus. Tagad, kad viņš lauksaimniecību ir saistījis ar tūrismu, tiek nodarbināti 80 cilvēki. Starp tiem 25 ir mācekļi, kas saimniecībā apgūst astoņas dažādas profesijas, piemēram, masu pasākumu organizators. Vācieši jau ir pieraduši pie iknedēļas pasākumiem, kas saimniecībā notiek, tādēļ īpašniekiem nevajag masu saziņas līdzekļos ievietot reklāmas. Nesen saimnieks ir izkārtojis, ka nedēļas nogalēs tūristi uz saimniecību var aizbraukt arī ar pasažieru vilcienu. Šī saimniecība Vācijā nemitīgi attīstās un pastāv jau desmit gadus," norāda K.Vimba.
Tirgus apmeklētāji brauc ar Olu taksīti
Eiropas lielākā zemnieku tirgus apmeklētājiem ir iespēja pa saimniecības daudzajām fermām vizināties speciālā transportlīdzeklī - Olu taksītī. Interesenti var apskatīt govju fermu un vērot, kā tiek barotas un slauktas govis. Blakus fermai ir pienotava, kurā pienu pārstrādā dažādos piena produktos. Gatavo produkciju var arī iegādāties. Apmeklētāji var viesoties arī cūku fermā, gaļas pārstrādes cehā, dzirnavās un vistu kūtī. Tūristi par noteiktu samaksu var iegādāties speciālu paleti un iet uz vistu kūti salasīt sev siltas olas. Ir iespēja doties izbraucienos ar laivām un velosipēdiem.
"Vācieši uzskata, ka vienam saimniekot ir grūti, tādēļ viņi mēdz apvienoties un sadarboties. Eiropas lielākā tirgus saimnieks uzsvēra, ka apvienojoties un piedāvājot tūristam plašāku pakalpojumu klāstu, var gūt lielāku peļņu. "Oberhavel Bauernmarkt" ir gādāts par atpūtu visai ģimenei," saka K.Vimba. Šī saimniecība ir sasniegusi attīstības augstāko līmeni un nedomā paplašināties, jo tad vajadzētu valstij maksāt lielākus nodokļus.
Organizācija lobē vietējos uzņēmējus
Latvijas tūrisma speciālisti apmeklēja organizāciju "ProAgro" Potsdamas priekšpilsētā, kas atrodas vienā no lielākajiem Vācijas pārtikas pētniecības institūtiem. Organizāciju pirms gada izveidoja tūrisma un tautsaimniecības apvienības. Tās mērķis ir veicināt reģiona attīstību, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un organizācijām. "Pro - Agro" galvenais uzdevums ir būt kā lobijam starp uzņēmējiem ("Pro - Agro" ir apvienojušies 420 uzņēmēji) un valdību, lai sekmīgāk varētu virzīt tirgū vietējos lauksaimniecības, lauku tūrisma un pārtikas ražojumus. "Pro - Agro" sevi reklamē galvenokārt gadatirgos un dažādās izstādēs.
"Organizācijā ir izveidota speciāla Kvalitātes padome, kas katru gadu novērtē gan pārtikas, gan tūrisma produktus. Labākie saņem firmas zīmi "Svaigs no Brandenburgas" - līdzīgi kā Latvijā "karotītes" zīmi vai "zaļo sertifikātu". Šo zīmi uz produktiem vācieši drīkst lietot tikai iekšējā tirgū, jo Eiropas Savienība aizliedz izcelt viena reģiona atsevišķus produktus kā labākus un svaigākus nekā pārējie," klāsta K.Vimba.
Objektus apskata elektromobilī
Latvijas tūrisma speciālisti Vācijā nakšņoja lauku tūrisma saimniecībā, kur pirms daudziem gadiem atradās Padomju Savienības armijas bāze. Tagad šajā teritorijā ir uzceltas kempingu mājiņas, kādreizējās kazarmās ir izveidots restorāns, kafejnīca, viesnīca un semināru zāle. Teritorijā ir uzņēmējs, kas audzē zirgus un piedāvā tūristiem doties izjādēs. Viņš apkopj arī daudzu Berlīnes iedzīvotāju zirgus, kas četrkājainos mīluļus par noteiktu samaksu tur šajā saimniecībā, bet brīvdienās dodas izjādēs.
"Bijušajā armijas bāzē tagad saimnieko divi saimnieki, kas ļoti veiksmīgi sadarbojas. Viņi tūristiem laipni iesaka doties pie otra saimnieka, ja paša kempingu mājiņas jau ir pārpildītas. Viņi ir pārliecināti, ka pastāvēt var tikai sadarbojoties. Jāatzīst, ka šīs teritorijas apkārtne bija diezgan nesakopta," norāda K.Vimba.
"Mēs apmeklējām arī komerctūrisma centru, kas pieder privātpersonai, lai gan pārsvarā Vācijā tūrisma centri pieder pašvaldībām un valstij. Šis centrs tūristiem piedāvā izbraucienus ar elektromobiļiem. Tie ir reģistrēti transportlīdzekļi, ar kuriem tūristi var doties izbraucienos pa 35 kilometru garu maršrutu, apskatot dažādus objektus. Izbraucienos tūristi var doties vieni paši vai arī kopā ar šoferi. Komerctūrisma centrā var iegādāties tūrisma bukletus. Tā īpašnieks atzina, ka Vācijā, tāpat kā Latvijā, tūrisma centrs, kas sniedz tikai informāciju, peļņu nenes, tādēļ tie pieder pašvaldībām vai valstij," saka K.Vimba. Viņa uzsver, ka pie centra ir izvietots dators, kurā tūristi var gūt nepieciešamo informāciju, ja apkalpojošā personāla nav uz vietas.
Vairāk piedāvā izjādes
Latviešiem Vācijā bija iespēja doties ekskursijā uz Potsdamu un Berlīni. Savukārt Bornickē viņi apmeklēja svētkus. "Bornickē ir pils, kas daudzus gadus ir neapdzīvota. Lai to atjaunotu, nepieciešami 25 miljoni eiro. Lai vāktu līdzekļus, Bornickē divas dienas rīko svētkus, kur pārdod lauksaimniecības produkciju, puķes un citu, kā arī rīko koncertus. Bijām arī Berlīnes priekšpilsētas dabas parkā. Tas izveidots, apvienojoties astoņiem nelieliem dabas parkiem. Daļa parka ir labiekārtota, bet otrā daļā apmeklētāji var aplūkot, kā parks veidojies dabiski, bez cilvēku roku pieskāriena. Savukārt parka malā netālu no dzīvnieku patversmes ir izveidota dzīvnieku kapsēta. Jāatzīst, ka tur varēja redzēt ļoti dārgus un iespaidīgus pieminekļus, tādus latvieši neatļaujas uzlikt pat saviem piederīgajiem," stāsta K.Vimba.
Vācieši izteikuši priekšlikumu komplektēt vācu tūristu grupas, kas vēlas doties uz Latviju, savukārt Latvijā vajadzētu būt cilvēkam, kas organizē latviešu tūristu grupas uz Vāciju. "Tūrisma centri un Vidzemes attīstības aģentūra nevar uzņemties šādu pienākumu. Mēs varam izklāstīt koordinātes privātpersonām, kas vēlētos ar to nodarboties," akcentē tūrisma speciāliste.
K.Vimba vērtē, ka arī Latvijā un Alūksnes rajonā uzņēmējiem, zemniekiem ir labas idejas tūrisma nozarē, bet pašlaik tās vēl netiek pietiekami novērtētas. "Vācieši daudz produkcijas realizē vietējā tirgū, bet mēs Latvijā cenšamies piesaistīt arī ārzemniekus. Vācijā lauku tūrisms nepiedāvā ļoti lielas ekstras, tomēr, atbraucot uz Latviju, vāciešiem ir diezgan augstas prasības, izmantojot mūsu tūrisma piedāvājumu. Vācijā populārāk nekā Latvijā ir piedāvāt izjādes ar zirgiem," vērtē K.Vimba.

