Laukus virza uz ražošanu

Zemes maksimāla apstrāde un ražojoši lauksaimnieki – tās ir zemkopības ministres Laimdotas Straujumas darbības prioritātes. Cīņā par tiešmaksājumiem gan atliek noraudzīties no malas.

“Eiropā mēs nedabūjām to, ko gribējām,” atzīst L.Straujuma. Taču kopumā rezultāts esot labs, jo, ES lauksaimniecības budžetu kopumā samazinot par 17 %, Baltijas valstīm ir pieaugums. Tostarp Latvijai – par 50 %. “Bet mēs vēl nezinām, kāds būs rezultāts,” uzsver ministre. Tas izšķirsies trīspusējās sarunās starp Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK). EK viedoklis Latviju “absolūti neapmierināja”, bet parlaments nobalsojis baltiešiem labvēlīgāk. Balsojums – 360 balsis “par”, 280 “pret” – bijis liels pārsteigums deputātiem pašiem.
Pašlaik ietekmēt ES vadošajās institūcijās notiekošo Latvijas iespējas esot ierobežotas. Šajā līmenī mūsu zemnieku piketi vairs neko nedos, uzskata ministre. Eiropas Parlamenta pašreiz prezidējošā valsts Īrija cerot panākt galīgo rezultātu savas “valdīšanas” laikā, jo stafetes pārņēmējai – Lietuvai – kā jaunai dalībvalstij varētu nebūtu pietiekami spēka tikt galā ar ES institūcijām.

Sijās caur diviem sietiem
Maijā beigsies arī ES lauksaimniecības ministru diskusijas par līdzekļu sadalījumu nākamajam periodam (2014.–2020. gads). Arī tur gaidāms kompromisa lēmums. “Šodien mums nav zināma ne galīgā summa, ne tiešmaksājumu un Lauku attīstības plāna līdzekļu regulējums,” norāda L. Straujuma. Tomēr Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimnieku organizācijām ir sākusi darbu pie maksājumu sadalījuma uz vietas Latvijā. Tiešmaksājumu sadalē esot “tik sarežģītas iespējas”, ka varētu tikt izstrādāti pat 10 –20 varianti. Katram zemniekam būšot pieejams “kalkulators”, ar kura palīdzību viņš varēs modelēt, kā viņa saimnieciskā darbība izskatīsies katrā no tiem.
Ministre netieši norāda, ka maksājumi varētu būt diferencēti: “Mums ir instrumenti, lai varam nodrošināt, ka ražojošie lauksaimnieki ir mūsu prioritāte.”
Par platībām, kur audzē kultūru biogāzes ražošanai, piemēram, kukurūzu, tiešmaksājumus nevarot nemaksāt. Par šīm platībām apkopota informācija, kas būšot pamats šo jautājumu analizēt un risināt tālāk.
Lai saņemtu maksājumus, katrai valstij jātiek cauri diviem “sietiem”. Viens no tiem – jēdziens “aktīvais lauksaimnieks”, kuru definēt ir valsts pašas izvēle. Uz mazajiem lauksaimniekiem tas noteikti neattiekšoties, jo definīcijas slieksnis varētu būt no 1000 līdz 5000 eiro saņemto maksājumu. Par konkrētu slieksni vēl tiekot diskutēts ar lauksaimnieku organizācijām. Otrs – katrai valstij jānosaka, kas tai ir tradicionālā lauksaimnieciskā ražošana. Abi šie “sieti”, pēc ministres domām, ļautu sasniegt mērķi – apstrādāt zemi un dot produkciju. Intensīvas diskusijas notiekot arī par to, kā sadalīt līdzekļus Lauku attīstības plāna pasākumos. Katras nozares organizācijām ir savi uzstādījumi, un ministre nolēmusi darīt kā Eiropas Parlamentā: sēdēt tik ilgi, kamēr pieņems kopēju lēmumu. Ministre cer, ka tiks panākts kompromiss, bet “varbūt neviens nebūs apmierināts”.