Citu datumu laikraksti

  • Mediķi turpina dumpoties

    Arī pagājušajā nedēļā mediķi turpināja cīnīties par algas palielināšanu. Šobrīd anesteziologiem pievienojušies arī ķirurgi, kas pieprasa palielināt...

  • Oktobra beigās pārgriezīsim pulksteņus

    Naktī no 31.oktobra uz 1.novembri Latvijā pulksteņa radītājus vajadzēs pagriezt par vienu stundu atpakaļ. Šāda kārtība noteikta arī Lietuvā un...

  • “Optimisti” atsāk nodarbības

    Alūksnes pensionāru kluba “Optimisti” dalībnieki pirmajā nodarbībā tiksies 17.oktobrī pulksten 9.30 sporta skolas angārā. Tā vadītāja Gaida Gozeviča...

  • Alūksne - pilsēta, kuru mēs mīlam

    Cik daudz tu zini par savu novadu, pilsētu, ciematu? Vai esi izpētījis visu savā apkārtnē tikpat rūpīgi, kā to esam izdarījuši mēs - “Latvijas...

  • Balsosim par alūksnietēm bērnu “Eirovīzijā”!

    Kristīne zaharova: dziesmā izdziedās visas emocijas. Šovakar alūksniete Kristīne Zaharova kopā ar Līvu Zariņu un Ievu Bistrovu uzstāsies 2....

  • Precizē sadarbību

    Tikšanās ar Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru deva iespēju Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgajai no...