Priekšroka būs nomniekiem
“Mani tiešām satrauc tūkstošos hekt­āru mērāmās neapstrādātās platības,” saka L. Straujuma un pauž gandarījumu, ka mainīts nosacījums un par apstrādātu tagad definē tādu platību, kam apstrādāti 70 % (agrāk šis apjoms bijis 30 %). Ja šo zemi apstrādātu, mēs varētu saražot produkciju par vēl vienu miljardu latu, rēķina ministre. Pašlaik ražošanā netiekot izmantota pat auglīga zeme. Jādomā, ko darīt ar neauglīgo un meža zemi, kas netiek saimnieciski izmantota.
23.aprīlī Zemkopības ministrija iesniegs valdības informatīvo ziņojumu par valsts zemes fonda izveidi un zemes tirgus regulēšanas kritērijiem. Zemes pirkuma kreditēšanas jomā pozitīvs esot fakts, ka pēc valsts programmas atvēršanas atsaucīgākas kļuvušas arī komercbankas. Tiekot strādāts, lai procedūru kredīta saņemšanai saīsinātu.
Zemes iegādes programmā tās vidējā cena esot 1200 latu par hektāru. Latgalē dzirdēts, ka par hektāru prasa 800 latu, Zemgalē – 3000. Zemes cenām Eiropā esot tendence izlīdzināties, tāpēc arī Latvijā tās varot augt. “Mēs nevaram norobežoties no tā, kas notiek Eiropā, mēs ejam vienā globalizācijas solī.”
Ministre atzīst, ka zemes lietas šobrīd ir “ārkārtīgi sarežģīts jautājums”, jo daudzi saimnieko uz nomātas zemes. Jaunie zemes iegādes nosacījumi attieksies uz visiem, arī Latvijas iedzīvotājiem. Pircējam jābūt ar lauksaimniecisko vai mežsaimniecisko izglītību, ko varētu aizstāt veiksmīga līdzšinējā prakse. Vismaz trīs gadus nepārtraukti jādzīvo Latvijā un tikpat ilgi jānodarbojas ar lauksaimniecību. Pretendentam jāapliecina, ka šo zemi vismaz piecus gadus izmantos lauksaimniecībā. Šīs prasības neattieksies uz mantiniekiem un uz pircējiem, kuriem pēc zemes iegādes nebūs vairāk par desmit hektāriem. Plānots ierobežot platību sadalīšanu vairākiem īpašniekiem. Pirkuma pirmtiesības būs radiniekiem, zemes pašreizējiem nomniekiem, piegulošo zemju īpašniekiem, 20 kilometru rādiusā strādājošiem produkcijas ražotājiem un valsts zemes fondam. Ministre uzskata, ka “tā mēs varam saglabāt Latvijas lauksaimniecību”, un piebilst, ka šajos nosacījumos kaut kas var arī mainīties. Ierobežojumus zemes pirkšanā varētu uzraudzīt arī pašvaldības.

Augt līdzēs kooperācija
“Mums ir ārkārtīgi mazas saimniecības,” norāda L.Straujuma. Apgrozījums virs 15 tūkstošiem eiro gadā esot mazāk nekā 15 % saimniecību. 45 % saimniecību neražo produkciju tirgum. Ministre to sauc par “milzīgu skaitli” un uzskata, ka “mums ir jādomā, lai uz Latvijas zemes notiktu ražošana”. Veidu, kā mazajām saimniecībām tajā iesaistīties, ministre redz kooperācijā. Tās veicināšanai atjaunoti līdzekļi valsts subsīdijās, piemēram, jaunajiem kooperatīviem paredzēts vienreizējs maksājums. “Kooperācija ir viens no ceļiem, kā panākt stabilitāti ražošanā un iesaistīt tajā mazos lauksaimniekus,” pauž ministre un tās veicināšanu norāda kā vienu no lauku attīstības konsultantu uzdevumiem.
“Gribu, lai būtu vairāk lielo un vidējo saimniecību,” neslēpj L. Straujuma. Tam vajagot notikt nevis likvidējoties, bet katrai pakāpjoties līmeni augstāk. No otras puses, vienam uzņēmējam modernizācijai saņemamo līdzekļu apjomam būšot “griesti”. “Ne tāpēc, ka būtu žēl naudas, bet tāpēc, ka tās nepietiek visiem.” Tad vairs neatkārtošoties zvērsaimniecības “Grobiņa” gadījums, kas legāli saņēma visu maksimāli iespējamo summu. 

Citu datumu laikraksti

  • Kādu uz priekšu virza burkāns, citu – pātaga

    «Piedzimstot mums Laimes māte šūpulī ielikusi visu, izņemot vieglu ceļa gājumu. Ielikta laime. Jautājums vien, kā spējam to atpazīt kā vērtību, jo...

  • Mudina zīmēt medikamentu patieso seju

    Tagad arī pašam pacientam ir tiesības un iespējas ziņot par lietoto medikamentu blakusparādībām, ja tādas ir, ne tikai savam ārstējošam ārstam, bet...

  • Dažviet atļaus skanēt radio

    Inta Baumane, AAS “Baltikums” Alūksnes klientu apkalpošanas nodaļas vadītājaKārtējais veids, kā iekasēt naudu Biju ļoti vīlusies, kad pieņēma likumu,...

  • Ape īsumā

    Ape Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projektā “Ideja uz robežas” 12.maijā tiks rīkots pārrobežu gadatirgus. Tas notiks Avotu ielas un...

  • Jauniešu klubs “Sliedes” piesaista ziedotājus

    Sabiedriskā labuma komisija ieteikusi Valsts ieņēmumu dienestam piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai “Apes jauniešu klubs...

  • Iedzīvotājus neapmierina domes atbilde

    Alūksniete Jana Zilkalne saņēmusi atbildi uz iedzīvotāju vēstuli, kurā tika uzdoti jautājumi par SIA “Alūksnes nami” darbību. Tajā nav saņemtas...

  • Elektrības norēķinu karšu nav un nebūs

    “Alūksnes Ziņas” jau iepriekšējā laikraksta numurā rakstīja, ka AS “Latvenergo” paplašinājusi sociālā atbalsta – elektrības norēķina karšu – saņēmēju...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Novads Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē „Pienenīte” vasarā plānots veikt otrā stāva un sporta zāles izbūvi. „Pienenītes” ...